Ķīnas vēstnieks Latvijā Tans Songgens: Globālās pārvaldības iniciatīva: lai ikviens kļūtu par ieguvēju 0
Globālā pārvaldība ir kopīgs darbs, kas ietekmē visas cilvēces labklājību, un taisnīgas un līdzvērtīgas globālās pārvaldības sistēmas izveide ir kopīgs redzējums, pēc kura jau ilgi tiekušies cilvēki visā pasaulē. 2025. gadā Ķīnas prezidents Sji Dzjiņpins nāca klajā ar Globālās pārvaldības iniciatīvu (GGI), piedāvājot Ķīnas risinājumu diviem aktuāliem laikmeta jautājumiem: kāda globālās pārvaldības sistēma būtu jāizveido un kā globālo pārvaldību iespējams reformēt un pilnveidot.
GGI balstās piecos pamatprincipos:
suverēnā vienlīdzībā, starptautiskajā tiesiskumā, multilaterālismā, uz cilvēku vērstā pieejā un reālā rīcībā.
Risinot krīžu un izaicinājumu būtību un pamatcēloņus, šī iniciatīva sniedz pamatotas vadlīnijas taisnīgākas un līdzvērtīgākas globālās pārvaldības sistēmas veidošanai.
Kopš iniciatīvas izsludināšanas aptuveni pirms gada GGI ātri guvusi atbalstu no gandrīz 160 valstīm un starptautiskām organizācijām, savukārt vairāk nekā 60 valstis pievienojušās Globālās pārvaldības draugu grupai. Tas atspoguļo starptautiskās sabiedrības spēcīgo aicinājumu pēc taisnīguma, tiesiskuma, sadarbības un rīcības, nevis hegemonijas, nekārtības, konfrontācijas un tukšām runām.
17. jūnijā Ķīnas valdība publicēja balto grāmatu ar nosaukumu “Taisnīgāka un līdzvērtīgāka globālā pārvaldība: Ķīnas principi, priekšlikumi un rīcība”, lai sistemātiski iepazīstinātu ar Ķīnas principiem, priekšlikumiem un rīcību globālās pārvaldības jomā. Šeit ir galvenie secinājumi no baltās grāmatas.
Stingra ANO autoritātes un statusa aizstāvēšana ir efektīvas globālās pārvaldības pamats.
Astoņdesmit gadus pēc ANO izveides pasaule ir piedzīvojusi daudzus pārbaudījumus un grūtības, tomēr nav nonākusi jaunā globālā karā. Tas pilnībā apliecina, ka cilvēces nākotne ir cieši savstarpēji saistīta un multilaterālā sadarbība ir pareizais veids, kā risināt globālos izaicinājumus. Mūsdienās šķietamā multilaterālisma neveiksme nav skaidrojama ar to, ka ANO vairs nebūtu svarīga, bet gan tieši ar to, ka tās autoritāte un loma nav tikušas pienācīgi respektētas un izmantotas. “Džungļu likuma” atdzimšana nav notikusi tāpēc, ka ANO Statūti būtu novecojuši, bet gan tāpēc, ka tie nav efektīvi ievēroti un aizstāvēti.
Ķīna bija pirmā valsts, kas parakstīja ANO Statūtus. Lai kā mainītos pasaule, Ķīna stingri aizstāv starptautisko sistēmu ar ANO tās centrā, starptautisko kārtību, kas balstīta starptautiskajās tiesībās, un starptautisko attiecību pamatnormas, kuru pamatā ir ANO Statūtu mērķi un principi. Ķīna joprojām ir aktīva multilaterālās sadarbības aizstāve un spēcīga atbalstītāja.
Lielo valstu atbildības sajūta ir būtiska efektīvai globālajai pārvaldībai. Vienlīdzība ir valstu savstarpējo attiecību priekšnoteikums.
Īpaši lielajām valstīm ar savu piemēru būtu jāievēro vienlīdzība, labticība un sadarbība, nevis jāizmanto savs spēka pārsvars hegemoniskām, augstprātīgām un ļaunprātīgām darbībām. Lielās valstis ir galvenie spēki starptautiskā tiesiskuma veicināšanā, tāpēc tām ar savu piemēru būtu jāievēro noteikumi un jāaizstāv tiesiskums, nevis jānostāda savas intereses augstāk par starptautiskajām tiesībām vai, vēl ļaunāk, jāuzspiež savi noteikumi citiem.
