Foto – Valdis Semjonovs

Izejmateriālu sagatavošana 1

Augu virszemes daļas vēlams ievākt dabas pilnbriedā, kad tajos visvairāk sulas. Dabas materiālus žāvē labi vēdināmās, ēnainās vietās, bet ne saulē. Pēc tam uzglabā papīra turzās vai auduma maisiņos sausā un siltā vietā. Augi labāk atdod krāsu, ja tos pirms lietošanas sasmalcina. Arī krāsošanai domātās koku mizas (tās var lietot gan svaigas, gan kaltētas) vēlams saberzt.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Dziju krāsošanai paredzētās saknes vislabāk izrakt pirms auga ziedēšanas vai gatavošanās ziemas mieram. Mizas parasti iesaka vākt sulu laikā pavasarī. Anda Plauma būtiskas izmaiņas krāsojumā nav novērojusi arī tad, ja to dara vēlāk no cirsmās nocirstiem kokiem. Ziemā var vākt un dziju krāsošanai izmantot čiekurus.

Lai nokrāsotu 100 gramu dzijas, nepieciešami 100–150 g žāvēto augu, bet svaigo vairāk – 300–500 g. Drogas pirms krāsošanas noteikti jāmērcē (2 l ūdens uz 100 g augu) – sasmalcinātos izejmateriālus 6–8 stundas pirms gaidāmās krāsošanas iemērc aukstā vai siltā ūdenī. Kaltētie augi lēnāk izdala krāsvielas, tāpēc var gadīties, ka nepieciešams mērcēt ilgāk.

CITI ŠOBRĪD LASA

Šķidrumu ar augiem, ik pa brīdim apmaisot, apmēram stundu lēni silda, neļaujot ūdenim uzvārīties. Tiesa, koku mizas atdod krāsu, tikai vārot, bet madaru saknes un bietes augstākā temperatūrā maina toni.

Trauku ar uzsildīto ūdeni noceļ no uguns, nedaudz atdzesē un drogas nokāš.

Krāsošana

Vienam adījumam vai audumam paredzētā dzija jākrāso vienā reizē un vienā katlā. Otrreiz arī tad, ja visu darīsiet tāpat kā pirmoreiz, tāds pats tonis var nesanākt.

Vispiemērotākie dziju krāsošanai ir vecie labie čuguna katli, taču var izmantot arī emaljētos traukus. Alumīnija katlus, kas kombinācijā ar atsevišķiem ķīmiskajiem kodinātājiem vai krāsām var veidot kaitīgus savienojumus, labāk nelietot.

Svarīgi, lai šķeteres katlā nebūtu sablīvētas, bet brīvi peldētu šķidrumā. Katlā saspiesta dzija būs raiba, kā batikota. Tas pats notiks, ja šķidrums neapņems visas dzijas šķeteres. Optimāls ūdens daudzums – 3 litri uz 100 gramiem dzijas.

Krāsošanai paredzētās dzijas šķeteres, ko pirms tam vēlams izmazgāt, vairākās vietās viegli pārsien un liek remdenā šķidrumā. Ja dzija mazgāta iepriekš un ir sausa, tā pirms krāsošanas jāiemērc siltā ūdenī un pēc tam viegli jāizspaida. Vēlamā temperatūra vilnas dzijas mazgāšanai – no +35 līdz + 40 °C. Dziju nedrīkst intensīvi berzt, bet mazgā, viegli spaidot. Anda Plauma mazgāšanai parasti izmanto veļas ziepes vai mazgājamo līdzekli Kastanis.

Reklāma
Reklāma
Lai iegūtu vienmērīgu tonējumu, krāsošanas laikā šķeterītes ar menti vai gludiem koka skaliņiem nepārtraukti jācilā. Šķidrumam nevajadzētu ļaut vārīties, jo tas var pasliktināt dzijas izturību, padarot asas un sabojājot šķiedras. Ja vajag iegūt tumšāku, intensīvāku toni, krāsojamo šķidrumu ar visu dziju uzsilda, pēc tam katlu diennakti atstāj mierā un nākamajā dienā uzkarsē vēlreiz.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.