Ekonomika
Bizness

Kā piešķirt uzņēmuma daļas darbiniekam?0


“Change Ventures” vadošais partneris Andris K. Bērziņš: “Nezinu nevienu jaunuzņēmumu, kurš būtu attīstījies tālāk par sēklas fāzi un nebūtu izmantojis akciju vai daļu opcijas.”
“Change Ventures” vadošais partneris Andris K. Bērziņš: “Nezinu nevienu jaunuzņēmumu, kurš būtu attīstījies tālāk par sēklas fāzi un nebūtu izmantojis akciju vai daļu opcijas.”
Foto: Dainis Bušmanis

Viens no Eiropas lielākajiem riska kapitāla fondiem “Index Ventures” pirms kāda laika izdeva pētījumu par uzņēmuma daļu opciju piešķiršanas likumdošanu pasaulē un atzina šajā ziņā Igauniju par labāko piemēru pasaulē, kurai sekoja Izraēlas un Kanādas likumdošana. Latvija šajā reitingā netika pat apskatīta, kas pats par sevi jau liecina par mūsu valsts vērtējumu.

Stāsta Andris K. Bērziņš, uzņēmējs un investors, kas ASV, Izraēlā, Lielbritānijā un tagad Latvijā jau 17 gadus strādā jaun­uzņēmumu jomā un pašreiz vada “Change Ventures” – riska kapitāla fondus, kas investē Baltijas tehnoloģiju jaunuzņēmumumos agrīnā stadijā, – pirmssēklas un sēklas posmā.

Kad naudas motivācijai nepietiek

“Jautājums par akciju vai uzņēmumu daļu piešķiršanu darbiniekiem ļoti tieši skar jaunuzņēmumu darbības jomu, jo jaunuzņēmumiem visā pasaulē tas ir viens no svarīgākajiem rīkiem, kā motivēt savus darbiniekus, jo naudas adekvātu algu maksāšanai parasti nav. Jaunuzņēmuma izveidošana pēc būtības ir augsta riska pasākums, par kuru maksā relatīvi nelielu algu, ir liels stress un nepieciešamība piemēroties straujām pārmaiņām.

Motivējošai algai naudas nepietiek, tādēļ akciju vai uzņēmuma daļu piešķiršana ir mehānisms, kas ļauj darbiniekam nopelnīt, ja uzņēmums pārvarēs sākotnējās grūtības, atradīs savu biznesa modeli un pārvērtīsies par pelnošu uzņēmumu. Šī motivācijas rīka īpatnība ir tāda, ka visā pasaulē tas jaunuzņēmumiem neuzliek finansiālas saistības piešķiršanas brīdī, bet darbinieki zina – ja paveiksies, viņi dabūs savas daļas, bet, ja nepaveiksies, vismaz nebūs jākārto saistības ar ieņēmumu dienestu.”

Tieši ar diviem pēdējiem aspektiem Latvijā ir problēmas – ja Latvijā veidots uzņēmums piešķir darbiniekam daļas vai opcijas uz tām (opcijas – tiesības, bet ne pienākums nopirkt vai pārdot akcijas, uzņēmumu daļas vai citus vērtspapīrus par noteiktu, fiksētu cenu noteiktā laika posmā. – Aut. piez.), tad būtībā nodokļus jāsāk maksāt no piešķiršanas dienas, neskatoties uz to, ka akcijām vai uzņēmuma daļām pirmajā brīdī nav faktiski nekādas vērtības.

Pastāv arī citi apgrūtinājumi – piemēram, Latvijas likumdošana nosaka – ja darbinieks aiziet no uzņēmuma, viņam noteikti jāpārvērš savas opcijas uzņēmuma daļās, bet pasaulē šādu ierobežojumu nav vai arī daudz vieglāki. Kopumā visi jaunuzņēmumu jomas uzņēmēji atzīst, ka darbinieki savas opcijas uzņēmumu daļās pārvērš tikai tad, kad jaunuzņēmumam uzradies investors, kas to pērk, – tieši šajā brīdī iespējams reāli noteikt piešķirto uzņēmuma daļu vērtību.

Šobrīd ir sācies darbs pie nepieciešamajām likumdošanas izmaiņām, un Andris K. Bērziņš cer, ka tās izdosies izveidot tādas, lai, no vienas puses, iedibinātu šo jaunuzņēmumu darbinieku motivācijas sistēmu, bet, no otras – lai uzņēmumu daļu opciju piešķiršana nepārvērstos par masveidīgu algu sistēmas un iedzīvotāju ienākuma nodokļa apiešanas shēmu, kas diskreditētu šo sistēmu jau pašā sākumā. “Nezinu nevienu jaun­uzņēmumu, kurš būtu attīstījies tālāk par sēklas fāzi un nebūtu izmantojis akciju vai daļu opcijas. Latvijas jaunuzņēmumi šobrīd ir spiesti reģistrēt mātes uzņēmumus citās valstīs, piemēram, Apvienotajā Karalistē, kurai ir attīstīta likumdošana šajā ziņā, tieši tāpēc, lai daļu piešķiršanu darbiniekiem īstenotu. Bet Latvija zaudē ar šīm daļām saistītos nodokļus,” saka Bērziņš.

