Foto: FreePik

Jo agrīnāk krūts vēzis tiek atklāts, jo veiksmīgāk to var izārstēt – no tā nav pasargāts neviens 3

“Krūts vēzis var skart jebkuru sievieti jebkurā vecumā, no tā nav pasargāts neviens,” krūts vēža profilaksei un ārstēšanai veltītajā Rīga TV24 raidījumā “Dr.Apinis” uzsvēra onkoloģe, ķīmijterapeite, Latvijas Onkologu asociācijas prezidente, LU profesore Alinta Hegmane. Tomēr veicot valsts pilnībā apmaksāto skrīningu, šo slimību iespējams atklāt agrīni un praktiski visos gadījumos arī izārstēt. Kāpēc sievietes tik kūtri apmeklē skrīningu, un kas darāms, lai situāciju mainītu?

Kokteilis
FOTO. “Visi skatieni bija vērsti tikai uz viņu, kad viņa uzkāpa uz sarkanā paklāja” – Nīderlandes karalienes kleita apžilbina klātesošos
Plašumā plešas līdz šim nezināma suņu slimība – vainojamas jaunas superbaktērijas. Ko iesaka vetārsti? 10
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Lasīt citas ziņas

Krūts vēzis ir biežākā onkoloģiskā saslimšana sievietēm gan Latvijā, gan pasaulē. Latvijā ar to katru gadu saskaras apmēram 1200 pacientes. Visbiežāk ar diagnozi “krūts vēzis” nākas saskarties sievietēm vecumā no 50 līdz 69 gadiem, tādēļ šī vecuma grupa ir iekļauta valsts apmaksātā skrīninga programmā un reizi divos gados saņem uzaicinājumu veikt krūšu profilaktisko pārbaudi.

Dzemdes kakla vēža skrīningu personām vecumā no 30 līdz 70 gadiem iespējams veikt reizi trijos gados. Tomēr Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati liecina, ka atsaucība uzaicinājumam veikt krūts vēža skrīningu ir zema – 2022.gadā iespēju veikt valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu izmantojušas vien 30,2% no uzaicinātajām personām. Nedaudz lielāka atsaucība bijusi dzemdes kakla vēža skrīningam – to veikušas 46,7% no uzaicinātājam sievietēm. Savukārt šā gada pirmajā pusgadā iespēju veikt krūts vēža skrīningu izmantojušas 38% no uzaicinājuma vēstules saņēmušajām sievietēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Profesore Hegmane norāda, ka šie skaitļi ir ļoti tālu no rādītāja, kas liecinātu, skrīnings Latvijā strādā. Tam būtu nepieciešama vismaz 75-80% uzaicināto sieviešu atsaucība. “Uzaicinājuma vēstules tiek sūtītas kopš 2009.gada, kad Latvijā skrīnings tika uzsākts. Ja mēs nevienu gadu neesam stabili tikuši pāri 50%, tas nozīmē, ka šāda veida skrīnings nestrādā,” atzīst Alinta Hegmane.
Tomēr ikvienai sievietei būtu jāņem vērā – jo agrīnāk krūts vēzis tiek atklāts, jo veiksmīgāk to var izārstēt.

Uz skrīningu jāaicina personiskāk

Ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Saeimas deputāte un onkoloģijas pacientu atbalsta deputātu grupas vadītāja Ingrīda Circene ir pārliecināta, ka zemo atsaucības līmeni iespējams novērst uzrunājot sievietes personiskāk – piezvanot viņām vai arī nosūtot e-pasta vēstuli.
Par to, ka šī sistēma strādā, Ingrīda Circene pārliecinājusies realizējot pilotprojektu, kad medicīnas uzņēmumā “MFD Veselības grupa” sievietes uz skrīningu tika aicinātas pa tālruni, uzrunājot katru personiski. Proti, ginekologu kabinetos strādājošās vecmātes saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta izsūtīto mamogrāfijas uzaicinājumu sarakstu pa telefonu sazinājās ar adresātēm un personiski uzaicināja viņas veikt profilaktisko krūts mamogrāfiju.

Vecmāte arī vienojās ar pacienti par viņai vēlamo pieņemšanas datumu un laiku, ierakstīja to e-reģistrā, kā arī pēcāk informēja sievietes par pārbaužu rezultātiem. Rezultāts bija ļoti labs, jo gandrīz visas sazvanītās sievietes ieradās uz pārbaudēm. Ingrīda Circene raidījumā arī norādīja, ka finansiāli šo jautājumu būtu iespējams atrisināt, ja līdz šim par pasta sūtījumu piegādi tērētos līdzekļus izmaksātu algās tiem cilvēkiem, kuri zvanītu, lai katru personīgi uzaicinātu uz profilaktiskajām pārbaudēm. “Ja sieviete sevi mīlēs, pārbaudīs un sargās, nebūs to trešās un ceturtās stadijas vēžu. Ir jāizmanto šī valsts dotā iespēja,” teica Ingrīda Circene.

