Foto: FreePik

Jo agrīnāk krūts vēzis tiek atklāts, jo veiksmīgāk to var izārstēt – no tā nav pasargāts neviens 3

“Krūts vēzis var skart jebkuru sievieti jebkurā vecumā, no tā nav pasargāts neviens,” krūts vēža profilaksei un ārstēšanai veltītajā Rīga TV24 raidījumā “Dr.Apinis” uzsvēra onkoloģe, ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu asociācijas prezidente, LU profesore Alinta Hegmane. Tomēr veicot valsts pilnībā apmaksāto skrīningu, šo slimību iespējams atklāt agrīni un praktiski visos gadījumos arī izārstēt. Kāpēc sievietes tik kūtri apmeklē skrīningu, un kas darāms, lai situāciju mainītu?

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Bez smiekliem neiztikt! Prezidentu šodien uzjautrinājis kāds jaunietis, kurš viņu nosaucis neparastā vārdā
Krievijai negaidīts sitiens zem jostasvietas – laikapstākļi var satracināt tautu 85
Veselam
saprast, ka jūsu partneris ir toksisks cilvēks? Viņus nodod šīs 9 frāzes
Lasīt citas ziņas

Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā ar to katru gadu saskaras apmēram 1200 pacientes. Visbiežāk ar diagnozi “krūts vēzis” nākas saskarties sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, tādēļ šī vecuma grupa ir iekļauta valsts apmaksātā skrīninga programmā un reizi divos gados saņem uzaicinājumu veikt krūšu profilaktisko pārbaudi.

Dzemdes kakla vēža skrīningu personām vecumā no 30 līdz 70 gadiem iespējams veikt reizi trijos gados. Tomēr Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka atsaucība uzaicinājumam veikt krūts vēža skrīningu ir zema – 2022.gadā iespēju veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu izmantojušas vien 30,2% no uzaicinātajām personām. Nedaudz lielāka atsaucība bijusi dzemdes kakla vēža skrīningam – to veikušas 46,7% no uzaicinātājam sievietēm. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā iespēju veikt krūts vēža skrīningu izmantojušas 38% no uzaicinājuma vēstules saņēmušajām sievietēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Profesore Hegmane norāda, ka šie skaitļi ir ļoti tālu no rādītāja, kas liecinātu, skrīnings Latvijā strādā. Tam būtu nepieciešama vismaz 75-80% uzaicināto sieviešu atsaucība. “Uzaicinājuma vēstules tiek sūtītas kopš 2009.gada, kad Latvijā skrīnings tika uzsākts. Ja mēs nevienu gadu neesam stabili tikuši pāri 50%, tas nozīmē, ka šāda veida skrīnings nestrādā,” atzīst Alinta Hegmane.
Tomēr ikvienai sievietei būtu jāņem vērā – jo agrīnāk krūts vēzis tiek atklāts, jo veiksmīgāk to var izārstēt.

Uz skrīningu jāaicina personiskāk

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Saeimas deputāte un onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas vadītāja Ingrīda Circene ir pārliecināta, ka zemo atsaucības līmeni iespējams novērst uzrunājot sievietes personiskāk – piezvanot viņām vai arī nosūtot e-pasta vēstuli.
Par to, ka šī sistēma strādā, Ingrīda Circene pārliecinājusies realizējot pilotprojektu, kad medicīnas uzņēmumā “MFD Veselības grupa” sievietes uz skrīningu tika aicinātas pa tālruni, uzrunājot katru personiski. Proti, ginekologu kabinetos strādājošās vecmātes saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta izsūtīto mamogrāfijas uzaicinājumu sarakstu pa telefonu sazinājās ar adresātēm un personiski uzaicināja viņas veikt profilaktisko krūts mamogrāfiju.

Vecmāte arī vienojās ar pacienti par viņai vēlamo pieņemšanas datumu un laiku, ierakstīja to e-reģistrā, kā arī pēcāk informēja sievietes par pārbaužu rezultātiem. Rezultāts bija ļoti labs, jo gandrīz visas sazvanītās sievietes ieradās uz pārbaudēm. Ingrīda Circene raidījumā arī norādīja, ka finansiāli šo jautājumu būtu iespējams atrisināt, ja līdz šim par pasta sūtījumu piegādi tērētos līdzekļus izmaksātu algās tiem cilvēkiem, kuri zvanītu, lai katru personīgi uzaicinātu uz profilaktiskajām pārbaudēm. “Ja sieviete sevi mīlēs, pārbaudīs un sargās, nebūs to trešās un ceturtās stadijas vēžu. Ir jāizmanto šī valsts dotā iespēja,” teica Ingrīda Circene.

