“Desiņās ir 25 dažādas E vielas – vai tas nav par traku?” pircēja nikna par pārtikas kvalitāti Latvijā 0
“Desiņās ir 25 dažādas E vielas – vai tas nav par traku?” jautā kāda iedzīvotāja.
No tām e-vielām baigais bubulis ir uztaisīts, es savā praksē iesaku skatīties tieši 100. jeb krāsvielas un 200. numura e-vielas jeb konservantus,” TV24 raidījumā “Uz līnijas” atbild Kristīne Sekace, sertificēta uztura speciāliste.
Viņa skaidro, ka šīs e-vielas ir bīstamākās, kancorigēnākās, alerģiskākās e-vielas.
Sekace arī norāda, ka visa gudrība slēpjas daudzumā, ja no rīta līdz vakaram pārtiks no cīsiņiem vien, tad dienas deva noteikti tiks pārsniegta, tomēr, ja reizi pa reizei tiek ēsti produkti ar e-vielām, tas nav bīstami.
Tāpat viņa pastāsta vairāk par tieši pusfabrikātos pievienotajām e-vielām.
Skaties pilnu raidījumu.
Kas vispār ir e-vielas?
Vispirms jāatgādina, ka ar burtu E produkta marķējumā apzīmē pārtikas piedevu, kas tulkojumā no angļu valodas (edible) nozīmē – ēdams, savukārt atļauts nozīmē – pārbaudīts un atzīts par nekaitīgu, jo pirms pārtikas piedevu nonākšanas Eiropas Savienības tirgū katra tiek rūpīgi izvērtēta, lai neapdraudētu patērētāju veselību.
Eiropas Savienības regulā Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām ir minētas gan E vielas, kas izmantojamas bez noteikta ierobežojuma (ievērojot quantum satis principu – nelietot vairāk, kā nepieciešams, lai sasniegtu vēlamo rezultātu), gan piedevas, ko drīkst pievienot noteiktām produktu grupām konkrētā daudzumā.
Visu var saražot bez pārtikas piedevām, un gana daudz ražotāju to arī dara, bet var rasties vairākas problēmas, ja sastāvā nav E vielu.
1. Produktu uzglabāšanas termiņš – bez konservantiem tas samazinās 2–3 reizes, vai arī nepieciešama ilgāka termiskā apstrāde.
2. Sastāvdaļu kvalitāte. Nevar, piemēram, ūdeni sajaukt ar tomātu pastu un cerēt, ka produkts uzglabājot neatsulosies, jo īpaši, ja ūdens ir pārsvarā. Cepot maizi no sliktas kvalitātes miltiem, mīklai noteikti jāpievieno uzlabotāji, un tad arī tehnoloģiskais process ir vieglāks.
3. Patērētāju arvien pieaugošās prasības. Piemēram, jebkurš jogurts atsulojas, bet daudzi aizmirst, ka pudele vai paciņa pirms lietošanas jāsakrata. Tāpēc nepieciešami biezinātāji un stabilizētāji – modificētā ciete, želatīns, pektīns, guāra un ksantāna sveķi. Ar pusfabrikātiem ir vēl sarežģītāk. Veikalā nopērkamie gatavie salāti bez E vielām ātri atsulotos, tiem būtu īss derīguma termiņš un nepievilcīgs izskats. Tāpēc tiek pievienoti konservanti, antioksidanti, stabilizētāji.
– To, kādi produkti tiek ražoti, lielā mērā nosaka arī patērētājs, kurš ir pieradis, ka, piemēram, atvērta tomātu mērce ilgstoši stāv un nepelē. Dzīves ritms liek ēdienu pagatavot ātri, viegli, un šim nolūkam tiek izmantotas arī gatavas mērces, – iepriekš LA.LV skaidroja Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