Arī ķirurģe onkoloģe Krista Arcimoviča diskusijā atzina – ja nebūs noteikts konkrēts datums un laiks, kad un kur sievietei uz mamogrāfiju ierasties, visbiežāk viņa uz to neieradīsies.

“Strādājot klīniskajā praksē ar krūts vēža pacientiem, vienmēr cenšos apjautāties pacientiem, kuri atrodas skrīninga grupā un kuri pie manis nonāk jau ar aizdomām par diagnozi, vai viņi devās uz skrīningu pēc uzaicinājuma vēstules saņemšanas, vai arī kad sataustīja krūtī to veidojumu. Atbildes ļoti bieži ir: jā, saņēma vēstuli, ielika atvilknē un atcerējās par to tikai tad, kad sataustīja krūtī bumbuli. Pacientiem ir ārkārtīgi grūti saprast, ka skrīnings attiecas uz ikvienu,” uzsvēra daktere Arcimoviča.

Ģenētiskais tests palīdz noteikt, vai nepieciešama ķīmijterapija

Profesore Alinta Hegmane norādīja, ka ķirurģiskā ārstēšana joprojām ir viens no krūts vēža ārstēšanas stūrakmeņiem, bet jautājums ir arī par to, kas notiek pēc operācijas, kad lielākā daļa pacientu saņem kādu profilaktisku sistēmisku terapiju. Viņa atzīst, ka vienas no lielākajām cilvēku bailēm, saskaroties ar onkoloģisku diagnozi, saistās ar ķīmijterapiju. Veicot speciālu ģenētisko testu, vismaz daļai pacientu ķīmijterapiju varētu arī nenozīmēt.

“Šobrīd pasaulē ir zināmi ģenētiskie testi, kas papildus šiem te klīniskajiem un patoloģiskajiem faktoriem ļauj pateikt, ka sievietei pietiks ar hormonterapiju un viņai nav vajadzīga sešu mēnešu ilga ķīmijterapijas ar visām īstermiņa un ilgtermiņa blaknēm,” raidījumā teica daktere Hegmane. Visa bēda tā, ka šis tests ir dārgs, tas maksā aptuveni 3000 eiro. Tomēr, saskaņā ar viņas pausto, valstis, kuras veikušas farmakoekonomiskos aprēķinus, atzinušas, ka šādu ģenētisko testu veikšana tomēr atmaksājas. “Mēs jau neskaitām tikai ķīmijterapijas izmaksas, mums jāskaita arī darba laika ilgums un dzīves kvalitātes zudums gan sievietei, gan, iespējams, viņas ģimenei,” uzsvēra Alinta Hegmane.

Kompensējamo medikamentu sarakstam nepieciešama revīzija

Raidījumā tika runāts arī par LR Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā secināto: kompensējamo zāļu saraksts onkoloģisko slimību ārstēšanai tikai daļēji atbilst starptautiskajām klīniskajām vadlīnijām un tikai daļai diagnožu ir nodrošināta valsts apmaksāta pamatterapija un ārstniecības pēctecība (ziņojums pieejams LRVK mājas lapā). Valsts kompensēto medikamentu pieejamības problēmas skar arī krūts vēža pacientus.

Profesore Hegmane raidījumā pauda, ka, lai arī krūts vēža pacienti ir salīdzinoši labā situācijā, tomēr ne visām krūts vēža pacientēm ir pieejami visi nepieciešamie medikamenti. “Krūts vēži var būt dažādi, arī terapija var atšķirties un līdz ar to pacientes ar vienādu diagnozi nebūs vienlīdzīgā situācijā – vienai būs pieejami visi nepieciešamie medikamenti, otrai kaut kādi medikamenti nav valsts kompensēti un viņa šo terapiju nevar saņemt. Mums tomēr vajadzētu valstiski skatīties, kas ir tā prioritāte, lai nodrošinātu tomēr vienlīdzīgas iespējas visiem pacientiem,” teica daktere Hegmane.

Pēc viņas teiktā nepieciešama kompensējamo medikamentu saraksta revīzija, lai tie medikamenti, kas ir sarakstā, varētu tikt lietoti tā, kā tas būtu visefektīvāk. Ingrīda Circene uzsvēra, ka revīzija vajadzīga ne vien par sarakstā iekļautajiem medikamentiem, bet arī par to cenām un ļoti nopietni jāpārskata arī medikamentu tarifu veidošanas principi.

