“Mēs neļāvām bailēm sevi pārņemt.” Jaunie uzņēmēji, kuri nebaidījās riskēt un neatteicās no saviem sapņiem vīrusa dēļ 0
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Pandēmijas laiks sasējis rokas daudziem uzņēmējiem, apturot dažādu nozaru biznesa darbību. Tomēr ir cilvēki, kuri nebaidās riskēt un netaisās atteikties no saviem sapņiem vīrusa dēļ – jaunie uzņēmēji savu ideju realizēšanu uzsāk tieši tagad.
Kā viņiem veicas? Kādas atziņas un mācības iegūtas? Un vai šis tiešām ir īstais laiks, kad uzsākt jauna uzņēmuma darbību?
2020. gada martā, kad Ilvars Koscinkevičs un Kristofers Ritovs sāka darbu pie sava projekta, kovids uzņēma apgriezienus, taču “Playoff Arena” idejas autori atzīst, ka toreiz nespēja iedomāties, cik postoša šī situācija izvērtīsies.
“Playoff Arena” ir izklaides un futbola halle ar septiņiem mini-pitch futbola laukumiem* un vairāk nekā 100 dažādām spēlēm. Amatieru futbols darba dienu vakaros, kā arī bērnu treniņi un turnīri, ģimeņu un uzņēmumu ballītes.
“Tas bija laiks, kad bija daudz nezināmā, tomēr mēs lieliski sapratām, ka šādām kataklizmām ir savs sākums un arī beigas. Nevar noliegt, ka galvenās bažas bija par vīrusa neprognozējamo raksturu, kas liegs strādāt. Diemžēl šīs bažas ir piepildījušās.”
Ilvars atminas, ka neilgi pēc halles atklāšanas stājušies spēkā ierobežojumi, kas lika ieviest izmaiņas: “Halles durvis vērām oktobrī, bet jau pēc dažām nedēļām bijām spiesti kardināli samazināt klientu plūsmu, jo telpās sportot tika atļauts vienai mājsaimniecībai, bet 20. decembra vakarā nācās durvis aizvērt pavisam. Lai arī ir bijusi liela interese, esam ļoti atbildīgi izturējušies pret valstī izsludināto ārkārtējo situāciju un nevienu pa kluso neesam ielaiduši.”
Darja un Artūrs Denisovi 2020. gada sākumā uzsāka savu biznesu. Darja stāsta, ka biznesa ideja tapa brīdī, kad vīram bija jāatgriežas vecajā darba vietā pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, taču bijusi sajūta, ka dzīvē kas jāmaina:
“Pēc meitas dzimšanas radās jauni mērķi un sapņi, izlēmām uzsākt darbību mēbeļu industrijā. Mūsu uzņēmumu sauc “AA Woodcraft”. 2020. gada februārī noslēdzām līgumu par telpu izmantošanu, veicām remontu, nopirkām nepieciešamos instrumentus un jau pavisam drīz saņēmām pirmos pasūtījumus. Sākotnēji nebija skaidrs, kādas tieši mēbeles ražosim. Atrast savu lauciņu palīdzēja klientu pasūtījums – bērnu gultiņa no priedes.
Publicējām gultiņu sociālos tīklos un saņēmām lielu atbalsu. Sapratām, ka šāda prece – bērnu gultiņa no dabiskiem materiāliem – ir ļoti aktuāla un pieprasīta Latvijas tirgū.”
Un tad stāstā ienāk kovids. Bailes un nesaprašana par to, kā būs tālāk. Darja atceras, ka bijis žēl iztērētā laika, ieguldīto līdzekļu, tāpēc atpakaļceļa nav bijis: “Vīruss bailes par pasūtījumu skaita sarukšanu dubultoja. Taču jāsaka, ka velti – tas ar katru mēnesi tikai auga. Pavadot laiku mājās, cilvēki arvien vairāk domā par remontu, mājas pārkārtošanu.”
