– Esmu dzirdējusi prātojumu: latvieši ir pārlieku pārņemti ar kapu kultūru, tā ir uz pagātni vērsta, tāpēc pārāk maz spējam raudzīties uz nākotni un attīstību. Kā jūs atbildētu uz to? 7
V. Zelče: – Mūsu pētījums par kapusvētkiem saka ko pavisam citu. Domāju, ka šo frāzi – “mēs aizraujamies ar pagātni un tāpēc netiekam uz priekšu” – esam paši izdomājuši pēdējos gados. Kāpēc? Tā ir diezgan stereotipiska frāze, ar kuru mēs kā maza un ļoti noslēgta nacionālā kopiena dažkārt atgaiņājamies no nepieciešamības pašiem analizēt savu pagātni un saprast, kāpēc esam tādi, kādi esam. Jo vieglāk ir pateikt kādu frāzi, nevis pamatīgi izskaidrot.
– Kāpēc izraudzījāties pētījumam tematu par kapusvētkiem?
– Pētījumam ir divi uzdevumi. Pirmais – sakārtot mūsu kapusvētku vēstures zināšanas, otrais – konstatēt šā laika situāciju. Savi kapusvētku stāsti ir ikvienam latvietim vai Latvijas iedzīvotājam, kuram ir saikne ar laukiem. Šis pētījums piedāvā ietvaru, kā ir bijis visiem kopā, – un lai ikviens šajā lielajā stāstā varētu iekārtot savas atmiņas, pieredzi.
– Manā dzīvē kapusvētki kā notikums ienāca, tikai apciemojot vīramāti Latgalē; Rīgā par tādiem netiku dzirdējusi.
– Jau gandrīz kopš pirmsākumiem kapusvētki ir lauku lokālo kopienu kultūras daļa.
