Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: Lita Krone/LETA

Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi ietekmēja visus lauksaimniekus. Kādu augļu un dārzeņu ražu izdevies šosezon izaudzēt? 4

Uldis Graudiņš, “Agro Tops”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
Veselam
5 populāri pārtikas produkti izraisa atmiņas zudumu – to iedarbība novērota jau īstermiņā 29
Kokteilis
“Es nekad nebiju plānojusi būt par prezidenta sievu!” Zelenska skumji atklāj, kādas attiecības viņai tagad ir ar vīru 114
senioriem pasargat sevi vasaras svelmē? 3 vērtīgi padomi
Lasīt citas ziņas

Aizvadītās vasaras ekstrēmie dabas apstākļi – sausums un karstums – ietekmēja visus lauksaimniekus. Patlaban notiek dārzeņu, kartupeļu un augļu vākšana, tāpēc lauku saimniekiem un ekspertiem vaicājām, kāda raža ir izaugusi un cik izdevīgi ir tās pārdošanas nosacījumi, kā arī cik ilgam laikam iegūtās ražas pietiks.

Jānis Lepsis, LPKS Augļu nams valdes priekšsēdētājs: – Mūsu kooperatīva 13 biedri darbojas Kurzemē un Zemgalē. Ābolu raža ir viduvēja vai mazāka nekā pērn. Kritumu ietekmēja vasaras sausums, ir mazāki āboli, kā arī kukaiņi (laputis) un slimības. Visbūtiskāk augļus skāris kraupis. Kooperatīvam ir divas glabātavas, tās ir arī mūsu biedriem. Ražotāju cena patlaban ir 70–80 centi/kg. Pērn tā turējās ap 50 centiem. Ābolu cenas daudzus gadus bija stabilas, patlaban to kāpums sakrīt ar elektroenerģijas, degvielas, gāzes un citu ražošanas izmaksu sadārdzinājumu. Šā iemesla dēļ nevar paredzēt, vai cenas kāpums kompensēs ražas kritumu. Ir iespējams arī turpmāks ražotāju cenas kāpums.

CITI ŠOBRĪD LASA

Paredzu, ka vietējo ābolu pietiks aptuveni līdz februārim. Patlaban nejūtam, ka Polijā audzētos ābolus pārdod ļoti lēti. Mūsu kooperatīvs apmēram pusi ābolu pārdod izglītības iestādēm, esam iesaistījušies programmā Skolas auglis. Neesam izveidojuši kooperatīvam kopēju zīmolu, tāpēc veikalos biedri ābolus pārdod, uzrādot vien savas saimniecības izcelsmi.

Jānis Bērziņš, asociācijas Latvijas dārznieks valdes priekšsēdētājs: – Dārzeņu raža ir aptuveni par trešdaļu mazāka nekā pērn. Aukstajam pavasarim sekoja ļoti neparasta vasara, vairāki saimnieki dārzeņus pārsēja. Piemēram, burkānus un bietes jūlija sākumā. Dabas apstākļi audzēšanu ietekmēja galvenokārt negatīvi. Piemēram, Nīcas pusē divus mēnešus, maijā un jūnijā, nebija lietus, bet nesen īsā laika posmā uzlija divu mēnešu norma. Patlaban vēl nav novākti burkāni, kāposti un bietes, tāpēc precīzus skaitļus nosaukt nevaram.

Karstums un sausums šajā vasarā saimniecībās arī radīja ūdens trūkumu. Izsīka laistīšanai paredzētie ūdens krājumi mazajās ūdenstilpēs.

Savukārt siltumnīcu dārzeņu audzētājus ietekmēja arī tumšais laiks septembrī, ne tikai karstums. Ja apkurināmā siltumnīcā vāc otro ražu, septembrī ir dūšīgi jākurina. Kad uzpīd saule, uzreiz ir daudz ražas. Nav stabilitātes.