Ja kovidlaiks kā negatīvi ietekmē pāra biznesu, tad tās ir ilgās materiālu piegādes – nereti klienti nevēlas tik ilgi gaidīt un no pasūtījuma atsakās.
Gan pārbaudījumi, gan iespējas
Vai šis tiešām ir īstais brīdis, kad skatīties uzņēmējdarbības virzienā? Elīna Volāne, “Swedbank” uzņēmumu segmenta vadītāja, skaidro, ka pandēmijas ietekmē jaundibināto uzņēmumu skaits tiešām ir samazinājies: “Mēs novērojām, ka 2020. gads līdz pandēmijai bija iesācies ar pozitīvas izaugsmes tendencēm.
Tieši pirmais pandēmijas vilnis radīja strauju kritumu, jo jaundibināto uzņēmumu skaits samazinājās ievērojami – 40 līdz 50% apmērā.
Tomēr, neskatoties uz kopējām drūmajām tendencēm, bija arī brīži, kad nedēļā ap 100–115 jaunu uzņēmēju saskatīja iespēju atvērt uzņēmumu arī tik lielas nenoteiktības laikā.”
Arī “Lursoft” vadītāja un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Pakalpojumu padomes locekle Daiga Kiopa uzsver: statistika liecina par to, ka jaunizveidotu uzņēmumu skaits ir sarucis: “Atskatoties uz iepriekšējā gada pirmajiem diviem mēnešiem, kad kovida krīze vēl Latvijā nebija sākusies, šogad janvārī un februārī jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums ir gandrīz 30%.
Redzam, ka janvārī bija reģistrēti 640 jauni komersanti, bet februārī – 780. Uzņēmēju piesardzība ir saprotama, jo valdības noteiktie ierobežojumi un sarežģītā situācija, kurā grūti prognozēt un plānot pat īstermiņa biznesa aktivitātes, rada vēlmi nogaidīt.”
Kiopa iezīmē nozares, kuras vīrusa izraisītās krīzes laikā tomēr attīstās: “Galvenokārt pēdējā gada laikā reģistrēto uzņēmumu darbības nozares saistītas ar tirdzniecību, būvniecību, lauksaimniecību, grāmatvedības un juridiskajiem pakalpojumiem.
Dažādos Latvijas reģionos jauno uzņēmumu populārāko nozaru pārstāvība ir atšķirīga – piemēram, Pierīgā populārāko nozaru vidū ir arī datorprogrammēšana.
Savukārt Latgalē TOP5 jaunreģistrēto uzņēmumu vidū iekļuvusi pat tāda nozare kā ēdināšana, kurai krīze radījusi virkni pārbaudījumu – tos pārvarēt ne visiem nozares uzņēmumiem ir pa spēkam.” Kiopa piebilst, ka kovida vīruss vairāku nozaru uzņēmumiem ir arī lielo iespēju un izaugsmes laiks.
To lieliski apstiprina Kaspars Peregudovs, kurš kopā ar kolēģi pandēmijas vidū atvēra savu ātrās ēdināšanas restorānu Rīgas centrā. Zīmols ar nosaukumu “KINGU – Kebabs & Chicken story” darbību uzsāka 2020. gada novembrī.
Kaspars stāsta, ka galvenais virziens ir kebaba ēdieni, kā arī Latvijas iedzīvotājam neierasta virtuves kultūra – fritēti vistas ēdieni. Šis ēdināšanas virziens ir aizgūts no Amerikas, Tenesī štata Nešvilas.
“Ar šo ideju dzīvoju jau gadus piecus. Bija vīzija par to, ka virziens būs vistas ēdieni. Līdz brīdim, kad jau bija finansiāla iespēja visu realizēt, biju izveidojis visu, kas nepieciešams uzsākšanai, – pat iepirku iekārtas. Bet galvenais bija gadiem veidota, izmēģināta un pilnveidota ēdienkarte, kas tagad ir īstenota mūsu iestādē.”
