Vides aktīvisti plāno savu cīņu turpināt, viena no iespējām – apstrīdēt MK lēmumu Satversmes tiesā.
Vides aktīvisti plāno savu cīņu turpināt, viena no iespējām – apstrīdēt MK lēmumu Satversmes tiesā.
Foto: Paula Čurkste/LETA

Kāpēc Kariņš neturēja solījumu? “Mājas Viesis” par valdības sasteigto lēmumu atļaut zāģēt jaunākus mežus 102

Ilze Pētersone, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Lasīt citas ziņas

 

Hallo, kur koki? Tā rakstīts uz viena no plakātiem, ar kuru 5. jūlija piketā notika protests pret steigā, Ukrainas kara un energokrīzes aizsegā pieņemto Ministru kabineta lēmumu samazināt cērtamo koku diametru, kas pavērs ceļu vēl plašākām kailcirtēm. Grozījumi, kurus iepriekš sabiedrības spiediena dēļ izdevās divas reizes apturēt, šoreiz izgāja cauri bez aizķeršanās. Iepriekš Ministru prezidents Krišjānis Kariņš bija solījis, ka nevirzīs šo lēmumu, līdz nebūs vienojušies zemkopības un VARAM ministri, meža industrijas pārstāvji un vides aktīvisti. Vai viņi bija vienojušies?

CITI ŠOBRĪD LASA

 

Ministru kabineta 21. jūnija sēde jautājumā par noteikumu grozījumiem, kas ļaus cirst tievākus kokus, sākās ar K. Kariņa (“Jaunā Vienotība”) apgalvojumu, ka pie viņa kabinetā par šo lēmumu ir vienojies zemkopības ministrs Kaspars Gerhards (Nacionālā apvienība) ar vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Artūru Tomu Plešu (“Attīstībai/Par”), taču nedaudz vēlāk savā runā VARAM ministrs paziņoja, ka viņam ir īpašais viedoklis un balsojumā nepievienosies. Vai šajā brīdī K. Kariņam nebija jāatliek jautājuma izskatīšana, ja vien viņa vārdiem par vienošanos ir kāda nozīme?

Nekādas vienošanās nebija ar vides aktīvistiem – sēdē tika dots vārds Pasaules dabas fonda (PDF) vadītājam Jānim Rozītim un Latvijas Ornitoloģijas biedrības (LOB) vadītājam Viesturam Ķerum, un viņu teiktais vēlreiz apliecināja, ka grozījumi vēl vairāk pasliktinās Latvijas mežu stāvokli. Uz nopietniem lēmuma defektiem norādīja Latvijas Bankas pārstāvis Edvards Kušners.

No ministriem, ja neskaita Pleša paziņojumu, vienīgi Artis Pabriks (“Latvijas attīstībai”) atzina – lai viņš varētu ar mierīgu sirdi balsot, pirms lēmuma pieņemšanas būtu jāizvērtē vides un saimniecisko vajadzību līdzsvars. Kariņš pavēstīja, ka mežu apsaimniekošanas jomā politiķi, tostarp arī viņš pats, nav īpaši zinīgi un pēc katra runātāja esot tieksme nostāties tā pusē, tomēr “zinīguma” trūkums ne Ministru prezidentam, ne ministriem netraucēja pieņemt lēmumu, kas būtiski ietekmēs Latvijas lielāko bagātību – mežus.

 

Kāpēc? Atbildes nav

Uz “Mājas Viesa” nosūtītajiem jautājumiem K. Kariņam – kāpēc nav turējis solījumu; kāpēc nav apturējis jautājuma izskatīšanu un kā var pieņemt lēmumu, kurā pašam nav skaidrības u. c. – konkrētas atbildes nesaņēmām, tikai preses sekretāra atsūtīto komentāru “par minēto tēmu”, pilnu ar standarta frāzēm, kas der vai visiem politiskās dzīves gadījumiem.

Tajā pašā pirmsjāņu sēdē, iespējams, sirdsapziņas nomierināšanai Kariņš ierosināja Zemkopības ministrijai un VARAM četros mēnešos sagatavot ziņojumu par kailcirtēm mežizstrādē. Vai tādam nebija jābūt vēl pirms lēmuma izskatīšanas? Arī uz šo jautājumu no Ministru prezidenta atbildes nebija. ‘

Tāpat viņam nebija ko teikt, vai valdībā ir vieta tādam ministram kā Kaspars Gerhards, kurš MK sēdē savā ziņojumā pauda maldinošu informāciju par šķeldas pieaugumu, kas izskanēja kā būtiskākais arguments lēmuma pieņemšanai. Zemkopības ministrs sēdē apgalvoja, ka grozījumi par koku ciršanas diametra samazināšanu ļautu palielināt šķeldas ieguvi par 20%, taču, kā noskaidrojuši “Re:Baltica” faktu pārbaudes projekta “Re:Check” veidotāji, ražotāju prognoze norāda tikai uz 3%. Zemkopības ministrija vēlāk atzinusi, ka patiesībā par 20% pieaugs pieejamā koksne. Šķeldas papildu ieguvums būs neliels un, visticamāk, tāpat kā līdz šim aizplūdīs uz ārzemēm.

