Kā Krievijai izdodas segt milzīgos zaudējumus frontē – elementāri! 0
Visi zina, ka Krievija cieš lielus zaudējumus frontē. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba aplēsēm, tā ir jau zaudējusi 1,78 miljonus kritušo un ievainoto karavīru. Neskatoties uz to, agresors nejūt darbaspēka trūkumu un pat paļaujas uz kājniekiem, nevis tā ekipējumu. Kā Krievijai izdodas savervēt tik daudz pašnāvnieku spridzinātāju bez pilnīgas mobilizācijas, plašāk apraksta izdevums Politico.
2022. gada septembrī, smagu sakāvju laikā frontē un pēc reāliem draudiem zaudēt karu, Putins paziņoja par daļēju mobilizāciju, nosūtot uz fronti 300 000 krievu vīriešu. Tas izraisīja gan baiļu, gan neapmierinātības vilni Krievijas sabiedrībā.
Kopš tā laika Kremlis ir izvairījies no jauna piespiedu mobilizācijas viļņa, tā vietā vervējot milzīgu skaitu brīvprātīgo, kas ir gatavi mirt par atlīdzību naudā, kas bieži vien tik tikko pietiek vienistabas dzīvoklim mazā provinces pilsētā.
Nauda, nevis piespiešana, nostrādāja: katru mēnesi Krievija savervē aptuveni 30 000 brīvprātīgo, kas ir vairāk nekā pietiekami, lai segtu zaudējumus frontē.
Karš kā darbs
Lielākā daļa jauno Krievijas armijas rekrūšu ir civiliedzīvotāji, kas parakstījuši dienesta līgumu. Un viņu vervēšanas process parasti ir ļoti līdzīgs civilo uzņēmumu regulārajai darbinieku vervēšanai.
Tomēr pastāv vairākas būtiskas atšķirības. Kad jūs iegūstat darbu, piemēram, rūpnīcā, neviens jums nedod naudu tikai par darba līguma parakstīšanu. Bet, kad jūs iesauc Krievijas armijā, valsts dod naudu. Tā ir liela nauda vienkāršajiem krieviem, īpaši no iekšzemes.
Turklāt Krievijas valsts piedāvā vairākus papildu bonusus: parādu dzēšanu bankā, garantētas vietas universitātēs līgumkaravīru bērniem un citus pabalstus. Zīmīgi, ka kriminālsods un nopietnas slimības, tostarp lipīgas infekcijas, vairs nav šķērslis iestājai Krievijas armijā.
Kā norāda Politico, daudziem krievu vīriešiem, kuri nav atraduši savu vietu dzīvē, armija ir kļuvusi par pēdējo cerību sniedzošu darba devēju. “Šie pasākumi ir vērsti uz konkrētu demogrāfisko grupu: sociāli neaizsargātiem vīriešiem. Vīriešiem ar parādiem, kriminālu pagātni, zemu finanšu pratību – vai tiem, kas ir iekrituši kredītu slazdā,” saka politoloģe Katerina Šulmane.
Rekrutēšanas valsts
Kara laikā Krievijā izveidojusies labi izveidota līgumkareivju vervēšanas sistēma, kurā nozīmīga vieta tika piešķirta reģionālajām varas iestādēm. Patiesībā tieši vietējās reģionālās pašvaldības kļuva par vervēšanas centriem, kurām arī bija jākonkurē savā starpā par rekrūšu skaitu, maksājot jaunajiem rekrūšiem dāsnas prēmijas no vietējiem budžetiem.
Reģionālās varas iestādes noslēdz diezgan līgumus ar vervēšanas aģentūrām, un tās savukārt piesaista ārštata vervētājus, lai meklētu potenciālos pašnāvniekus, kur vien iespējams.
Ir izveidota pat sistēma, saskaņā ar kuru jebkurš Krievijas pilsonis var nogādāt personu militārās reģistrācijas un iesaukšanas birojā (vai precīzāk, vispirms vervēšanas aģentūrā, kas specializējas karavīru vervēšanā armijai) un saņemt par to stabilu naudas atlīdzību. No 1 līdz vairāk nekā 3 tūkstošiem dolāru.
Daudzos Krievijas reģionos vietējais darba tirgus dod maz alternatīvu. Jo sliktāka ir ekonomiskā situācija reģionā, jo vairāk brīvprātīgo tur atrod.
Armija kā cietums
Kara pirmajā posmā armijai lielu palīdzību sniedza desmitiem tūkstošu noziedznieku vervēšana no Krievijas cietumiem. Daudzi devās kā īsti brīvprātīgie, bet daudziem tika radīti atbilstoši “nosacījumi”, lai viņi piekristu apmainīt cietumu pret ierakumiem.
Turklāt Krievijā ir pilnībā formalizēta sistēma, kas paredz kriminālprocesa izbeigšanu, ja aizdomās turētais vai apsūdzētais paraksta līgumu par dienestu armijā. Bieži vien šādos gadījumos vervētāji ir paši policijas darbinieki.
Tapat Krievija turpina rīkot iesaukšanu katru pavasari un rudeni. Internets ir pilns ar sūdzībām no iesaucamajiem un viņu vecākiem, ka vakardienas skolēni tiek piespiesti ar viltu parakstīt līgumus un doties uz fronti kā “brīvprātīgie”.
Krievijas vienreizējās lietošanas karavīri
Arvien biežāk Ļimanskas virzienā tiek manīti Krievijas karavīri, kas kaujā dodas bez ķiverēm un bruņuvestēm – tendence, kas vēl pagājušajā gadā gandrīz nebija novērota. Pēc Ukrainas Bruņoto spēku un ekspertu domām, tas ir Krievijas armijas lielo zaudējumu un akūta ekipējuma, ieroču un apmācības trūkuma dēļ, kā arī pavēlniecības attieksmes sekas, kas uzskata uzbrukuma cilvēkus par “vienreiz lietojamiem”.
Daži karavīri tiek apzināti nosūtīti uz bīstamām zonām par sodu vai izmantoti munīcijas transportēšanai , padarot viņus par vieglu upuri Ukrainas droniem.
Ukrainas Bruņoto spēku komandieri liek domāt, ka dažas Krievijas vienības nav informētas par Ukrainas pozīciju tuvumu haosa dēļ frontes līnijā.