Kāpēc Kaspars savu gadiem briedušo ideju izlēma realizēt laikā, kad daudziem ēdināšanas uzņēmumiem klājas tik grūti? Viņš atzīst – gaidīt ilgāk gluži vienkārši nepietika spēka.
“Enerģijas nogaidīt pietika tikai pirmajam vilnim. Šis mērķis bija kā zobu sāpes, kas nerimās gadiem. Kā arī šo momentu paātrināja tas, ka beidzot bijām atraduši ideālās telpas – negribējām tās pazaudēt, tāpēc bijām gatavi riskēt. Jāatzīst, ka mūsu ambīcijas un vēlmes ņēma virsroku pār situāciju.”
Kaspars atzīst, ka neesot bijušas domas par to, ka kaut kas varētu nesanākt. Abi ar kolēģi šo laiku ēdināšanas nozarē uztver kā ātrās ēdināšanas uzplaukumu, kad klientu finansiālās iespējas nav tik lielas.
Sākumā gan Kaspara un viņa biznesa partnera domas atšķīrās: “Viņu uztrauca tas, ka tūlīt būs pandēmija un mums nāksies iestādi slēgt, nepaspēsim samaksāt īri, bet es teicu, ka mani satrauc tas, ka mēs esam tikai divi un pasūtījumu būs tik daudz, ka netiksim galā, – tās arī ir vienīgās bažas, kas sāk piepildīties. Mēs neļāvām bailēm sevi pārņemt – tās mums neļautu racionāli domāt un strādāt. Labāk būt optimistiskiem un doties uz priekšu.”
Jāprot pielāgoties
Volāne iezīmē populārākās krīzes laika nozares: “Pakalpojumu nozares īpatsvars (24%) “Swedbank” jaundibināto klientu portfelī ir vislielākais. Tas tāpēc, ka joprojām uzsākt uzņēmējdarbību pakalpojumu jomā ir salīdzinoši vienkāršāk – sākotnējās investīcijas ir zemas, uzreiz var likt lietā savas profesionālās prasmes – piemēram, sniegt dažādas juridiskās, digitālās, reklāmas, video izstrādes u. c. jomu konsultācijas.”
Otra populārākā “Swedbank” jaundibināto klientu portfelī ar 18% ir tirdzniecības joma. Turklāt trešdaļa šo uzņēmumu uzreiz plānoja uzsākt tirdzniecību tieši internetā.
Ieguvēji pavisam noteikti ir tie, kuri māk pielāgoties šobrīd aktuālajam – interneta tirdzniecībai. Klāvs Andersons ar kolēģiem savu, kā viņi to dēvē, garāžas projektu ar nosaukumu “Flop.lv” īstenoja tieši pandēmijas pirmajā vilnī.
“Flop.lv” ir interneta veikals, kurā iespējams nopirkt augstākās kvalitātēes mutes higiēnas produkciju. Kā iemeslu tam, kāpēc veikala darbība sākta tieši pandēmijas laikā, Klāvs min augošo interneta veikalu popularitāti.
“Ikdienā ar kolēģiem nodarbojamies ar mājaslapu un sistēmu izstrādi, taču, lai izlauztos no ikdienas rutīnas, vēlējāmies radīt kaut ko savu.
Esam izstrādājuši, dizainējuši vai uzlabojuši dažādus Latvijā atpazīstamus interneta veikalus, tāpēc, saliekot galvas kopā, varējām radīt kvalitatīvu un klientiem ērtu interneta veikalu – bija tikai jāatrod produkts, ko tirgot.
Ik rītu, ejot uz ofisu, stāvu zemāk sveicinājāmies ar kaimiņiem, kuri apkalpo zobārstus un higiēnistus, taču sīkāk pētījuši nebijām – ko tieši viņi tirgo un kāda ir viņu produkcija. Vēlāk no kaimiņiem, kuri sasveicinās, kļuvām par biznesa partneriem.”