Lēmums jau izrādījies noderīgs akciju sabiedrībai “Latvijas valsts meži” (LVM), kas iepriekš gan atgaiņājās, sak, viņi nesākšot cirst kokus pēc caurmēra, taču MK 21. jūnija sēdes protokolā melns uz balta ierakstīts, ka Zemkopības ministrijai jāsagatavo izmaiņas, lai valsts mežos varētu cirst par vismaz vienu miljonu kubikmetru vairāk, kas dos papildu peļņu 22,4 miljonus eiro.

 

Aiz matiem pievilkts arguments

Pret 21. jūnija Ministru kabineta lēmumu, kas atļāva cirst kokus mazākā diametrā nekā līdz šim, 5. jūlija piketā pie valdības nama ļaudis protestēja arī šādā skatā. Viņu vidū pasākuma pieteicējs, izrāžu veidotājs Jānis Balodis (otrais no kreisās), kā arī režisors Valters Sīlis (trešais no labās).
Foto: Paula Čurkste/LETA

“Krustām šķērsām jau ir pierādīts, ka šķelda ir aiz matiem pievilkts arguments. Zemkopības ministrijas informatīvajā ziņojumā, uz kura pamata grozījumi tika izvirzīti, minēta kurināmā koksne kopumā, bet tā nav tikai šķelda, un pat nav īsti pateikts, cik šķeldas dabūsim tieši Latvijā un kā tiks ietekmēta cena,” par lēmuma neskaidro pamatojumu spriež LOB vadītājs V. Ķerus. Izskatās, ka K. Gerhards un viņa vadītā ministrija ne tikai melo valdībai un tautai, bet ir arī slinki, lai kvalitatīvi sagatavotu ziņojumu, vai arī pārliecināti, ka lēmums tiks pieņemts arī bez stipriem papīriem.

V. Ķerus atzīst, ka iznākums ir nepatīkams arī emocionāli, jo jau desmit gadus centies gan saprast, kā Latvijā notiek mežu apsaimniekošana, gan ietekmēt videi labvēlīgu lēmumu pieņemšanu, taču varas pieeja neesot mainījusies. “Pēc Kariņa solījuma 2020. gadā jutāmies atviegloti, jo pieredze rādīja, ka, tiklīdz jautājums parādās valdības sēdēs darba kārtībā, tas faktiski ir izlemts, tikai tiek nospēlēts teātris tiem, kas to skatās. Argumenti nevienu neinteresē, jo vienošanās pirms tam ir notikusi.”

Par lēmuma pieņemšanas patiesajiem iemesliem viņam ir savi pieņēmumi – kokrūpniekiem trūkst cērtamu mežu, ko apliecinot Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora Kristapa Klausa uzstāšanās kokrūpnieku pasākumos, kur tiek zīmētas drūmas ainas, cik privātajiem īpašniekiem palicis mežu ciršanai. Ar viņu vienisprātis ir Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes profesors Guntis Brūmelis: “Arī 2008. gadā, kad palielināja ciršanas apjomus, Kristaps Klauss teica – vajag, un MK dancoja viņu stabulē un tāmi palielināja. Tagad K. Klauss un Kokrūpnieku federācija atkal teic, ka mums vajag, un tas ir vienīgais iemesls un pamatojums, kādēļ vajadzēja grozīt noteikumus – lai cirstu vairāk. Kok­rūpnieki visā pasaulē vienmēr ir gribējuši vairāk un vairāk.”

 

Tā ir demagoģija

Par valdības steigu, pieņemot lēmumu tieši pirms Jāņiem, V. Ķerum ir skaidrojums: “Tā bija vajadzīga, lai sabiedrība nepaspētu mobilizēties, kā tas notika iepriekšējās reizēs.” Otrs būtisks iemesls – paspēt nocirst, pirms tiek pieņemts lēmums par aizsargājamām teritorijām, jo nupat Latvijā ir pabeigta dabas skaitīšana, biotopu kartēšana.

Kā lēmums iet kopā ar Eiropas Zaļo kursu? Vides sargāšanā Latvijas valsts institūcijas nav pirmrindnieces, bieži vien, lai lietas sāktu kustēt, Eiropas Savienībai ir jāuzspiež.

