Kādu sparģeļus labāk audzēt – baltos vai zaļos? 0
“Kuri sparģeļi ir vērtīgāki – baltie vai zaļie?” L. Ozoliņa Talsu novadā
Šķirnēm, ko audzē virs zemes, jaunie dzinumi ir zaļi, līdz 20 cm gari. Baltos sparģeļus audzē pilnīgā tumsā, neļaujot asniem izlīst virs zemes, jo tad tie kļūst koksnaini.
– Baltos sparģeļus audzēja jau pirmās brīvvalsts laikā, un senākajās pavārgrāmatās ir aprakstītas sparģeļu pagatavošanas receptes. Jauno dzinumu garšas buķetē var just kaut ko no zaļajiem zirnīšiem, ziedkāpostiem vai cūku pupām, protams, katram ir savas garšas sajūtas, – spriež sparģeļu audzētāja Zane Eriņa.
Farmaceite Vija Eniņa stāsta, ka būtībā visi sparģeļi ir vienādi (protams, tiem ir dažādas šķirnes), tikai tie, kas aug zem zemes, neveido hlorofilu, tāpēc ir balti, bet bioloģiski aktīvo vielu uzkrājums tajos ir pietiekams, citādi jau augiem nebūtu spēka augt. Balto sparģeļu struktūra ir maigāka, jo tie nepārkoksnējas. Virszemes zaļie dzinumi ir uzsākuši fotosintēzi, veido jaunas organiskās vielas, tāpēc to ķīmiskais sastāvs ir bagātāks, jo sevišķi dzinuma augšējā daļā. Tomēr zaļie sparģeļi ir koksnaināki, cietāki.
Sparģeļos ir folskābe, karotīni, konkrēti bēta karotīns, no kura dzīvnieku un cilvēku organismā veidojas A vitamīns. Vēl tajos atrodams C vitamīns, B1, B2 un PP vitamīns, kālijs, fosfors, kalcijs, magnijs, asnos ir daudz asparagīna un kumarīna.
Vislabāk ražo 8–12 gadus veci sparģeļi, pēc tam stādījums jāatjauno. Var, protams, audzēt arī ilgāk, bet raža būs mazāka. Balto sparģeļu audzēšanai piemērotākas ir smilšainas augsnes, bet zaļos sparģeļus var stādīt arī smagākās augsnēs.