SAISTĪTIE RAKSTI

“Pašreizējā situācijā ja ražotāja oriģināliepakojums maksā vienu eiro, tad pacientam tas jau maksā 1,80 eiro. Ja preparāts maksā 1000 eiro, tad pacientam tas pēc pašreizējās shēmas maksā 1400 eiro. Ja, izejot no ražotāja cenas, mēs pārskatītu piecenojumus lieltirgotavās un piecenojumus aptiekās, kas nav pārskatīti gadu desmitus, mēs dabūtu to gala produktu ievērojami lētāk un tur iegūtu gan tos 3 miljonus ģenētikas testiem, gan arī jauno zāļu iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā,” tā Ingrīda Circene.

lašāka informācija par skrīninga iespējām www.onko.lv

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
Veselam
“Ja bērnam ir sākusies anoreksija, pret to jāizturas ļoti nopietni.” Šogad 16 katastrofāli gadījumi no 182; mirstība ir augsta
Infektologi aicina reizi gadā veikt HIV testu; slimnieka sociālais portrets pašlaik attiecināms uz ikvienu
Steidzami lūdz atsaukties 0- un B- asins grupas donorus
Veselam
Kad emocijas plūst pāri malām.. Sāc praktizēt emociju regulēšanas tehnikas!
Kokteilis
FOTO. “Visi skatieni bija vērsti tikai uz viņu, kad viņa uzkāpa uz sarkanā paklāja” – Nīderlandes karalienes kleita apžilbina klātesošos
Plašumā plešas līdz šim nezināma suņu slimība – vainojamas jaunas superbaktērijas. Ko iesaka vetārsti?
VIDEO. Jūras krastā izskalots tūkstošiem mazu, zilu, noslēpumainu bumbiņu. Tās apdraud dzīvniekus
Kokteilis
VIDEO. “Apsardze tiešām noderētu” – Andra Kiviča koncertā skatītājus pārsteidz viņa sievas uzvedība uz skatuves
Krimināls
Atkal pazudusi Samanta Zālīte. Vecāki ir noguruši un izmisuši, saprotot, ka meitas klaiņošana ir bīstama viņas dzīvībai un veselībai
Lasīt citas ziņas

