Foto: DZAB “Ķepu-Ķepā”/Pārtikas un veterinārais dienests

“Kā jums šķiet, cik nodokļu maksātājiem izmaksāja šis viens brauciens?” Dzīvnieku patversme atklāj nepilnības audzētavu uzraudzībā 0

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) 10.maijā un 6.jūnijā no trim savstarpēji saistītām, blakus esošām adresēm Rīgā, Dārziņos, no nepiemērotiem apstākļiem izņēmis vairāk nekā 40 suņus, septiņus kaķus un citus dzīvniekus, aģentūru LETA informēja dienestā

Reklāma
Reklāma
Veselam
Jums nekad nevajadzētu tos ēst: 12 sliktākie pārtikas produkti augsta asinsspiediena gadījumā
Kokteilis
5 maģiski datumi, kuros dzimst cilvēki ar “sesto maņu”
VIDEO. ASV notiks kas gadu desmitiem nepieredzēts – Tramps vēlas par 45 miljoniem “mazliet padižoties dzimšanas dienā” 27
Lasīt citas ziņas

PVD pārbaudes veicis pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzībām, ka šajās vietās antisanitāros apstākļos tiek turēti un pavairoti suņi. Inspektori atklāja, ka mājā, kuras platība ir 18 kvadrātmetri, tika turēti 22 neliela auguma suņi, no kuriem daļa bija ievietota sprostos bez iespējas piekļūt barībai un dzeramajam ūdenim, bet ārā pie ķēdes nesakoptā teritorijā atradās vēl trīs liela auguma suņi.

Telpās konstatēta netīrība un nekārtība, kā arī dzīvnieki dabiskās vajadzības kārtojuši turpat, kur dzīvoja. Netīrībai un sadzīves atkritumiem pa vidu atradies arī būris ar trim pundurpapagaiļiem, būris ar trim degu pelēm un būris ar jūrascūciņu. Par konstatētajiem pārkāpumiem sākts administratīvā pārkāpuma process un tajā izņemti 25 suņi, viens kaķis, viena jūrascūciņa, trīs pundurpapagaiļi un trīs degu peles.

CITI ŠOBRĪD LASA

Divos blakus esošajos sūdzībā minētajos īpašumos PVD nevarēja iekļūt, bet, pamatojoties uz aizdomām, ka tajos situācija varētu būt līdzīga, tika pieprasīts Rīgas pilsētas tiesas lēmums par publiski nepieejamas vietas un tajā esošās mantas apskates veikšanu.

Saņemot tiesas lēmumu, PVD piektdien, 6.jūnijā, sadarbojoties ar Valsts policiju, Rīgas pašvaldības policiju un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, veica atkārtotu pārbaudi abās adresēs. Inspektoru aizdomas apstiprinājās un adresēs konstatēti dzīvnieki, kas turēti antisanitāros apstākļos, tostarp ar dažādām mantām piekrautās telpās, netīrībā un izkārnījumos. Netika konstatēta arī dzīvniekiem brīvi pieejama barība un dzeramais ūdens.

Dienestā skaidro, ka arī par šajos īpašumos konstatētajiem pārkāpumiem sākti administratīvā pārkāpuma procesi, kuros no abām adresēm izņemti kopumā 17 suņi, seši kaķi un jenots. Visi izņemtie dzīvnieki nogādāti dzīvnieku aizsardzības biedrībā “Ķepu-ķepā” un Juglas Dzīvnieku aizsardzības grupas dzīvnieku patversmē “Labās mājas”.

