Kas par daudz, tas par skādi. Vai malkas pelni der dārzam? 0
“Vai malkas pelnus drīkst bērt siltumnīcā?” INTA
LU Bioloģijas institūta vadošā pētniece Anita Osvalde atbild: “Ja augsne piemājas dārza siltumnīcā ir par skābu un tā jābagātina ar kalciju, fosforu un kāliju, pelnus var iestrādāt. Pelni ir sārmaini, tāpēc tos nedrīkst iestrādāt pārāk daudz – nokaisīt biezā slānī tā, ka zeme ir balta, citādi strauji var paaugstināt augsnes pH līmeni.”
Koksnes pelni satur:
• makroelementus – 1,2% fosfora, 3% kālija, 15% kalcija, 2% magnija, 0,8% sēra,
• mikroelementus – 0,6% dzelzs, 0,4% mangāna, 700 mg/kg cinka, 50 mg/kg vara, 150 mg/kg bora.
Kas par daudz, tas par skādi
Augsnes pH reakcijas paaugstināšanai var izmantot gan lapukoku, gan skujkoku pelnus, iestrādājot tos pavasarī, kad augsne atkususi. Smagās augsnēs pelnus var iestrādāt arī rudenī. Siltumnīcā lieto nelielās devās, izkaisot sauju (ap 100 g) uz kvadrātmetru platības. Pēc tam tos ierok augsnē.
Pelnus var bērt arī komposta kaudzē. To gan vēlams darīt, izmantojot nelielus pelnu daudzumus (aptuveni sauju uz m2), respektīvi, uzkaisot uz katru komposta veidojošo materiālu (nezāles, lapas, zāle u.c.) kārtu. Lielās devās pelni var negatīvi ietekmēt mikroorganismu darbību un komposta veidošanos.
Der arī kartupeļiem
Anita Osvalde iesaka pelnus izmantot arī kartupeļiem stādīšanas laikā, lai paaugstinātu barības elementu saturu un augsnes reakciju. Aptuveni sauju pelnu kārtīgi sajauc ar augsni un ieber, stādot kartupeļus, vagā katram bumbulim.
Krūmogulājiem un zemenēm
Pavasarī zem upenēm, ērkšķogām vai citiem ogulājiem var izkaisīt pelnus (100 g/m2), tos var izmantot arī zemenēm un avenēm. Kopumā pelni satur virkni augiem nepieciešamo makro- un mikroelementu. Tomēr to saturs dažādas izcelsmes pelnos ir ļoti svārstīgs, tāpēc precīza dozēšana bez pelnu un augsnes analīzēm nav iespējama.