Sadarbības projekts
“Centrālā laboratorija” atvērusi filiāli Jaunajā Teikā
LaMSA rīko profilaktiskus mērījumus diabēta mēneša ietvaros tirdzniecības centros “Akropole Alfa”, “Dole” un “Sāga”
Ādas jaunība – vai sasniedzams mērķis?
“NMS laboratorija” pievienosies “Centrālajai laboratorijai”
“Aptieka – mana pasaule un mans liktenis”
Rūpēs par iedzīvotāju vajadzībām “Mēness aptiekas” veic cenu samazināšanu 
10 stratēģijas cukura diabēta komplikāciju attīstības riska mazināšanai
“Centrālā laboratorija”: Vīrieši analīzes veic gandrīz uz pusi mazāk nekā sievietes
Pazīmes un ieteikumi, ja ir kas vairāk par parastu saaukstēšanos
“Mēness aptiekas” farmaceite Jeļena Petrišina – “Gada farmaceits 2023”
OMICRON – kas tas par zvēru? 15 jautājumi un atbildes
Veselības padomi tumšajam gadalaikam
“Centrālā laboratorija” atvērusi jaunu filiāli Ādažos
Ieteikumi mērķtiecīgai sezonālo vīrusu jeb saaukstēšanās pārvarēšanai
Ja nevar aizbēgt, jāmācās sadzīvot. Demence
Mēness aptieka: Gandrīz puse aptaujāto veselības stiprināšanai ziemā izmantos arī uztura bagātinātājus
VCA poliklīnikās notiek aktīva vakcinācija pret gripu – interese arī par vakcīnām pret Covid-19
Kad labākais risinājums ir aptiekā gatavotas zāles
VCA Sievietes veselības centrs “Aura”: Topošajiem vecākiem plaša interese par gaidāmajām dzemdībām un mazuļa aprūpi
Pākšaugi ir produkts ar pievienoto vērtību
“Mēness aptieka”: Rūpēties par organismam vajadzīgo un neaizrauties ar pašārstēšanos
“Mēness aptieka” ir mīlētākais zīmols farmācijas nozarē
Uzticības persona – zinošs, iejūtīgs, un atbildīgs farmaceits
Risinājumi mobingam, vīrusu ierobežošana un vēl 10 atgādinājumi veselībai jaunajā mācību gadā
Mēness aptieka: noguruma dēļ liftu visbiežāk izmanto 18-29 gadus jauni cilvēki
“Mēness aptieka” jau otro reizi saņem starptautiskās programmas Best Places To Work apbalvojumu  
„Mēness aptieka”: No veselības viedokļa aizvien pārāk maz – tikai 17% – vasarā devušies ikgadējā atvaļinājumā
atbrīvoties no pesticīdu atliekām uz augļiem un dārzeņiem
Lojalitātes programmai VESELĪBA gada laikā vairāk nekā pusmiljons dalībnieku
Vairāk nekā 10 pieņēmumi un patiesības par labas veselības simbolu – ābolu
Kokteilis
“Ceru, ka visi pievienosies man cīņā pret šo briesmīgo slimību…” Dižākās rokzvaigznes Fredija Merkūrija nāve izmainīja sabiedrības priekšstatus par AIDS
Veselam
“Vēža ārstēšanā pats svarīgākais ir laiks.” Onkoloģijas pacientu organizācija izteikusi prasības iekļaušanai 2024.gada valsts budžetā
Kokteilis
VIDEO. “Palika rūgta sajūta” – Rūta Dvinska dalās ar pieredzi, kas mainījusi viņas dzīvi
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek laika aktivitātēm ārpus darba
Veselam
Mazāk mīlestības, vairāk īgnuma. Pazīmes, ka vīrietis vēlas “pakot čemodānus”
Veselam
Kozlovska par ģimenes ārstu pieejamību: “Laukos visā Eiropā un arī Latvijā būs tā saucamie medicīniskie tuksneši”
Dažu stundu laikā Latvijā reģistrēti jau teju 100 satiksmes negadījumi
Opozīcijai lielākoties nepiedaloties balsojumā, Saeima ratificē Stambulas konvenciju
VIDEO. “Mēs nevaram pat nomazgāties – apstākļi ir grūti…” Ukrainas kravu autopārvadātāji vairākas dienas iestrēguši milzīgās rindās pie Polijas robežas
Kokteilis
VIDEO. “Visatļautība pārsniedz visas saprāta un arī vājprāta robežas!” Daugavpils mēra “nakts izklaides” rada jautājumus
VIDEO. Vecmīlgrāvī ostas teritorijā izcēlies paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks
Saeimas citātu vācelītes specizlaidums – deputāti daiļi izrunājas par Stambulas konvenciju
Ziema ieskrienas – arī piektdien Latvijā snigs
Dārzs
Nesavainojiet koka mizu! Praktiski ieteikumi, kā tikt vaļā no ķērpjiem uz ābelēm
TV24
Ārsts: Mīksto audu sarkomas nesāp, turpretī kaulu audzēji sāp ļoti; tie aug ārkārtīgi ātri
Bērnu tiesību aizsardzības inspekcija: Aprūpes iestādes atsakās uzņemt bez vecāku gādības palikušus bērnus, pamatojot to ar brīvu vietu neesamību
TV24
Ja pagājis pusgads pēc Covid-19 vakcinācijas, vai varam paļauties, ka vakcīna vēl pasargā?
Veselam
FOTO. Bērnu slimnīcā veikta Latvijā pirmā navigētā iegurņa traumas operācija bērnam – smagā autoavārijā cietušai pusaudzei
Veselam
Inga Akmentiņa-Smildziņa: “Latvijā vecāki vēro, domā, cer, un tad viņi klusējot sakrāmē savus koferus un aizbrauc…”
Veselam
Plīsusi acs tīklene… Par ko tas liecina un ko pēc notikušā iesākt?
Kāpēc iepriekš nekad nerunāja par pēcdzemdību depresiju. Tādas nebija vai nemanījām?
Veselam
VIDEO. Anotālijs Danilāns un Hosams Abu Meri atbild uz gadiem šķetinātiem jautājumiem – cik veselīgi ir dzert kafiju un citronūdeni?
Veselam
Aija Šmidre par pacientes uzbrukumu ārstei: Latvijā mēs nedzīvojam tikai tādi mierīgie latvieši! Jādomā, kā pasargāt mediķus
TV24
Leons Taivāns: “Vai tad ANO ir kaut kādi zobi? Arī vairs zobu nav – visi ir izkrituši…”
18:04
TV24
Vai tā ir patiesība, ka skursteni var iztīrīt ar kartupeļu mizām?
17:47
Kokteilis
FOTO. Lieliski jaunumi! Aktieris Jānis Paukštello jauniestudējumā “Čūsku vārdi” atgriežas uz Dailes teātra skatuves
17:34