Sanfrancisko konferencē pēc Otrā pasaules kara Ķīnas delegātiem bija būtiska loma, iestājoties par visu valstu – gan lielu, gan mazu – suverēno vienlīdzību, kas nostiprināta ANO Statūtos. Ķīna kā atbildīga lielvalsts iestājas par vienlīdzīgu un sakārtotu daudzpolāru pasauli un vispārēji izdevīgu, iekļaujošu ekonomisko globalizāciju, kā arī veicina cilvēces kopīgas nākotnes kopienas veidošanu. Ķīna konsekventi ir bijusi pasaules miera veidotāja, globālās attīstības veicinātāja, starptautiskās kārtības aizstāve un sabiedrisko labumu nodrošinātāja.
Visu valstu vienotība un sadarbība ir visvairāk nepieciešama efektīvai globālajai pārvaldībai.
Mūsdienu pasaulē visām valstīm ir kopīgas intereses drošības un labklājības jomā, un neviens nevar palikt malā un neskarts. Reaģējot uz tādiem riskiem un izaicinājumiem kā klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība un kibertelpas drošība, ir svarīgi, lai cilvēki patiesi justu, ka valstis rīkojas un ka vienotība spēj pārvarēt visas grūtības.
Lai ikviens starptautiskās sabiedrības loceklis kļūtu par ieguvēju, Ķīna stingri iestājas par abpusēji izdevīgu sadarbību, ar konkrētu rīcību tiecoties pēc harmoniskas līdzāspastāvēšanas un meklējot panākumus sev, vienlaikus palīdzot tos gūt arī citiem – šie principi sakņojas tradicionālajā Ķīnas filozofijā. Ķīna piedāvā savu pieeju karsto punktu jautājumu risināšanā. Tā ir otra lielākā iemaksu veicēja ANO miera uzturēšanas budžetā un ir nosūtījusi vairāk miera uzturētāju nekā jebkura cita ANO Drošības padomes pastāvīgā locekle. Ķīna ir apņēmusies veicināt atvērtību, sadarbību un kopīgu attīstību. Globālās attīstības iniciatīvas ietvaros ir sākti vairāk nekā 1800 sadarbības projektu. Vienpusējs nulles tarifu režīms ir paplašināts, attiecinot to uz visām Āfrikas valstīm un vismazāk attīstītajām valstīm, kurām ir diplomātiskās attiecības ar Ķīnu.
Ķīna ir nākusi klajā ar Globālo datu drošības iniciatīvu un Globālo mākslīgā intelekta pārvaldības iniciatīvu. Runājot par jaunu globālās pārvaldības platformu izveidi, Ķīna ir iniciējusi Starptautiskās mediācijas organizācijas un Pasaules datu organizācijas izveidi, kā arī paātrina sagatavošanās darbus Pasaules mākslīgā intelekta sadarbības organizācijas izveidei, veicinot pārvaldības noteikumu pilnveidi jaunās jomās. Šoruden Ķīna rīkos arī pirmo Sjunaņas Globālās pārvaldības forumu.
GGI ir vēl viens nozīmīgs sabiedriskais labums, ko Ķīna devusi pasaulei pēc Globālās attīstības iniciatīvas, Globālās drošības iniciatīvas un Globālās civilizācijas iniciatīvas. GGI atsakās no novecojušā “centrs–perifērija” starptautisko attiecību teorētiskā ietvara un noraida “džungļu likumu”, ko raksturo princips “spēks nosaka taisnību”. Veicinot demokrātiju un tiesiskumu starptautiskajās attiecībās, GGI iezīmē jaunu globālās pārvaldības pieeju, kas orientēta uz plašām konsultācijām, kopīgu ieguldījumu un kopīgiem ieguvumiem.
Ķīnai un Latvijai ir laba sadarbība globālās pārvaldības jomā. Pagājušajā gadā Ķīna atbalstīja Latvijas kandidatūru uz nepastāvīgās locekles vietu ANO Drošības padomē. Ķīnas puse ir gatava sadarboties ar visām pusēm, tostarp Latviju, lai īstenotu Globālās pārvaldības iniciatīvu, aizstāvētu ANO centrālo lomu, ļautu Globālajiem Dienvidiem pildīt savu būtisko lomu, risinātu globālās pārvaldības nepilnības un deficītus un censtos veidot taisnīgāku un līdzvērtīgāku globālās pārvaldības sistēmu.