Pēc tam, kad PVD no antisanitāriem apstākļiem Rīgā izņēma desmitiem dzīvnieku, biedrība “Ķepu-ķepā” savā Facebook lapā publicējusi ierakstu, kurā atklāj situācijas nopietnību un aicina sabiedrību sniegt palīdzību, lai nodrošinātu izglābtajiem dzīvniekiem pienācīgus apstākļus. Lūk, nerediģēts biedrības publicētais ieraksts

“Patiesība – smaga un skarba. Nepatīkama. Kur vieglāk ir aizvērt acis un aizslēgt logus, durvis, pārvilkt segu pāri pa galvu un pateikt, ka tā tas nav. Nu ko, šķirņu dzīvnieku fani un tiem, kas saka, ka audzētājiem nevajag kontroli. Šis būs stāsts tieši jums. Un tieši varbūt kāds nākotnes kucēntiņa pircējs, kurš nepārliecinās, no kurienes dzīvnieku ņem, aizdomāsies. Par to – kādas sāpes, ciešanas, izmisums citiem dzīvniekiem rada viņa burvīgais pirkums. Tad nu lūk, kādu laiciņu jau sadarbojamies ar Pārtikas un veterināro dienestu dzīvnieku izņemšanā legālās dzīvnieku audzētavās.

Reklāma
Reklāma

Kad gājām pie Saeimas, 2024. gadā, tad gana daudz, tai skaitā arī daži labi žurnālisti [Toms Lūsis? TvNet], pauda: “nu, Jūs savu, ko gribējāt, panācāt?” “Nē! Bet vai Jūs pirms paust viedokli noskaidrojāt situāciju?” Tad nu lūk, skarbā patiesība – par ko tad visu šo gadu garumā ir cīņa un kāpēc tā tāda ir. Kā redzams foto un video, gan iepriekš izņemtie aziāti, gan šie esošie suņi nāk no oficiālas un reģistrētas audzētavas “Kanis-A”. Tā ir tikai viena no audzētavām, par kurām jau no 2016.g. dzīvnieku glābēji rāda, stāsta. Tādas diemžēl Latvijā ir ļoti daudz. Un tās visas ir oficiālas, visas ir reģistrētas un pastāv. Kāpēc? Tāpēc, ka ilgstošā lobija dēļ nav izdevies ieviest valstī dzīvnieku audzētāju kontroli. Arī šobrīd daļēja butaforija, kas notiek darba grupu kabinetos, nav gluži tas, kas nepieciešams, lai šo jomu sakārtotu. Jo diemžēl nauda nesmird. Tad nu lūk, piektdien 9:00 no rīta mēs uzsākām kārtējo cīņu un dzīvnieku izņemšanu.

Piektdienas rīts. Ir ieradusies pašvaldības policija, PVD, Valsts policija, ugunsdzēsēji un dzīvnieku patversme Ķepu-Ķepā. Kā Jums šķiet, cik nodokļu maksātājiem izmaksāja šis viens brauciens? Valsts struktūrvienību izsaukšana un izmantošana. Varu pateikt, šī “izklaide” bija lēšama ap pusotru tūkstoti tikai šo cilvēku atalgojums. Tikai vienā dienā, tikai vienā adresē. (Ķepām gan šis, tāpat kā pārējie braucieni, ir bez jebkāda finansiāla atbalsta.)

Nemaz nerunājot, cik daudz Jūsu ziedojumi tiks tērēti, lai šos te dzīvniekus izglābtu, jo viņi nav vainīgi pie tā, ka ilgstoši gadu gadiem Zemkopības ministrija, arī diemžēl Krauzes kunga vadībā, nav spējīga šo jomu sakārtot. Precīzāk sakot, nevēlas sakārtot. Arī šobrīd Valsts kancelejas direktora amata ieņemošais Raivis Kronbergs, bijis Zemkopības ministrijas valsts sekretāra amatā, izvēlējās turpināt šo jomu paslaucīt zem tepiķa. Un tā jau vismaz pēdējos 10 gadus. Man ir jautājums, Augsti Godātie ierēdņi – vai Jums dzīvnieku ciešanas sagādā baudu? Vai pietiekami daudz naudas, lai Jūs ilgstoši pievērtu acis uz nelikumībām, uz cietsirdību, uz vardarbību pret dzīvniekiem?