Profesors G. Brūmelis, vērtējot zinātnieku argumentus par labu tievāku koku ciršanai, ir skarbs: “Tā ir demagoģija, kad apgalvo, ka priežu silos netiks cirsti meži ātrāk, jo zināms taču, ka neauglīgās augsnēs koki aug ļoti lēnām. Varētu vienkārši pateikt, ka ciršanas noteikumi ir virzīti uz mežu tipiem kaut cik auglīgās augsnēs un nav paredzēti priežu siliem un purvājiem. Kad meža zinātnieks izmanto tādu demagoģiju, neticu arī pārējam, ko viņš saka.” Vēl viens demagoģijas piemērs esot emisiju un oglekļa piesaistes salīdzinājums dabiskajiem un produktīvajiem mežiem, kur mežzinātnieki “piemirst” par oglekļa akumulāciju dabisko mežu augsnēs un emisijām no augsnes kailcirtēs.

“Teikt, ka tagad, kad būs vairāk kailciršu un jaunaudžu, būs vairāk CO2 piesaistes, ir muļķības, būs tikai vairāk un vairāk emisiju! 1990. gadā Latvijā oglekļa piesaiste mežos bija daudz, daudz lielāka nekā emisijas. Gadu no gada palielinot ciršanas tāmi, rodas vairāk kailciršu un vairāk jaunaudžu platību, kas vēl vairāk radīs emisijas. Latvija bija zaļa valsts, pie kā mēs ar šīm kailcirtēm esam nonākuši?”

MK sēdē piesauktais it kā pozitīvais Skandināvijas valstu piemērs, kur netiek regulēts cērtamo koku diametrs, un Igaunija, kur tas noteikts mazāks nekā pie mums, nepārliecina ne G. Brūmeli, ne V. Ķeru. “Ir pētījumi, kā Zviedrijas mežu apsaimniekošana ir noplicinājusi dabas daudzveidību, kailcirtes ir lielas, trūkst vecu mežu, lielu koku un pat lapu koku, trūkst mirušo koku, kas arī ir mežam vajadzīgi. Par Somiju nesen bija informācija, ka intensīvas ciršanas dēļ zeme ir kļuvusi par emisijas avotu,” ar kaimiņzemes “panākumiem” dalās V. Ķerus. G. Brūmelis norāda, ka Igaunijā no visām mežu platībām jau tagad 13% noteiktas kā aizsargājamas, kamēr Latvijā – tikai 4%.

 

Ko tālāk?

Bažas, ka grozījumi vēl vairāk veicinās mežu ciršanu, cenšas kliedēt Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Meža konsultāciju pakalpojumu centra (MKPC) direktors Raimonds Bērmanis: “Mums ir ļoti labi, saprātīgi un apzinīgi meža īpašnieki, kuri ļoti rūpīgi pārbauda katra koka nozāģēšanu un ļoti uztraucas par mežu. Viņiem jaunie grozījumi paver jaunas iespējas dažādot meža apsaimniekošanu.” Un tomēr arī viņam jāatzīst, ka laikā, kad koksnes cenas ir pieaugušas un vēl palielināsies, neierasti augsta cena ir malkai un šķeldai, kā arī pastāv neskaidrība par pieprasījumu rudenī, mežus zāģēs intensīvāk. “Un tie ir riski,” viņš piebilst. Viens no risinājumiem ir vairāk un aktīvāk izglītot meža īpašniekus par vides un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kas ir viena no MKPC prioritātēm.

SAISTĪTIE RAKSTI

Savukārt vides draugi, kas rīkoja piketu, ir gatavi cīņu turpināt, iespējams, to apstrīdot Satversmes tiesā. Notikumos iesaistījusies režisore Krista Burāne un izrāžu veidotājs Jānis Balodis, kas nākamās vasaras brīvdabas skatuvēm veido iestudējumu par cilvēka un dabas attiecībām “Visi putni skaisti dzied”, kurā tiks atspoguļotas arī mežu ciršanas radītās problēmas. “Tas ir ļoti svarīgs jautājums. Es aicinu visus cilvēkus vārdu “mežs” lietot pēc tā patiesās jēgas un būtības. Mežs ir daudzveidīga ekosistēma nevis koku plantācijas vai tīrumi, kā mums to mēģina iestāstīt Zemkopības ministrijas dokumenti un kokrūpnieku lobiji,” saka K. Burāne.

