Foto – Valdis Semjonovs

Kodinātāji 1

Krāsošanas procesā kodinātāji nepieciešami, lai piesaistītu krāsvielu un tiktu pie košākiem toņiem, tie paildzina krāsas noturību un pasargā dziju no ātras izbalošanas. Izcili kodinātāji ir daudzos augos esošās miecvielas.

Reklāma
Reklāma
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 3
Putina sabiedrotais brīdina par globālu karu un “traģēdiju visai cilvēcei”
TV24
Viena no šī kara interesantākajām lietām: kā iespējams noslēpt 40-50 tūkstošus cilvēku pie frontes līnijas?
Lasīt citas ziņas

– Arī kodināšana, tāpat kā krāsošana, ir viens liels eksperiments, – uzskata tekstildarbu meistare. Dažas saimnieces izmērcē dziju kodinātājšķidrumā pirms krāsošanas, citas to dara pēc tam, bet var pievienot arī procesa laikā. Vienu un to pašu augu liekot dažādos kodinātājos, veidosies atšķirīgas krāsas. Anda Plauma par visērtāk lietojamiem un videi draudzīgākajiem uzskata dzeramo sodu, sāli, skābu kāpostu, bērzu un ābolu sulu, piena sūkalas, pelnu sārmu, purva rāvu, etiķskābi, citronskābi. Rūsgani iesarkanu krāsu var iegūt, dziju pirms krāsošanas mērcējot ābolu sulā. Senāk kā kodinātāji izmantoti arī virca un urīns. Kodināšana vircā dod brūnganzaļu toni, bet purva rāva kopā ar pārrūgušām bērzu sulām iekrāsos dziju zilu. Pie arheoloģiskajiem tērpiem raksturīgā mēļā toņa iespējams tikt, ņemot talkā saberztas melleņu lapas un pēc krāsošanas dziju kodinot urīnā. Ja par kodinātājiem izmanto bērzu sulas vai piena sūkalas, tos nekarsē, bet dziju pirms krāsošanas trīs četras stundas mērcē kādā no minētajiem šķidrumiem.

Noturīgāki, protams, būs tā sauktie ķīmiskie kodinātāji. Tos lieto nelielos daudzumos, apmēram 1 tējkaroti uz 5 litriem šķidruma. Zinātāji tos neiesaka, krāsojot sintētiskas šķiedras, – ķīmiskās reakcijas laikā var tikt sabojātas dzijas šķiedras.

CITI ŠOBRĪD LASA

Vilnas šķiedru kodinot alaunā, var iegūt koši oranžus vai dzeltenus toņus. Vara vitriols dziju iekrāsos zaļu, dzelzs sulfāts – zaļganbrūnu, bet alvas sāls – koši dzeltenu.

Lielāks kodinātāja daudzums dzijai piešķirs spilgtāku krāsu, bet arī ietekmēs tās struktūru. Tas pats notiek, kombinējot dabiskos un ķīmiskos kodinātājus. Ķīmiskajiem kodinātājiem ir dažādas kaitīguma pakāpes. Videi un cilvēkam viskaitīgākais ir kālija dihromāts, ar ko iegūstama koši oranža krāsa.

Krāsošanas procesā rodas tvaiki, tāpēc, ja vien tas iespējams, vislabāk dzijas krāsot laukā. Strādājot telpā, vēlams ieslēgt tvaiku nosūcēju. No kaitīgajiem izgarojumiem noteikti jāizvairās bērniem un alerģiskiem cilvēkiem.

Ņemot vērā dažu kodinātāju nelabvēlīgo ietekmi uz cilvēku un vidi, kaitīgākos no tiem fiziskajām personām nemaz nepārdod.

Kodinātāji reizēm veido nelielas nogulsnes – tās noteikti jānokāš, lai nesaraibinātu dziju.
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.