Laukos
Piensaimniecība

Jāņu sieram piena pārpārēm1


Piensaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis: “Jāņu sieru gatavojam tik, cik pasūta klients – tā, lai noliktavā neiestāvas. Šogad pieprasījums ir jūtami lielāks un kopumā būs saražots nedaudz vairāk par desmit tonnām Jāņu siera, kas ir labs rādītājs.”
Piensaimniecības kooperatīvās sabiedrības “Straupe” valdes priekšsēdētājs Imants Balodis: “Jāņu sieru gatavojam tik, cik pasūta klients – tā, lai noliktavā neiestāvas. Šogad pieprasījums ir jūtami lielāks un kopumā būs saražots nedaudz vairāk par desmit tonnām Jāņu siera, kas ir labs rādītājs.”
Publicitātes foto

Ingrīda Mičāne, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

 

Piensaimniecības kooperatīvā sabiedrība “Straupe” ir viens no sešiem uzņēmumiem, kurš Latvijā ir tiesīgs ražot īsto, pēc seno laiku receptes sieto Jāņu sieru.

Tātad tikai piens, biezpiens, olas, sviests, nedaudz sāls un, protams, labi daudz ķimeņu.

Tāda ir recepte, kas iegrāmatota Eiropas Savienības Garantēto tradicionālo produktu reģistrā un par kuras oriģinālo lietojumu kooperatīvs saņēmis attiecīgu sertifikātu.

Jāņu sieru nelielos apjomos uzņēmumā gatavo visu gadu, bet saprotams, ka pirms Līgo svētkiem pieprasījums aug un tad sākas karstākais darba cēliens.

Tā arī šogad. Īstā Jāņu siera gribētāju esot tik daudz, ka pienotavā pat jāpieņem papildu darbinieki. Bet kopumā pieprasījums pēc Jāņu siera esot stipri lielāks nekā citus gadus, tomēr uzņēmums tiek galā un veikalu pasūtījumi izpildīti pilnībā.

“Jāņu sieru gatavojam tieši tik daudz, cik pasūta klients – tā, lai noliktavā nekas neiestāvas. Šogad pieprasījums ir jūtami lielāks un kopumā būs saražots nedaudz vairāk par desmit tonnām Jāņu siera, kas mums ir labs rādītājs.

Pāri nekas noteikti nepaliks. Vairāk nekā pērn sieru pasūtīja “TOP” tīkls, arī “Elvi” šogad grib vairāk. Interese liela, bet pasūtījumi tika veikti savlaicīgi, tā ka visu centīsimies izpildīt,” stāsta kooperatīva valdes priekšsēdētājs Imants Balodis.

 

Prasa pēc kefīra un paniņām

“Straupe” ražo daudzveidīgu produkciju – sviestu, krējumu, biezpienu, jogurtus, krēmus, arī ķimeņu sieru, pienu, tīrkultūru. Ražošanā izmanto tikai dabisko piena izejvielu, piedevās nelieto augu taukus, ķīmiskos konservantus, tādēļ produkcija pieprasīta dabisko piena produktu lietotāju nišā.

I. Balodis stāsta, ka pēdējā laikā iezīmējusies tendence pieaugt skābpiena produkcijas noietam – īpaši liels pieprasījums pēc kefīra, paniņām un tīr­kultūras. Vasara klāt, līdz ar to sācies aukstās zupas laiks, kur bez kefīra nu nekādi, tomēr arī citos gada mēnešos kefīru dzerot arvien vairāk.

“Pēdējos pāris gados pieprasījums, piemēram, pēc paniņām ir trīskāršojies. Mūsu kefīru un paniņas dzer arī Stradiņu un Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas pacienti, un arī tur piegādes aug, tā ka pat īsti netiekam galā ar jaudām.

Tādēļ esošās ražošanas iekārtas mainīsim uz daudz jaudīgākām un jau šogad šajā sakarā plānojam divus projektus par kopējo investīciju summu ap 120 000 eiro,” tā “Straupes” vadītājs.

 

Piena šovasar vairāk

Taujāts par situāciju nozarē kopumā, I. Balodis stāsta, ka, neraugoties uz sarūkošo ganāmpulku skaitu, piena apmērs šovasar pieaug. “Straupe” ir mazo piena ražotāju kooperatīvs, pusei no vairāk nekā 60 biedriem govju skaits saimniecībā mazāks par desmit, savukārt piena kvalitāte vienmēr izcēlusies ar augstu līmeni.

“Nupat mums bija ražošanas sapulce, un kooperatīva kolēģi ziņo, ka piena piegādes ar vasaras sezonas sākšanos arvien pieaug, tā ka jādomā, kur visu likt, lai tiktu galā.

Gada sākums gan nebija viegls, jo visā Eiropā strauji kritās ražošanas apjoms, bet nu izskatās, ka situācija uzlabojas arī pie mums,” teic I. Balodis, atzīstot, ka kooperatīvs parasti mēnesī vidēji iepērk ap 900 tonnām piena, bet šovasar rādītājs būšot lielāks.

Kas attiecas uz piena iepirkuma cenu, arī šeit situācija uzlabojas – pēc ilgāka krituma iezīmējas kāpums, lai gan kooperatīvs saviem biedriem par pienu vienmēr maksājis vairāk nekā vidēji citviet valstī.

“Arī tad, ka iepirkuma cena kritās, par pienu saviem zemniekiem maksājām 1,5 centus vairāk nekā citi.

Saistītie raksti

Maijā, piemēram, mūsu iepirkuma cena bija par 21% augstāka nekā vidēji Latvijā, proti – 310,7 eiro par tonnu piena. Tas jau tuvojas Eiropas vidējam rādītājam.

Lai gan piena ražošana un pārstrāde nav viegls darbs, degunu nekad neesam nokāruši. Viss virzās tikai uz priekšu. Iepērkam visu kooperatīva biedru slaukumu, tas mudina nemitīgi domāt par jauniem produktiem un jauniem tirgiem,” rezumē “Straupes” vadītājs.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LE
LETA
Laukos
Ap Āfrikas cūku mēra skarto novietni Gudenieku pagastā noteikta karantīna
3 dienas
LE
LETA
Laukos
Atklāj, kur Latvijā konstatēts šogad pirmais ĀCM gadījums mājas cūkām
4 dienas
LE
LETA
Laukos
Veikalos būs plašāk pieejami vietējie augļi un dārzeņi. Parakstīts memorands 1
4 dienas

Lasītākie

LL
LETA, LA.lv
Veselam
Biji kādā no šīm ēdināšanas vietām Rīgā un Liepājā? 14 dienas būs jāvelta veselības stāvokļa novērošanai
12 stundas
LE
LETA
Latvijā
Covid-19 pozitīva pasažiera dēļ noteikta karantīna visiem 5.jūlija autobusa Liepāja-Rīga pasažieriem
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
Atgriežoties no Lielbritānijas, pašizolācijā vairs nav jādodas. Publicēts saraksts ar valstīm
9 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Tautas likteņstāstā rodam spēku nākotnei.” Levits un Vīķe-Freiberga iestādījuši veltījuma ozolus Likteņdārzā
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
“Reportieri bez robežām” pauž nožēlu par ES sankciju izmantošanu, lai Baltijas valstīs aizliegtu RT 1
6 stundas