Dvīņi 0
Dvīņi Līgo vakarā ir kā dzīvs sociālais tīkls. Viņi piecos vakara sāk runāt ar vienu cilvēku pie galda, piecos piecpadsmit jau zina, kurš ar ko atbrauca, kurš nesen izšķīrās, kurš cep labāko šašliku un kuram telefonā ir kompromitējoši pagājušā gada Līgo video.
Ēd Dvīņi haotiski. Viens pīrāgs, divas zemenes, trīs gurķīši, siers no sveša šķīvja, vēlāk gabaliņš kūkas, bet pēc pusstundas jautājums: “Vai mēs vispār šodien ēdām?”
Dzer viņi to, kas tajā brīdī ir sarunas temats. Ja kāds stāsta par jaunu cidoniju dzērienu, Dvīņi grib pagaršot. Ja kāds atvedis paštaisītu limonādi — arī. Ja kāds saka: “Šo gan labāk nejauc,” Dvīņi jau jautā: “Kāpēc?”
Dziedāšanā Dvīņi ir repertuāra haoss. Viņi var sākt ar “Pūt, vējiņi!”, pāriet uz deviņdesmito gadu hitu un pēc tam pēkšņi ierosināt karaoke. Viņi zina pirmos divus pantus no ļoti daudzām dziesmām un nevienu pilnībā.
Komunikācijā Dvīņi ir dzirkstoši, ātri un nenogurdināmi. Viņi var uzturēt sarunu ar jebkuru — ar kaimiņu, vecmāmiņu, bērnu, suni un cilvēku, kurš vienkārši atnāca pēc sērkociņiem. Bez Dvīņiem ballīte būtu klusāka. Varbūt mierīgāka. Bet noteikti ne tik dzīva.