Šajā sezonā ir daudz nezināmo. Piemēram, elektroenerģijas cenu kāpums nebija iekļauts nevienā plānā. Ja tās kāpj, var būt situācija, ka audzētājam izdevīgāk ir pārdot ražu rudenī, nevis glabāt to ziemas periodā. Sadārdzinājums ir arī citiem energoresursiem, un tas ietekmē ražošanas izmaksas.

Loģisks būtu cenas kāpums dārzeņiem. Nevēlos gan ar to baidīt pircējus, zinot, ka Latvijā aug ienākumu starpība starp trūcīgajiem un bagātajiem cilvēkiem.

Dārzeņu audzētājiem svarīga ziņa ir mūsu saņemtais oficiālais apstiprinājums par to, ka Ukrainā audzētie dārzeņi, Polijā pārpakoti, kļūst par Polijas dārzeņiem. Eiropas Savienībai īsti labi nesokas ar trešo valstu produktu pārbaudēm. Latvijā jebkura liela lētu dārzeņu partija sašūpo tirgu.

Visvairāk uztrauc, ka kāds dārzeņu audzētājs pēc sarežģītās sezonas varētu aiziet no tirgus. Patlaban signālu par šādiem lēmumiem nav. Dārzeņu audzētāji ir optimisti. Vajadzētu rudenī labus dabas apstākļus ražas vākšanai.

Reklāma
Reklāma

Nikolajs Kaņeckis, Bunkas pagasta piemājas saimniecības Mežiņi saimnieks: – Audzējam kartupeļus 1,2 ha platībā, no dārzeņiem – sīpolus, ziedkāpostus, bietes un burkānus – pavisam arī viena ha platībā. Kartupeļi patlaban ir novākti. Kopraža ir aptuveni par divām trešdaļām mazāka nekā labā gadā. Pēc divu mēnešu sausuma lietus mums uzlija vien augusta vidū. Bija ļoti daudz Kolorado vaboļu, tāpēc bijām spiesti pret tām cīnīties ar ķīmiskajiem līdzekļiem. Miglošana gan lielu rezultātu nedeva. Parasti no miglošanas cenšamies izvairīties.

Sausumizturību šajā vasarā apliecināja kartupeļu šķirne ‘Vineta’. Šai šķirnei ražas samazinājums bija neliels. Šķirne ‘Laura’ ir vēlāka šķirne, tomēr tai pirmajai izžuva laksti. Bumbuļi bija mazi, lai gan daudz. Tos var izmantot sēklai. Paredzu, ka būs arī zudumi kartupeļu glabāšanas laikā. ‘Vinetai’ gan tie daudzus gadus nebojājās. Piebildīšu, ka mēs kartupeļu sēklu atjaunojam.

Cenas kartupeļiem ir augstākas nekā citus gadus. Liepājā Pētertirgū bumbuļus pārdodam par 30–60 centiem kg. Pārdodam kartupeļus arī pastāvīgajiem klientiem. Ir jūtams, ka šajā gadā izaugusi slikta raža, jo mums zvana nezināmi cilvēki un vēlas tos pirkt.

Sīpoli izauga mazi. Esam novākuši arī pa kādam ziedkāpostam. Sola siltu oktobri, tāpēc ceram, ka šī kultūra vēl saņemsies. Mums ir arī nedaudz burkānu un biešu. Šīs kultūras vēl aug.

Redzams, ka raža būs mazāka nekā normālos gados.

Audzējam arī nedaudz ziemas kviešus un vasaras kviešus, pavisam 20 ha platībā. Ziemas kviešu šķirne ‘Skagen’ deva labu kūlumu – gandrīz 6 t/ha. Vasaras kviešiem ražība bija vairāk nekā divas reizes mazāka.

Kopējie saimniecības naudas ienākumi būs labi ja viena trešdaļa no tā, ko saņēmām pērn. Ir bijuši arī sliktāki gadi. Tomēr nākamā gada pavasarī atkal sēsim dārzeņus un ar cerību skatīsimies uz mākonīšiem, gaidot lietu.