Arī ķirurģe onkoloģe Krista Arcimoviča diskusijā atzina – ja nebūs noteikts konkrēts datums un laiks, kad un kur sievietei uz mamogrāfiju ierasties, visbiežāk viņa uz to neieradīsies.

“Strādājot klīniskajā praksē ar krūts vēža pacientiem, vienmēr cenšos apjautāties pacientiem, kuri atrodas skrīninga grupā un kuri pie manis nonāk jau ar aizdomām par diagnozi, vai viņi devās uz skrīningu pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas, vai arī kad sataustīja krūtī to veidojumu. Atbildes ļoti bieži ir: jā, saņēma vēstuli, ielika atvilknē un atcerējās par to tikai tad, kad sataustīja krūtī bumbuli. Pacientiem ir ārkārtīgi grūti saprast, ka skrīnings attiecas uz ikvienu,” uzsvēra daktere Arcimoviča.

Reklāma
Reklāma

Ģenētiskais tests palīdz noteikt, vai nepieciešama ķīmijterapija

Profesore Alinta Hegmane norādīja, ka ķirurģiskā ārstēšana joprojām ir viens no krūts vēža ārstēšanas stūrakmeņiem, bet jautājums ir arī par to, kas notiek pēc operācijas, kad lielākā daļa pacientu saņem kādu profilaktisku sistēmisku terapiju. Viņa atzīst, ka vienas no lielākajām cilvēku bailēm, saskaroties ar onkoloģisku diagnozi, saistās ar ķīmijterapiju. Veicot speciālu ģenētisko testu, vismaz daļai pacientu ķīmijterapiju varētu arī nenozīmēt.

“Šobrīd pasaulē ir zināmi ģenētiskie testi, kas papildus šiem te klīniskajiem un patoloģiskajiem faktoriem ļauj pateikt, ka sievietei pietiks ar hormonterapiju un viņai nav vajadzīga sešu mēnešu ilga ķīmijterapijas ar visām īstermiņa un ilgtermiņa blaknēm,” raidījumā teica daktere Hegmane. Visa bēda tā, ka šis tests ir dārgs, tas maksā aptuveni 3000 eiro. Tomēr, saskaņā ar viņas pausto, valstis, kuras veikušas farmakoekonomiskos aprēķinus, atzinušas, ka šādu ģenētisko testu veikšana tomēr atmaksājas. “Mēs jau neskaitām tikai ķīmijterapijas izmaksas, mums jāskaita arī darba laika ilgums un dzīves kvalitātes zudums gan sievietei, gan, iespējams, viņas ģimenei,” uzsvēra Alinta Hegmane.

Kompensējamo medikamentu sarakstam nepieciešama revīzija

Raidījumā tika runāts arī par LR Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā secināto: kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība (ziņojums pieejams LRVK mājas lapā). Valsts kompensēto medikamentu pieejamības problēmas skar arī krūts vēža pacientus.

Profesore Hegmane raidījumā pauda, ka, lai arī krūts vēža pacienti ir salīdzinoši labā situācijā, tomēr ne visām krūts vēža pacientēm ir pieejami visi nepieciešamie medikamenti. “Krūts vēži var būt dažādi, arī terapija var atšķirties un līdz ar to pacientes ar vienādu diagnozi nebūs vienlīdzīgā situācijā – vienai būs pieejami visi nepieciešamie medikamenti, otrai kaut kādi medikamenti nav valsts kompensēti un viņa šo terapiju nevar saņemt. Mums tomēr vajadzētu valstiski skatīties, kas ir tā prioritāte, lai nodrošinātu tomēr vienlīdzīgas iespējas visiem pacientiem,” teica daktere Hegmane.

Pēc viņas teiktā nepieciešama kompensējamo medikamentu saraksta revīzija, lai tie medikamenti, kas ir sarakstā, varētu tikt lietoti tā, kā tas būtu visefektīvāk. Ingrīda Circene uzsvēra, ka revīzija vajadzīga ne vien par sarakstā iekļautajiem medikamentiem, bet arī par to cenām un ļoti nopietni jāpārskata arī medikamentu tarifu veidošanas principi.

“Pašreizējā situācijā ja ražotāja oriģināliepakojums maksā vienu eiro, tad pacientam tas jau maksā 1,80 eiro. Ja preparāts maksā 1000 eiro, tad pacientam tas pēc pašreizējās shēmas maksā 1400 eiro. Ja, izejot no ražotāja cenas, mēs pārskatītu piecenojumus lieltirgotavās un piecenojumus aptiekās, kas nav pārskatīti gadu desmitus, mēs dabūtu to gala produktu ievērojami lētāk un tur iegūtu gan tos 3 miljonus ģenētikas testiem, gan arī jauno zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā,” tā Ingrīda Circene.

lašāka informācija par skrīninga iespējām www.onko.lv

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.