Klāvs atklāj, ka šim biznesa modelim pandēmijas laiks ir bijis tikai ieguvums, nevis posts: “Interneta veikalu popularitāte uzņēma apgriezienus – cilvēki jutās labāk, iegādāto saņemot tuvāk mājām un nebraucot uz veikaliem.”
Eksperimentu laiks
“Luminor” bankas ekonomists Pēteris Strautiņš uzskata, ka izsisties iespējams tiem, kuri nebaidās no pārmaiņām. Situāciju sev par labu lielākoties māk izmantot tieši jaunie uzņēmumi.
“Tas, ka ir noticis liels satricinājums, mainās ekonomikas struktūra un izmantotās tehnoloģijas, var būt priekšrocība jauniem uzņēmumiem, kurus nebremzē “vecajos normālajos” laikos apgūti paradumi, izmantotās tehnoloģijas. Šis ir eksperimentu laiks, bet jaunu uzņēmumu tapšana ir ekonomikas eksperimentu laboratorija.”
Labāk klājas nozarēm, kuru darba galaprodukts ir preces.
Strautiņš skaidro, ka apstrādes rūpniecība pērn stāvēja uz vietas, taču lauksaimniecība un mežsaimniecība pat auga: “Atsevišķām rūpniecības nozarēm attīstība pērn bija labvēlīgāka, nekā tās gaidīja gada sākumā, – īpaši kokapstrādei. Latvijā gan iepriekšējais, gan pēdējie pieci gadi ir bijis lielisks laiks kokapstrādes apakšnozarei būvgaldniecībai – dažādu ēku un mēbeļu elementu izgatavotājiem.”
Ekonomists uzskata, ka tā varētu būt piemērota joma, kurā sevi izmēģināt uzņēmējdarbības uzsācējiem – gluži kā Darjai un Artūram, kuru mēbeļu ražošanas uzņēmums šobrīd aug visai strauji.
Turpinot par jauno uzņēmumu darbību pandēmijas laikā, Pēteris Strautiņš piebilst: “No otras puses, arī šķēršļi ir pieauguši. Šajā laikā ir grūtāk uzstādīt un apgūt jaunas iekārtas, jo apkalpojošā personāla ceļošana ir apgrūtināta, ja ne neiespējama. IKP ir samazinājies, kas nozīmē, ka jau esošie uzņēmumi aktīvāk cīnās par tirgus daļu, arī izdzīvošanu. Vieglāk ir veidot uzņēmumu laikā, kad kopīgais pīrāgs kļūst lielāks.”
Kā vienu no sarežģījumiem jeb mīnusiem jauna uzņēmuma uzsākšanā kovidlaikā ātrās ēdināšanas iestādes “KINGU” īpašnieks Kaspars min valsts atbalsta mehānismus: “Mēs neesam ieguvuši valsts atbalstu, arī nodokļu slogs šajā valstī ir diezgan liels neatkarīgi no situācijas.
Visi iespējamie granti, kādi šobrīd tiek piešķirti uzņēmumiem, uz mums neattiecas, jo tik tiešām esam pārāk jauns uzņēmums.
Valsts arguments palīdzības nesniegšanai jaunam uzņēmumam varētu būt šāds – paši esat vainīgi, ka izvēlējāties uzsākt darbību šajā brīdī –, jo situāciju valstī jau apzinājāmies.”
“Lursoft” vadītāja Daiga Kiopa uzsver, ka lielākā problēma ir nenoteiktība un neziņa. Un uzņēmumu viedokļi par valsts pieejamo atbalstu esot ļoti dažādi.
“Kamēr vieni uzslavē valdības palīdzību, citi norāda uz nesamērīgajām prasībām atbalsta saņemšanā, kā rezultātā daudziem uzņēmumiem cerētās palīdzīgās rokas vietā atbalsts tiek atteikts.
