Kad Daugava vēl nebija pieradināta: izstāde par laivinieku dzīvi 0
Trešdien, 4. jūnijā, Daugavas muzejā tiks atvērta tematiskā izstāde “Ceļavējš. Daugavas transporta līdzekļi”, vēsta muzejs.
Izstāde veltīta skarbai un leģendārai Daugavas vēstures daļai. Tās mērķis ir sniegt ieskatu Daugavas plostnieku un laivinieku dzīvē, kādu to saglabājušas senās fotogrāfijas un latviešu mākslinieku veidotās grafikas un gleznas.
Visur, kur vien dzīvojuši cilvēki, upes bija pirmie un gadsimtiem ilgi arī svarīgākie satiksmes ceļi. Arī Daugava kā milzu artērija baroja un uzturēja pilsētas un zemes, kas atradās tās krastos. Upes straume spēja nogādāt milzu kravas daudz ātrāk nekā jebkurš cits transporta līdzeklis līdz pat dzelzceļa laikmeta sākumam 19.gs. vidū. Tā Daugava deva maizi ne tikai pašiem plostniekiem un laiviniekiem, bet arī neskaitāmiem cilvēkiem, kas pārtika no tirdzniecības, preču pārvadāšanas un zvejas.
Senākais Daugavas transporta līdzeklis ir plosts, tas vienlaikus bija arī prece – kokmateriālu krava, ko lejup pa straumi vadīja cilvēks. Līdzās plostiem jau kopš viduslaikiem neatņemama Daugavas ainavas sastāvdaļa bija dažāda veida laivas, sākot ar milzīgajām, nu jau teiksmainajām strūgām, kas atgādināja peldošas mājas, līdz staltajām “zēģeļlaivā” un vismazākajai koka vienkocei. 1920. un 1930.gados parastajām laivām arvien biežāk pievienojās upes tvaikoņi un motorkuģi pasažieru transportam, kas konkurēja ar tūristu braucieniem liellaivās uz skaistākajām Daugavas vietām – Kokneses un Staburaga apkārtni.
Izstāde iepazīstinās ar unikālām Daugavas laivām, kas saglabājušās muzeja krājumā. Apmeklētāji varēs aplūkot restaurētās dolenīcas – plakandibena laivas, ko līdz 20.gs. otrajai pusei izmantoja zvejai un dažādu kravu transportēšanai, kā arī daudz vecākās – vienkoces tipa laivas no Daugavas augšteces novadiem. Tajā iespējams aplūkot arī dažādus rīkus, kas bija saistīti ar Daugavas laivinieku amatu 20.gadsimtā.
Izstāde “Ceļavējš. Daugavas transporta līdzekļi” Daugavas muzejā būs apskatāma līdz 1. septembrim. Izstādes dizainu veidojuši mākslinieki Aivars Klindžāns un Jānis Sausnītis, izstādes autors Mārtiņš Mintaurs.