Turpmākos vides aktīvistu soļus LOB vadītājs V. Ķerus neatklāj – iespējas ir vairākas un ne visas publiski iztirzājamas. Taču jau tagad skaidrs, ka MK lēmums neiet rakstā ar Eiropas Zaļo kursu, ES bioloģiskās daudzveidības un mežu stratēģiju, Eiropas Komisijas topošo regulu par dabas atjaunošanu. Atkal cerības, ka ES piespiedīs? “Man tas liekas absolūti stulbi un nožēlojami, ka mums vajadzīgs ES spiediens, lai sargātu savus mežus, bet tā ir, jo nacionālā līmenī to nespējam nodrošināt,” saka V. Ķerus.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
Ja Krievijas karaspēks iebruktu Latvijā, vai cilvēkiem būtu iespēja evakuēties? Analizē pulkvedis 330
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
Lasīt citas ziņas
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
VIDEO. “Mēs nevaram pilnībā izslēgt nevienu scenāriju,”: Edgars Rinkēvičs komentē Krievijas regulāros draudus par kodoluzbrukumu
“Viņas acis bija neprātīgas, es kliedzu…” Cietusī skolotāja pastāsta sīkāk par audzēknes uzbrukumu 49
“Tiek organizētas autobusu grupas, kas brauc uz Poliju iepirkt pārtiku – tur nav PVN!” atklāj Gulbe
No nākamā mācību gada skolēniem būs jākārto vēl viens obligātais eksāmens
13:41
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
12:48
Atklāj, cik tūkstoši Krievijas pilsoņu iebraukuši Latvijā, kopš spēkā stājās ierobežojumi to ieceļošanai mūsu valstī
12:42
FOTO. Pār viņas vaigiem nenoritēja neviena asara: kāpēc Keita Midltone karalienes bērēs bija tik “nesatricināma”?
Varēs braukt daudz lētāk! Latvieši atklāj alternatīvo degvielu risinājumus 16
FOTO. “Mums viss ir kārtībā, esam laimīgi”: trešo reizi apprecējusies māksliniece Elīna Maligina 8
FOTO. Kas ir tie krokusi, kas tik skaisti zied tieši tagad – rudenī?
“Medicīniskās kļūdas – smagākās no kļūdām!” Cipule un Ciekurs komentē traģisko NMPD nolaidību, kas jaunai sievietei maksāja dzīvību
Live Karš Ukrainā: Frontē sevišķi saspringta situācija ir Doneckas apgabalā, Ukrainas armija dara visu, lai apturētu ienaidnieku
Vai zemes nākotne ir glābta? NASA zonde sekmīgi ietriekusies asteroīdā, taču vēl nav zināms, cik lielā mērā asteroīda ceļš ir mainījies
FOTO. Mūziķim Kārlim Kazākam attiecības ar 17 gadus jaunāku mīļoto, ģimenes dzīve ar trīs bērnu māti izjukusi 17
Atis Klimovičs: Mēs esam aculiecinieki genocīdam. Ko tādu pat tādi krievu pasaules pazinēji kā mēs nespējām iedomāties
“Šis ir nacionālās traģēdijas gads!” Miroslavs Mitrofanovs par Latvijas krieviem
Jānis Jenzis: Es gribu dzīvo valstī, kur izdara to, kas solīts pirms vēlēšanām. Tas ir mīts, ka nav naudas! 1
“Tā ir gluži kā tāda laimes spēle – tikt pie kurināmā apkures sezonai vai ne.” Granulu cenas augstas, uzdarbojas krāpnieki
Nav apsīkuši krievu centieni pamest valsti: uz Krievijas robežas ar Gruziju izveidojusies auto rinda 16 km garumā
VIDEO. “Ak, Dievs, kā es šo ienīstu!”: nofilmēts brīdis, kā karali Čārlzu III sanikno pavisam sīka ķibele 15
APTAUJA. Ko pašvaldības dara un kā var palīdzēt iedzīvotājiem apkures izmaksu segšanā?
Nepaplašināšanās mīts
FOTO, VIDEO. Fotogrāfs mežā kļūst par liecinieku nežēlīgai staltbriežu cīņai – uzvarētājs ir tikai viens
Gaidāma saulaina un silta diena. Laikapstākļu prognoze otrdienai
Deputāts gāna žurnālisti: aicina izvērtēt Kiršteina rīcību, kurš rupji un aizvainojošos izteicies par LTV darbinieci
VIDEO. Gardie vistas salāti ar šitake sēnēm 1
VIDEO. Viens no mobilizētajiem Krievijas iedzīvotājiem parāda, kādos apstākļos viņiem jāmitinās
“Kāda laime, ka mums ir iespēja balsot brīvi!” Soctīklotāji par garajām rindām pie iecirkņiem 44
Koalīcija atbalstījusi papildu energoatbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem vēl 425 miljonu eiro apmērā 64
Rīgas domnieki atbalsta margu ar sirpi un āmuru demontāžu Daugavas krastmalā 7