Latvijā
Izglītība

Galvenais uzsvars Covid-19! Jauno zinātnieku pētījumiem atvēlēti 11,4 miljoni0


Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Arī jaunajiem doktoriem vajadzētu spēkus koncentrēt uz pētījumiem, kas saistīti ar Covid-19 izplatības mazināšanu vai to radīto seku novēršanu.

To paredz noteikumi, saskaņā ar kuriem tiks dalīts finansējums tā sauktajai pēcdoktorantūras pro­grammai, kurai var pieteikties zinātniskās institūcijas un komersanti, kas nodarbina jaunos zinātniekus, kuri doktora grādu ieguvuši ne agrāk kā pirms desmit gadiem.

Izsludināta pieteikšanās uz programmas ceturto atlases kārtu, kurā jauno doktoru pētījumiem piešķirs 11,4 miljonus eiro. Puse šīs summas paredzēta ar saimniecisko darbību saistītiem pētījumiem. Viena jaunā pētnieka darbam var piešķirt līdz 111 505 eiro, par ko strādāt pie pētījuma var līdz 30 mēnešiem.

Pagājušajā nedēļā jaunie zinātnieki cēla trauksmi, ka par programmu atbildīgā Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA) plāno šo finansējumu piešķirt tikai pētījumiem, kas saistīti ar Covid-19, tomēr tagad aģentūra paziņojusi, ka iespēja saņemt atbalstu būs arī pētniekiem, kuru pētījumi nav saistīti ar koronavīrusu.

Kā “Latvijas Avīzei” stāsta Ineta Kurzemniece, VIAA Pētniecības un inovācijas atbalsta politikas nodaļas vadītāja, uz atbalstu var cerēt visi pētniecības pieteikumi, kas sniedz ieguldījumu Latvijas viedās specializācijas mērķu sasniegšanā. Šie mērķi nosedz ļoti dažādas zinātņu jomas: gan zināšanu ietilpīgu bioekonomiku, biomedicīnu, medicīnas tehnoloģijas, biofarmāciju un biotehnoloģijas, gan viedo enerģētiku un citas nozares.

Tomēr lielāks uzsvars ir tieši ar Covid-19 saistītajiem pētījumiem.

Tas darīts, ņemot vērā rīcības plānu “Eiropas pētniecības telpas aktivitātes cīņai pret koronavīrusa izraisīto Covid-19 pandēmiju”. Vērtējot projektu pieteikumus, nelielas priekšrocības būs tiem pētījumiem, kas saistīti ar sabiedrības veselības problēmu risināšanu, elektronikas un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju risinājumu attīstību, tajā skaitā veselībai, izglītībai, birojiem, e-pārvaldei, kā arī inovatīviem risinājumiem uzņēmējdarbības attīstīšanai un pielāgošanai mainīgiem apstākļiem, piemēram, ārkārtas situācijām, klimata pārmaiņām.

I. Kurzemniece uzsver: īpaši atbalstāmās tēmas ir ļoti plašas, tāpēc labums no to izpētes būs arī tad, ja koronavīrusa raisītā pandēmija drīzumā beigsies.

Piemēram, efektīvāki risinājumi telpu dezinfekcijai var noderēt arī cīņā pret citu slimību izplatību, tāpat tehnoloģijas attālinātam darbam un mācībām var izmantot dažādās situācijās. Papildu punktu skaits, ko atlasē piešķirs par pētījuma saistību ar koronavīrusu, ir neliels, saka I. Kurzemniece. Tie varētu būt izšķiroši vien tad, ja savā starpā sacentīsies zinātniski līdzvērtīgi projekti. Zinātniski mazāk pamatots pieteikums nevarēs uzvarēt tāpēc, ka saistīts ar Covid-19 izpēti.

Vai nav risks, ka zinātnieki centīsies savus pētījumus piesaistīt Covid-19 tīri formāli, lai iegūtu papildu punktus? I. Kurzemniece atbild, ka pieteikumus vērtēs ārvalstu eksperti, kuri raudzīsies, vai pētījums tiešām saistāms ar šobrīd valdošo pandēmiju.

“Gan no mana, gan Latvijas Jauno zinātnieku apvienības skatpunkta šim konkursam nebūtu jābūt tēmu ierobežojumam. Tie ir uz izcilību vērsti projekti, turklāt programmas mērķis ir attīstīt jauno zinātnieku prasmes un palielināt zinātnisko kapacitāti,” vērtē Gundars Kitenbergs, Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes Fizikas nodaļas vadītājs, kurš arī ir doktors un savam pētījumam guvis atbalstu programmas pirmajā atlases kārtā.

Saistītie raksti

“Kaut pats finansējumu jau esmu guvis, mani interesē, lai arī citiem jaunajiem zinātniekiem ir doti skaidri spēles noteikumi. Šobrīd bažas rada, cik viegli ārvalstu ekspertiem, kas veiks projektu izvērtējumu, būs izšķirt tās nelielās nianses, ko mēģināts aprakstīt vērtēšanas nolikumā. Ļoti ceru, ka skaidrojošais materiāls būs veiksmīgs un projektu vērtējumos neradīsies pārpratumi.”

Kopumā pēcdoktorantūras programmā ir vairāk nekā 51 miljons eiro, no kuriem 43,4 miljoni ir Eiropas Reģionālās attīstības fonda finansējums, valsts budžeta līdzfinansējums ir 5,1 miljons eiro, bet privātais līdzfinansējums – 2,5 miljoni eiro.

LA.lv
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
IE
Ināra Egle
Latvijā
“Bija vienalga, ar ko strādāt kopā.” Talsos varu pārņēmusi Nacionālā apvienība
11 stundas
LE
LETA
Latvijā
Jūrmala vēl nepieņem lēmumu ieviest iebraukšanas maksu pilsētā uz visu gadu
12 stundas
LL
Lilija Limane
Latvijā
Balvēnieši lepojas ar partizāniem. Ko avīzes rakstīja pirms 100 gadiem – 1920. gada 14. jūlijā
12 stundas

Lasītākie

IK
Ilze Kalve
Pasaulē
Slēgta “latviešu pilsēta” Lestera. Tautieši Anglijā pastāsta, kāda ir situācija uz vietas slēgtajā pilsētā
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Par no zemes izraktu 1938.gada “Iž” bisi četri mēneši cietumā 1
9 stundas
EL
Egils Līcītis
Latvijā
Egils Līcītis: Valsts, mazākais, izturējusies netaktiski, lai neteiktu sadistiski, pret nabadzīgiem cilvēkiem 1
9 stundas
AD
Artis Drēziņš
Latvijā
Filmu cienīgas intrigas Latvijā – par bandītiem, kuri spridzināja cilvēkus, bēga uz Krieviju un meloja policijas labā
22 stundas
LE
LETA
Veselam
Pēdējo divu nedēļu laikā Latvijā reģistrētas 11 ar Covid-19 inficētas personas, kas iebraukušas no Krievijas
8 stundas