 

Mātes uzņēmums ASV

“Printify” dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jānis Berdigans stāsta, ka uzņēmums reģistrējis mātes uzņēmumu ASV, lai varētu piešķirt uzņēmuma akciju opcijas darbiniekiem.
Foto: Timurs Subhankulovs

Tipisks uzņēmums, kas saskaras ar minētajām problēmām, ir viens no pazīstamākajiem Latvijas jaunuzņēmumiem – “Printify”. Tā dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Jānis Berdigans stāsta, ka uzņēmums reģistrējis mātes uzņēmumu ASV.

“Lai gan uzņēmuma daļu piešķiršana nebija vienīgā problēma, kādēļ reģistrējām mātes uzņēmumu ASV, tomēr tā bija viena no problēmām. Nevienam jaunuzņēmumam sākumā nav pietiekamu resursu, un tie vienmēr sāk ar lētāko uzņēmējdarbības formu, kas Latvijas gadījumā ir SIA, nevis akciju sabiedrība. Latvijas likumdošanas ietvaros SIA daļas piešķirt darbiniekiem nav iespējams, un tas ir absurdi. Uzņēmuma daļu piešķiršana ir visā pasaulē plaši izmantots veids, kā motivēt jaunuzņēmumu darbiniekus, ja līdzekļu algām nepietiek. Tādēļ piešķiram ASV mātes uzņēmuma akcijas Latvijā reģistrētā meitas uzņēmuma darbiniekiem.

Tomēr tas nerisina visas problēmas. Ja darbinieks nolemj konvertēt opcijas uzņēmuma akcijās, viņam šobrīd ir divas iespējas – īpaši nerēķināties ar Latvijas likumdošanu šajā jautājumā un brīdī, kad tiek kontā saņemta nauda par pārdotajām akcijām, samaksāt par tām pilnus nodokļus, gandrīz pusi no pārdoto akciju vērtības – IIN un sociālo nodokli, kopā ap 45%.

Otra iespēja ir saņemt nodokļu atvieglojumus, pildīt ienākumu deklarāciju, norādīt, ka pieder akciju opcijas, un tad, iespējams, maksāt nodokļus tikai par kapitāla pieaugumu, 20%. Taču noteikumi, kas jāizpilda, lai pēc daudziem gadiem, kad tiks saņemta nauda, maksātu tikai 20%, ir sarežģīti – būtu loģiski tos atvieglot,” uzskata J. Berdigans.

 

Divas problēmas

Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms atzīst problēmu un saka, ka tā valsts pārvaldes līmenī cilāta jau vairākkārt. Viņš teic, ka šajā jautājumā ir divas problēmas – vienkāršākā un sarežģītākā. Vienkāršākā ir saistīta ar Komerclikumu.

No vienas puses, Komerclikums SIA daļu opciju piešķiršanu neaizliedz, taču, no otras – kārtība nav skaidri noteikta. “Akciju sabiedrībām šī kārtība ir skaidra, taču SIA sadaļā Komerclikums to neaizliedz, bet skaidru mehānismu arī neparedz. Risinājums varētu būt akciju sabiedrībām paredzētās kārtības attiecināšana arī uz SIA,” saka K. Soms.

Sarežģītākā problēma esot saistīta ar nodokļiem – proti, riskiem, ka šo kārtību masveidīgi sāks izmantot, lai apietu likumdošanu par algām un IIN. Problēma slēpjas tajā, ka, no vienas puses, opciju piešķiršana nedrīkst pilnībā aizvietot algu, bet, no otras – kaut kad nākotnē, opcijas pārvēršot akcijās, tas neizbēgami notiks. Jautājums par nepieciešamajām nodokļu politikas izmaiņām būs viens no izšķirošajiem šīs politikas veidošanā.

Jāizšķiras par to, cik ilgi uzņēmumi drīkst šo mehānismu izmantot, EM šobrīd sliecas uz septiņu gadu termiņu, jo līdzšinējie pieci ir par īsu zinātniskajiem jaunuzņēmumiem; cik gadus darbinieks var turēt opcijas, nepārvēršot tās uzņēmumu daļās, un to, kurā brīdī valsts piemēro nodokļus, stāsta K. Soms.

Galīgos lēmumus par iespējām uzņēmumu daļas piešķirt darbiniekiem plānots pieņemt nākamā gada pirmajā pusgadā kopā ar nodokļu reformas izvērtējumu un tās labojumiem.

LA.lv
LE
LETA
Ekonomika
Aptaujā noskaidrots, cik daudz iedzīvotāju nav ņēmuši kredītus
3 stundas
LE
LETA
Ekonomika
“Moneyval” uzlabojusi Latvijas novērtējumu
5 stundas
LE
LETA
Ekonomika
Tikai pirms pāris mēnešiem dibināts uzņēmums ar Kazahstānas kapitālu Rēzeknes pašvaldības telpās veidos vakuuma mēģeņu un mikromēģeņu ražotni
5 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

ZD
Zigfrīds Dzedulis
Ekonomika
Saeimā sola atgriezties pie dalītā īpašuma 1
2 stundas
LE
LETA
Dabā
Gaisa temperatūra naktī noslīdēs zem nulles: prognoze ceturtdienai
2 stundas
LA
LA.LV
Sports
Briedis atgādina Dortikosam: Vecīt, neaizmirsti paķert līdzi savu čempiona jostu
39 minūtes
OZ
Olafs Zvejnieks
Ekonomika
Olafs Zvejnieks: Ko sēsi, to pļausi, jab kādēļ audzinām stulbu un sociāli nelabvēlīgu paaudzi?
16 minūtes
LE
LETA
Latvijā
Vēl cīņa nav galā! Jaunajai VDD ēkai varētu piedāvāt citu vietu 1
35 minūtes