Katru pavasari dzērvenāji jāķemmē un jācērp. Audzētāja padomi stādījuma atjaunošanai 0
Ko darīt, ja piemājas purviņš – lielogu dzērveņu stādījums – ir iegrimis? Kā to pacelt augšā? INESE OLAINES NOVADĀ
Alsungas novada zemnieku saimniecības “Stīgas” īpašnieks Āris Šalkonis, kurš apsaimnieko 1,5 ha Amerikas lielogu dzērveņu, iesaka pasākumu kompleksu, lai atjaunotu stādījumu.
Katru pavasari dzērvenāji jāķemmē un jācērp, lai stīgas neaugtu krustām šķērsām. Lielražošanā šim nolūkam izmanto pašizgatavotu mehānisku pašgājēju ierīci. Mājas apstākļos dzērvenes var ķemmēt ar grābekli, garās stīgas sakārtojot vienā virzienā virspusē un pēc tam nogriežot ar nazi vai šķērēm. Ogas veidojas tikai uz stāvdzinumiem, tāpēc, nogriežot garās skrejstīgas (horizontālās stīgas), raža nesamazināsies.
Vecākā, nekoptā stādījumā dzērvenājs apakšējā daļā ir izveidojis biezu stīgu mudžekli, kas ražojošos stāvdzinumus stipri attālinājis no saknēm. Tāpēc apakšā esošo stīgu režģi agri pavasarī piepilda ar tīru, skābu kūdru. To dara pa kārtām ar grābekli un ūdens strūklu, palīdzot kūdrai nonākt līdz apakšai, bet virspusē atstāj tikai stāvdzinumus. Apbērtās stīgas pārvērtīsies par saknēm. Šādi atjaunināts dzērvenājs turpmākos gadus jāķemmē un jācērp. Pēc 3–4 gadiem var mulčēt atkārtoti, berot kūdru 3–4 cm biezā slānī.
Dzērvenājus nedrīkst ielaist nezālēs. Viengadīgās nezāles parasti izravē ar rokām, bet ugunspuķi, grīsli, vārpatu, kas virzās uz priekšu ar pazemes saknēm, vieglāk apkarot ar ķīmiskajiem līdzekļiem.