Uldis Jaunzems, Latvijas Augļu un dārzeņu tirgotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs: – Šīs vasaras sauso un karsto laikapstākļu dēļ kartupeļu raža ir ievērojami sarukusi. Kartupeļu audzētāji atzīst, ka bumbuļi šogad ir mazāki pēc izmēra. Lielveikalu ķēdes pat samazinājušas iepirkuma standartus – agrāk iepirka kartupeļus vidēji 55 mm diametrā, šoruden tikai 45 mm. Pērn, kad Latvijā bija labs kartupeļu ražas gads, vietējo zemnieku produkciju eksportēja, tomēr šogad, visticamāk, audzētais paliks pašpatēriņam un būs nepieciešams pat imports. Kartupeļu cena tirgū šobrīd ir 60–80 centi/kg, un tā varētu pat pieaugt. Kartupeļu iepirkuma cenas šoruden ir trīskāršojušās.

Zemniekiem, lai saražotu to pašu produktu daudzumu, turpmāk vajadzēs ieguldīt krietni vairāk naudas līdzekļu un resursu. Augļu un dārzeņu cenu ietekmē ne tikai šīs vasaras karstais laiks un sausums, bet arī citi nosacījumi. Piemēram, dažādiem lielveikalu tīkliem Latvijā ir atšķirīga iepirkumu politika. Ir veikalu ķēdes, kas pašas meklē un iepērk produktus, un ir arī tādas, kas iepērk produktus no daudziem piegādātājiem, tā uzturot konkurenci, nodrošinot kvalitāti un samazinot cenu. Rezultātā bieži vien pirmajiem iepirkuma cena ir tāda, kāda otrajiem preces cena veikala plauktā.

Cenas kāpumu rosina arī pieaugušie pārvadājumu un loģistikas tarifi.

Cita starpā degvielas cenu kāpums pēdējā laikā bija par dažiem desmitiem procentu. Pieaugošā pieprasījuma dēļ palielinājušās arī konteineru īres cenas un ostu tarifi, kas ietekmē produkta gala cenu. Citi nozīmīgi faktori, kas ietekmēs cenas, ir gāzes un elektrības sadārdzinājums – it īpaši tiem ražotājiem, kuri apkurina siltumnīcas vai kuru ražošana prasa lielus energoresursu ieguldījumus.

Kāpj arī minerālmēslu cena. Augušas būvmateriālu, it īpaši kokmateriālu cenas, kas ietekmēs tos ražotājus, kuri izmanto paletes vai aprīko glabātavas ar starpsienām, piemēram, kartupeļu glabāšanai. Arī izmaiņas nodokļu sistēmā daudziem radīs papildu izmaksas. Tāpat produktu gala cenu ietekmē arī darbaspēka trūkums. Jau vasaras sākumā zemnieki sūkstījās, ka trūkst darbaroku zemeņu novākšanā, tomēr rudenī šī problēma kļūst vēl aktuālāka. Iemesls – atšķirībā no graudaugiem dārzeņu novākšana nenotiek tikai ar kombainu.

Milans Blūms, Rimi Latvia kategoriju departamenta direktors: – Pamatproduktiem, kas tiek audzēti Latvijā, Latvijas ražas periodā īpatsvars mūsu veikalu tīklā kopējā piedāvājumā ir 97–99%. Piemēram, kartupeļiem, burkāniem, kāpostiem, sīpoliem, bietēm un ķirbjiem tie ir pat 100%.

Rimi Latvia sadarbojas ar Latvijas lielākajiem kooperatīviem, piemēram, Mūsmāju dārzeņi, Baltijas dārzeņi un citiem, kā arī ar atsevišķām saimniecībām, kas specializējas uz atsevišķām produktu grupām. Saistībā ar kopējo situāciju Covid-19 un Latvijas lauksaimniecībā šajā gadā sadarbības partneru ir nedaudz vairāk.

Ekstrēmie laika apstākļi šovasar, protams, ir ietekmējuši gan produktu kvalitāti, gan daudzumu. Taču, ja skatāmies plašākā mērogā, tad ar katru gadu ir vērojama tendence pieaugt stabili augstai kvalitātei un daudzumiem.

