Kardioloģe: Veģetatīvā nervu sistēma darbojas kā autonoms dators 0
Autors: TV24
Cik bīstams veselībai ir ilgstoši paaugstināts asinsspiediens? Kādi ir tā cēloņi un kā to ārstēt, TV24 raidījumā “Ārsts atbild” skaidro Skrides Sirds klīnikas kardioloģe Anna Labuce. Ārste atzīst, ka viens no iemesliem, kas veicina asinsspiediena paaugstināšanos, ir veģetatīvā nervu sistēma.
“Asinsspiedienu regulē daudz un dažādi mehānismi – gan hormonu līmenis, gan asinsvadu sieniņu elasticitāte, kura ar gadiem samazinās. Arī nieres iesaistās. Mēs zinām, ka asinsspiedienu regulē arī nervu sistēma,” iemeslus uzskaita Labuce un turpina: “Runājot par centrālo nervu sistēmu, kas ir ļoti sarežģīts orgāns, mēs zinām, ka tai ir vairākas daļas un ka ir tāda veģetatīvā jeb autonomā sistēma.”
Par veģetatīvās nervu sistēmas izraisītām kaitēm dzirdēts daudz – ar to sirgst gan skatuves cilvēki, gan ofisa klerki. Kardioloģe skaidro, ka veģetatīvā
nervu sistēma darbojas autonomi kā dators, to nevar ietekmēt ar gribu.
“Galvenā funkcija šai nervu sistēmas daļai ir regulēt iekšējo orgānu funkciju, lai visas orgānu sistēmas darbotos saskaņoti.” Taču, kā uzsver ārste, veģetatīvajai nervu sistēmai ļoti nepatīk stress. Ir cilvēki, kuri labi pārvar stresu un ir cilvēki, kas ir mazāk stresa noturīgi, tāpēc gadījumā, kad stress gūst virsroku, veģetatīvā nervu sistēma var radīt paaugstināta asinsspiediena krīzi. Kardioloģe arī norāda, ka katram cilvēkam būtu jāzina savs asinsspiediens un vismaz reizi gadā tas jāizmēra. Tā kā daudziem mājās ir asinsspiediena mērāmie aparāti, kuru piedāvājums aptiekās ir milzīgi liels, ārste iesaka izvēlēties tos, kuri liekami ap augšdelmu, nevis apakšdelmu, jo tie var nebūt pietiekami precīzi. Tiesa, vislabākais spiediena regulētājs ir veselīgs dzīvesveids – fiziskās aktivitātes, labs miegs un veselīgs uzturs.