Uzņēmumus pārstāvošās organizācijas pamatoti norādījušas, ka sarunās ar valdību iztrūkst kvalitatīva dialoga un ir novēlota reakcija, lemjot par atbalsta piešķiršanu.
Piemēram, to iezīmē situācija ar skaistumkopšanas nozari, kam tika aizliegta darbība, taču ar atbalsta piešķiršanu valdība ilgu laiku kavējusies. Tas mudinājis daudzus nozarē strādājošos sniegt pakalpojumus mājās, tā radot vēl lielāku risku pasliktināties epidemioloģiskajai situācijai valstī, kā arī ēnu ekonomikas veicināšanu.”
Atbalsts ir!
Ekonomikas ministrijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena atgādina, ka uzņēmējdarbības uzsākšanas un jauno komersantu atbalstam pieejama virkne atbalsta programmu dažādu mērķu sasniegšanai.
EM izstrādātās atbalsta programmas uzņēmējiem lielākoties īsteno divas institūcijas – Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) un Finanšu attīstības institūcija “Altum”.
“Jaunajiem komersantiem izteikti populāra un pieprasīta ir Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras īstenotā Biznesa inkubatoru programma. Tāpat LIAA pēdējā gada laikā papildus organizēja specifiskas mācības jaunajiem komersantiem. Biznesa inkubatori sniedz atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai un attīstībai fiziskām personām un jaundibinātiem komersantiem.
Visā Latvijā darbojas 12 reģionālie biznesa inkubatori un Radošo industriju inkubators Rīgā, kas specializējas sniegt atbalstu radošo industriju uzņēmumiem.”
Kovidlaikā Biznesa inkubatoru programmā kopumā jaunajiem uzņēmējiem vairāk nekā iepriekš sniegts atbalsts internetveikalu izstrādei, dažādiem e-komercijas rīkiem, lai nodrošinātu iespēju iegādāties preces virtuālajā vidē, platformu abonēšanai, reklāmām starptautiskās e-tirdzniecības platformās, kā arī sociālajos tīklos un citur: “Vienlaikus LIAA pastāvīgi organizē plašu apmācību ciklu komersantiem, t. sk. jaunajiem komersantiem.
Apmācībās tiek vērsta uzmanība uz digitālajiem mārketinga rīkiem, kā vislabāk sasniegt savu potenciālo klientu un nodrošināt veiksmīgu pārdošanas procesu un, protams, eksportu.
Savukārt individuālajās biznesa stratēģiskajās konsultācijās iekļautas tēmas par uzņēmumu vadīšanu krīzes laikā, arī attālinātā darba vadīšanu.”
“Playoff Arena” vadītājs Ilvars izstāsta, ka viņu darbinieki šobrīd no valsts saņem atbalstu – tiek izmaksāti dīkstāves pabalsti. Kas attiecas uz pašiem halles idejas autoriem – tā kā darbība šobrīd uzlikta uz pilnīgas pauzes, arī viņi bez atbalsta iztikt nevarētu.
“Nenoliegšu, ka liels paldies sakāms mūsu partneriem: “Altum” – kredīta sakarā un “LNK Group”, no kā īrējam telpas. Bez viņu pretimnākšanas mēs šobrīd galā netiku.
Taču jāpiebilst, ka šī pandēmija, tāpat kā citas sērgas, ir pārejošas. Mūsdienu cilvēks nebūs tas, kurš gatavs piekāpties vīrusu priekšā.
Esam liecinieki, cik patiesībā jaudīga ir mūsdienu zinātne – pāris gadu laikā kovids būs nospiests uz ceļiem. Tāpat es uzskatu, ka pats svarīgākais ir ticība un neatlaidīgs darbs, līdz ar to – es arī citiem ieteiktu uzsākt īstenot savu biznesa ideju jau šobrīd!”