Latvijas augļu un dārzeņu cenās ir vērojama būtiska inflācija, kas ir saistīta gan ar produktu deficītu, ko izraisīja ekstrēmie laik­apstākļi, kas ietekmē kvalitāti un ražas apjomus, gan kopējās ekonomikas tendences, kas veido dažādu izmaksu pieaugumu, piemēram, izteiktais elektrības un degvielas cenas, kā arī citu izmaksu kāpums. Rudens periods gan ir tikai sācies, tomēr salīdzinājumā ar 2020. gadu ir vērojams stabils kāpums pieprasījumā par aptuveni 10%.

Jautājums par to, cik ilgam laikam pietiks Latvijā audzēto augļu, dārzeņu un kartupeļu, būtu jāadresē audzētājiem, jo produkciju audzē dažādos Latvijas novados un situācija ir atšķirīga.

Novērtējot vietējo audzētāju un ražotāju augsto kvalitāti, Rimi arī šoruden vēlreiz aktualizē atbalstu tieši vietējiem ražotājiem. Arī ekonomisti ir aprēķinājuši, ka, piemēram, aizstājot 20% importēto produktu ar vietējiem ražojumiem, Latvijas ekonomikā ik gadu papildus ieplūstu 200 miljoni eiro.

Tāpēc, lai atbalstītu ikviena pircēja iespējas dot savu ieguldījumu kopējā Latvijas labklājības celšanā, esam arī uzsākuši kampaņu Audzē Latviju, nu jau tās otro posmu, kur uzrunājam un meklējam Latvijas unikālos, neparastos, ar potenciālu apveltītos ražotājus, lai kopīgi audzētu Latviju. Lai atrastu šos ražotājus, 12. oktobrī tiešsaistē organizējam arī Latvijas jauno pārtikas ražotāju forumu https://www.rimi.lv/audzelatviju, kurā piedalīsies gan nozares eksperti, gan ražotāji ar saviem pieredzes stāstiem.

Ilze Aņūna, Brunavas pagasta ZS Lejas Ar saimniece: – Specializējamies sīpolu audzēšanā, šo kultūru audzējam 20,5 ha platībā, citus dārzeņus, tostarp kabačus, kāļus, rutkus, sīpollokus – 5 ha platībā. Kā ierasts, sīpolus stādījām aprīļa sākumā. Maijā stādījumus vispirms nosaldēja, tad nopūdēja. Uz laukiem izveidojās tukšumi. Vasaras karstums un sausums radīja stresu, neļāva sīpolam izaugt.

Ražu ietekmēja arī slimības. Rezultātā novācām uz pusi mazāku ražu, nekā bija cerēts.

Atšķirībā no citām kultūrām, piemēram, kartupeļi, āboli, sīpolu vairumcena salīdzinājumā ar citiem gadiem nav mainījusies. Kooperatīvs Baltijas dārzeņi no mums sīpolus pērk par 25 centiem kilogramā. Lielveikalos cena ir vairākas reizes lielāka. Sīpolu pārdošana raiti nesokas. Visticamāk, iemesls ir ievedums no citām valstīm. Arī sīpolu kvalitāte nav laba. Centīsimies šo kultūru pārdot līdz ziemai.

Šajā sezonā mūs izvilka kabači, rutki, kāļi un sīpolloki. Kabačus pavasarī bijām spiesti pārsēt. Tie ļoti labi pārcieta karstumu un sausumu, ražoja trīs nedēļas ilgāk nekā parasti. Cilvēki ļoti labi pirka kāļus, tie mums jau beigušies. Cena bija ļoti laba. Rutku pārdošana notiek līdzīgi kā citus gadus. Aizvadītā sezona parādīja, ka nedrīkst audzēt un paļauties tikai uz vienu kultūru. Ja ir vairākas kultūras, racionālāk var izmantot arī darbaspēku. Aizvadītā sezona mūsu saimniecībai bija pirmā, kad ļoti sāpīga bija darbaspēka problēma. Iemeslu vēl nezinām.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.