“Mazā vīrieša sindroms” ir īsts! Pētnieki atklāj, ka īsi vīrieši ir agresīvāki, greizsirdīgāki un skaudīgāki 0
No “Troņu spēlēm” līdz “Gredzenu pavēlniekam” – daudzi no īsajiem varoņiem filmās un seriālos ir izteikti spēcīgi un agresīvi.
Šo filmu motīvs – kad īsi vīrieši uzvedas agresīvāk, lai kompensētu savu auguma trūkumu – bieži tiek dēvēts par “mazā vīrieša sindromu” jeb “Napoleona kompleksu”.
Tagad pētījums apstiprina, ka šis sindroms neattiecas tikai uz kino, ziņo ārvalstu medijs.
Austrālijas Katoļu universitātes zinātnieki aptaujāja vairāk nekā 300 dalībniekus un atklāja skaidru saikni starp augumu un konkurenci starp viena dzimuma pārstāvjiem.
Pētījuma rezultāti parādīja, ka īsāki vīrieši biežāk izrādīja skaudību, greizsirdību un konkurenci nekā garāki vīrieši. “Šis pētījums izgaismo saistību starp neapmierinātību ar savu augumu un konkurenci starp viena dzimuma pārstāvjiem,” raksta pētnieki. “Psiholoģiskais skatījums uz augumu būtiski ietekmē sociālo dinamiku un uzvedību.
Izpratne par šīm saistībām var palīdzēt veidot stratēģijas pozitīva ķermeņa tēla un garīgās veselības veicināšanai, īpaši tiem, kuri jūtas marginalizēti sabiedrības auguma standartu dēļ.”
Mazo vīriešu sindromu pirmo reizi aprakstīja 1926. gadā austriešu psihoanalītiķis Alfrēds Adlers. Viņš arī radīja “mazvērtības kompleksa” jēdzienu, kurā cilvēks izjūt zemu pašvērtējumu.
Klasiskajā formā maza auguma vīrieši mēdz pārkompensēt savu auguma trūkumu, uzvedoties īpaši pārliecinoši un agresīvi.
Šis komplekss psihologu vidū jau vairāk nekā gadsimtu ir pretrunīgi vērtēts. Daži uzskata, ka tas ir reāls fenomens; citi apgalvo, ka pierādījumu tam nav.
Pētījumā, kas publicēts žurnālā “Evolutionary Behavioral Sciences”, pētnieku komanda Daniela Talbota vadībā centās šo jautājumu noskaidrot vienreiz un uz visiem laikiem.
“Augums ir būtisks faktors gan starpdzimumu izvēlē, gan konkurencē viena dzimuma ietvaros,” norādīja pētnieki. “Garāki vīrieši tiek vērtēti kā pievilcīgāki un bīstamāki gan kā potenciālie partneri, gan kā konkurenti, salīdzinājumā ar īsākiem vīriešiem.”
Kopumā tika aptaujāti 302 dalībnieki, novērtējot to augumu, pašvērtējumu par savu augumu un konkurenci starp viena dzimuma pārstāvjiem. Rezultāti atklāja, ka īsāki cilvēki – īpaši vīrieši – uzrādīja augstāku līmeni skaudībā, greizsirdībā un konkurencē.
Turklāt gan vīrieši, gan sievietes, kas vēlējās būt garāki, bija konkurētspējīgāki nekā tie, kuri bija apmierināti ar savu augumu.
“Rezultāti palīdz paplašināt diskusijas par to, kā fiziskās īpašības ietekmē sociālās hierarhijas un konkurenci, un var palīdzēt mazināt aizspriedumus dažādos sabiedriskos kontekstos,” piebilda pētnieki.
Klasiskā izpausmē mazā auguma vīrieši cenšas kompensēt savu augumu, uzvedoties īpaši pašpārliecināti vai pat asprātīgi un kareivīgi.
Nosaukums gan ir nedaudz maldinošs – tiek pieņemts, ka Napoleons bija ļoti īss, bet patiesībā viņš bija aptuveni 1,70 m garš – tas bija vidējais vīrieša augums 18. gadsimta beigās.
Sajukums radies, jo viņš bieži tika attēlots blakus īpaši gariem sargiem, kas vizuāli radīja kontrastu.
Šis komplekss jau ilgstoši ir dalījis psihologu viedokļus. Daži uzskata, ka tas ir reāls fenomens; citi apgalvo, ka tam nav pārliecinošu pierādījumu. Viens pētījums, kas atbalsta šo teoriju, nāk no profesora Ābrahama Bunka no Groningenas Universitātes Nīderlandē.
Viņš intervēja 100 vīriešus attiecībās un atklāja, ka vīrieši, kas bija apmēram 1,52 m gari, biežāk izjuta greizsirdību nekā tie, kas bija 1,98 m gari.
Tomēr pierādījumi nav viennozīmīgi.
2007. gadā Centrālās Lankašīras universitātes pētnieki atklāja, ka dusmas ātrāk izrāda tieši gari vīrieši, nevis īsi.
