– Tagad daudzviet notiek divi kapusvētki: vienus rīko luterāņi, otrus – katoļi. 7
– Padomju periodā kapsētas no baznīcas pārgāja valsts pārziņā. Tolaik vairs nenotika savas konfesijas aizgājēju apbedīšana baznīcas kapsētā, jo vairākums cilvēku vairs nepiederēja noteiktai konfesijai.
– Interesanti, ka mums mirušo pieminēšanas tradīcijās ir kā kristīgie, tā pagāniskie elementi. Vēl šogad paziņa jautāja: “Kā, vai tad tu nemielo veļus?”
– Mācītājs Andrievs Niedra, kurš 20. gadsimta sākumā bija kapusvētku zvaigzne, ļoti labi atmiņās skaidro savu ģimenes kultūru – vecvecāku un vecāku attieksmi, raksturojot, ka viņi ir ļaudis no pārejas laikmeta – no pagāniskās kultūras uz kristīgo. Šai paaudzei attieksme pret baznīcu daudzkārt bija stipri formāla, taču, no otras puses, notiekot modernizācijai, 19. gadsimtā cilvēki tomēr iekļāvās baznīcas dzīvē un akceptēja kristietības rituālus kā savas dzīves daļu. Kā uzsvēra Andrievs Niedra, viņi ļoti balansēja starp šīm divām kultūrām un sev atzina, ka viņi ir abās. Nu kāpēc nepamielot vecos dievus; ja jaunie dievi ir labsirdīgi, tad viņi nevar būt greizsirdīgi uz vecajiem dieviem. 19. gadsimtā mijiedarbojās un savijās trīs ļoti atšķirīgās strāvas – pagānisms, kristietība plus vēl sekularizācija, proti, dzīves laiciskošanās – un tas viss kopā izveidoja kapusvētku fenomenu. Tāpēc kapusvētku kultūrā laicīgajiem elementiem ir ļoti būtiska loma.
