Foto: Ilmārs Stūriška

“Badmintonā vajag baigo psiholoģiju.” Kā Jelgava dod cerību šī sporta nākotnei 0

Ilmārs Stūriška, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 20
Kokteilis
FOTO. No politiķiem par aktieriem: mākslīgais intelekts nosaucis 5 latviešu politiķus, kuri uz skatuves justos kā zivis ūdenī
TV24
Slaidiņš: Karš beigsies tikai divos gadījumos. Viens – ja Putinam iedotu ielūgumu uz Kobzona koncertu 275
Lasīt citas ziņas

Pagājušajā nedēļas nogalē Jelgavā risinājās pirmais pasaules reitinga turnīrs badmintonā kopš marta vidus. Tam bija pieteikušies teju 20 valstu pārstāvji, tiesa, sakarā ar Covid-19 situācijas pasliktināšanos Latvijā ieradās sportisti vien no piecām valstīm. Līdzās baltiešiem bija arī Vācijas un Itālijas badmintonisti.

Sarkanā zona

“Turnīram Latvijā bija jānotiek maijā, bet pārcēlām uz augustu. Visi pārējie pirms un pēc mums ir atcelti. Līdz pēdējam brīdim nezinājām, vai atbrauks lietuvieši – ja piektdien būtu pieņemts lēmums, ka Lietuvu iekļauj sarkanajā zonā, visdrīzāk, viņi neatbrauktu.

CITI ŠOBRĪD LASA

Dāņi nevarēja ierasties, jo ir atcelti avioreisi, vēl daži – jo atcelti reisi caur Dāniju. Poļi bija pieteikušies ar olimpisko izlasi, tāda līmeņa spēlētāji Latvijā nav bijuši, bet valsts nokļuva sarkanajā zonā,” “Latvijas Avīzei” sacīja Latvijas Badmintona federācijas ģenerālsekretārs Kristians Rozenvalds.

Papildu motivāciju turnīru neatcelt devusi Eiropas Badmintona federācija, atzīstot – ja jums izdosies, arī citi pārliecināsies, ka šajos apstākļos var sarīkot. “Šis turnīrs ir ļoti svarīgs, jo ir pirmais pusgada laikā,” norādīja Rafals Glickis, badmintona tehniskās brigādes vadītājs Eiropā. “Tas atver vārtus, kas tika slēgti koronavīrusa dēļ. Redzēsim, kā situācija attīstīsies, bet ceru, ka sacensības atsāksies.”

Bundeslīgas pieredze

Jelgavā līderpozīcijas Baltijā apliecināja Igaunijas badmintonisti, uzvarot visās piecās disciplīnās. Sarūgtināta pēc zaudējuma astotdaļfinālā itālietei Jasminei Hamzei bija Latvijas otrā rakete Jekaterina Romanova: “Bija laba iespēja tikt finālā un arī uzvarēt, jo nākamās pretinieces nav tik spēcīgas. Visu spēli atrados iedzinējos, esmu priecīga par otrā seta galotni, ko izvilku no 17:20, bet tas laikam prasīja pārāk daudz spēka, kā trešajā setā pietrūka. Patīkami beidzot atgriezties laukumā, tikko desmit dienas trenējos Igaunijā un uzskatu, ka esmu labā formā, vēl gan ir neliels nogurums.”

Vairāki Latvijas badmintonisti pārstāv ārvalstu klubus, Romanova spēlē Vācijas bundeslīgā: “Pirms tam trīs gadus spēlēju Francijas čempionātā, kur nokļuvu ar pazīstamu spēlētāju atbalstu, iekļuvu tajā vidē un sapratu, kā viss darbojas. Tagad otro gadu būšu Vācijā, sezona sākas oktobrī, jāskatās, vai vīruss ļaus uz turieni doties.” Jekaterina studē Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas ceturtajā kursā, apgūstot badmintona trenera un sporta vadītāja jomu, tāpat trenē bērnus.

Reklāma
Reklāma

Olimpiskie sapņi

“Redzu pēc spēlētāju acīm, ka visi ļoti noilgojušies pēc spēlēm. Ja trenējies – gribas notestēt spēkus. Arī es biju priecīgs uzspēlēt, diemžēl zaudēju pirmajā kārtā,” atzina pieredzējušais Ivo Keišs.

Viņš 42 gadu vecumā Latvijas rangā joprojām turas desmitniekā. “Sākumā trenējos galda tenisā, treneris pamanīja, ka ir laba reakcija, un piedāvāja uzspēlēt badmintonu. Uzreiz sapratu, cik tas ir grūts, fizisks, bet nekad neesmu pārtraucis – tikai viens gads izkrita armijas dēļ. Ja esmu labā formā, Latvijas līmenī joprojām varu konkurēt, plus braucu uz senioru čempionātiem. Badmintons ir mūža mīlestība, un tas nekad nemainīsies,” stāsta Ivo. Viņš piepalīdz ar padomiem jaunajai paaudzei un arī amatieriem.

Badmintons ir olimpiskais sporta veids, bet latviešiem tas pagaidām ir nepiepildīts sapnis. Ivo Keišs uzskata, daudz atkarīgs no finansēm – lai spētu konkurēt pasaules līmenī, jāiet līdzīgs ceļš kā tenisā un no apmēram 13 gadu vecuma jātrenējas ārzemēs.

Tajā pašā laikā gan igauņu, gan lietuviešu badmintonistu spēja nokļūt lielajā forumā apliecina, ka tas nav nereāli. Igaunijā augstā līmenī sakārtots ikdienas treniņu darbs un masveidība ir krietni lielāka nekā Latvijā. Tartu vien ir 1200 reģistrēti spēlētāji, Latvijā kopā – 1700. “Badmintonā vajag baigo psiholoģiju. Daudzi salūst jau jauniešu vecumā, kad redz – šo un šo čali neuzvarēšu, labāk eju spēlēt florbolu.

Tur esmu trešajā maiņā, bet tāpat varu kļūt par Latvijas čempionu. Daudzi nevar samierināties ar domu, ka nav čempioni. Es nekad neesmu bijis, bet spēlēju kopš 1992. gada. Daļa vecāku izvēlas sporta veidus bērniem, kur ir cerība nopelnīt. Badmintonā tad ir jābūt “TOP 40″ pasaulē. Lai nokļūtu simtniekā, jātrenējas trīs reizes dienā septiņas dienas nedēļā. Cik daudzi to var atļauties?” retoriski vaicā Ivo Keišs.

Pasaules rangā no latviešiem individuāli visaugstāk atrodas Monika Radovska – 305. vietā. No vīriem neviens nav pirmajā tūkstotī.

Sacensību rīkošanā Latvijai roka ir iesista. Kristians Rozenvalds norāda, ka aizpērn turnīrs Jelgavā bijis plašākais pasaulē – vairāk nekā 40 dalībvalstis: “Pētījām, ka no Latvijā notiekošajām sacensībām vairāk valstu pārstāvētas ir tikai Rīgas maratonā. Pērn mums spēlēja sportisti no Čīles, Malaizijas, Austrālijas, Trinidādas un Tobāgo, Indijas, ASV.”

Pasaules reitings šobrīd iesaldēts, bet Jelgavā iegūtie punkti nekur nepazudīs. Latviešiem tas ir bonuss un ļauj cerēt uz dalību augstākas raudzes sacensībās nākotnē.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.