Visticamāk, neviens no masu medijiem nenopublicēs, jo mēs kā vienmēr runājam skaudru patiesību, kas ļoti daudziem ir neērta un nekomfortabla. Tad nu es aicinu drosmīgos žurnālistus nebaidīties uzdot jautājumus, gan Zemkopības ministrijas bijušajiem! Gan esošajiem ierēdņiem, gan zemkopības ministram, pie kura esam bijuši uz audienci runāt par šo problēmu. Gan Latvijas Veterinārārstu biedrībai, Mazo dzīvnieku veterinārārstu sekcijas vadītājai Litai Konoporei. Un apskatieties, ko viņi par to domā. Vai tik tiešām mūsu valstī joprojām nav vajadzīga audzētāju kontrole un stingra, jo stingra? Jo mūsu valstī ir reģistrēti gandrīz 2000 audzētāju. Lieki teikt, ka 11.maijā pie aziātu audzētājas tika izņemti kopskaitlī 35 dzīvnieki.

Vai tik tiešām mūs kā sabiedrību apmierina tas, kādos apstākļos dzīvo šie dzīvnieki? Vai mūs kā sabiedrību apmierina tas, ka regulāri cilvēkiem, kas dzīvo blakus šādām adresēm, nākas ciest? Vai mums pietiek dūšas nostāties, lai šo problēmu risinātu?

Mēs, dzīvnieku aizstāvji, to esam darījuši un darām joprojām. Spītīgi cīnoties, lai šī joma tiktu sakārtota un lai nevajadzētu lūgt ziedojumus. Lai šādu dzīvnieku, kas nonāk patversmēs, ir pēc iespējas mazāk. Bet diemžēl ar katru gadu viņi kļūst arvien vairāk. Un zināmā mērā pie tā ir vainojami tieši šie te audzētāji un atbildīgie ierēdņi, kas tikai sola, sola un sola. Pārliek gadu no gada normatīvos aktus un to sakārtošanu. Lūdzu, palīdzat Zemkopības ministrijai definēt – kas tāds ‘audzētājs’ ir par zvēru un kas tad ir ‘audzētava’? Jo šobrīd audzētava var būt jebkurš šķūnis, jebkurš pakšķis, arī pļava, kuras vidū ir iedzīts miets, galā ir suns ķēdē, var kļūt par audzētavu. Palīdzat viņiem saprast kā šo kontrolēt. Jo mūs un mūsu ieteikumus viņi nav dzirdējuši.

Tikko ir bijušas pašvaldību vēlēšanas, varbūt katra pašvaldība tomēr spēs atrast savā budžetā kādu daļiņu ko novirzīt, lai cīnītos ar šīs te jomas sakārtošanu. Jo manā uztverē, sākot aizsargāt un glābt to daļu, kas ir vismazāk aizsargātā, tā ir – dzīvnieki, bērni, veci cilvēki, mēs spēsim izaugt un kļūsim par humānu sabiedrību.

Šobrīd tie, kuri nespēj par sevi pastāvēt un spiesti klusēt visvairāk, ir dzīvnieki. Viņiem nav telefonu un nav iespēju piezvanīt. Tāpēc es gribu dzīvot skaistā un sakārtotā Latvijā. Valstī, kurā, ieejot audzētavā, negribas vemt, raudāt..

Jo vieni un tie paši jau ir tie, kas dara dēļ nesodāmības, dēļ likumu nesakārtotības.

Mēs ļoti priecāsimies, ja sabiedrības domājošā daļa, līdzcietīgā daļa mūs atbalstīs, jo, tikai un vienīgi pateicoties Jūsu atbalstam, mēs spējam darboties, mēs spējam strādāt, uzņemt un palīdzēt dzīvniekiem un izgaismot šīs te situācijas. Tāpēc ļoti priecāsimies par Jūsu atbalstu arī šoreiz! No sirds turpinām darīt iesākto – glābt un ārstēt, palīdzēt tiem, kam to vajag visvairāk!
Tiem, kas ir visneaizsargātākie.

Gundega

Ziedojumiem bankā:
DZĪVNIEKU AIZSARDZĪBAS BIEDRĪBA „ĶEPU-ĶEPĀ”
Ziedojuma konts: LV37HABA0551030617983
Reģistrācijas numurs: 40008176673
BIC/swift kods: HABALV22
Pay Pal ātrais maksājums: PayPal.Me/kepukepa
pay pal: [email protected]
Jelgavas novads, Salgales pagasta Rēvici”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.