Foto: LETA

“Tā ir reāla divvalodība par valsts naudu!” – politiskie oponenti aizsvilstas TV24 studijā 0

Pievieno LA.LV

“Kādēļ par valsts naudu, Mediju atbalsta fonda naudu, jāstiprina divvalodība Latvijā?” TV24 priekšvēlēšanu debašu raidījumā “Runāsim atklāti!” Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs, bijušais NEPLP vadītājs Ivars Āboliņš (NA) jautāja savai politiskajai oponentei Rīgas domes deputātei, bijušajai kultūras ministrei Agnesei Loginai (Pro). Viņš studijā demonstrēja Rēzeknē izdotu avīzi “Panorama”, kas veidota bilingvāli, laikraksta viducī ievietojot latviešu valodā nodrukātu pielikumu, ko finansējis Mediju atbalsta fonds.

Ukraina atklājusi Kremļa Ahileja papēdi – tas var kļūt par pēdējo pilienu Putinam
Kokteilis
Zvaigžņu izredzētie: 3 zodiaka zīmēm nedēļas nogalē uzsmaidīs neticama veiksme
Kokteilis
Ko darīt, lai dzīvē piesaistītu veiksmi un naudu? Numerologi atklāj slepenos ieradumus, pamatojoties uz jūsu dzimšanas datumu
Lasīt citas ziņas

“Manuprāt, Bartaševiču (no Rēzeknes mēra amata atstādinātais Aleksandrs Bartaševičs, kurš 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no LPV – red.) ļoti atbalstoša avīze, izdota Rēzeknē, divās valodās. Tā ir pretēji Latvijas Satversmei radīta reāla divvalodība par valsts naudu,” uzstāja Āboliņš, norādot, ka tas ir iepriekšējās kultūras ministres Agneses Lāces “nopelns”.

Agnese Logina ar to nebija mierā un Āboliņam atbildēja ar pretargumentiem un pierādījumiem. “Es vēlos tomēr nepieļaut tādas dezinformācijas izplatīšanu, ko tagad Āboliņa kungs stāsta. Tā, piemēram, cilvēkiem, kuri ir sākuši dzīvi Latvijā, tiek rīkoti kursi par to, kas notiek Latvijā, un šie noteikumi nav mainījušies – esmu paņēmusi līdzi 2023. gadā Naura Puntuļa (kultūras ministrs, NA – red.) laikā Kultūras ministrijas apstiprinātus noteikumus. Tur minēts par ievadkursa norises sagatavošanu latviešu valodā un vismaz divās svešvalodās atbilstoši statistiski reģstrēto lielāko trešo valstu pilsoņu grupām un tajās lietotajām valodām vai viņu vidū izplatītākajās starpniekvalodās. Tātad, šis punkts par kursu norisi krievu valodā, ko Āboliņa kungs tagad “pieraksta” manai kolēģei, ir bijis jau Puntuļa laikā!”

CITI ŠOBRĪD LASA

Āboliņš Loginas teiktajam nebija gatavs piekrist un iesaistījās strīdā: “Tā nav patiesība! Tur nav minēta krievu valoda. Bet tas, kas ir noticis ministres Lāces laikā – ir izdoti komiksi bilingvāli, latviešu un krievu valodā.”

Abu politiķu polemika turpinājās par krievu valodas mācīšanu skolās. “Loginas kundze, vai valstij kā prioritāte būtu jānosaka 1.-4. klašu skolēniem mācīt krievu valodu par valsts naudu kā svešvalodu? Turklāt, ir tāda programma “Skolas soma”. Agneses Lāces no Progresīvajiem laikā Čehova Rīgas Krievu teātrī 1.-4. klašu skolēni tika vesti uz izrādēm bez nodrošināta tulkojuma latviešu valodā ar mērķi mācīt viņiem krievu valodu. Jautājums, vai par valsts līdzekļiem skolās ir jāmāca krievu valoda?” vaicāja Āboliņš, uz ko Logina atbildēja, ka valstij par prioritāti ir jāizvirza valsts valodas stiprināšana. “Un latviešu valodas stiprināšanai jābūt pēc būtības. Ir jāstiprina tās klātbūtne. Atbalstām latviešu valodas lielāku lietojumu skolās.”

Diskutējot par informatīvo telpu un hibrīdkara draudiem Latvijā Ivars Āboliņš nevarēja neatsaukties uz vēl viena politiskā oponenta Aināra Šlesera (LPV) nupat rīkoto mītiņu pie Mihaila Čehova Krievu Drāmas teātra, kur Šlesers runājis divās valodās – latviešu un krievu. “Bet, manuprāt, pats svarīgākais, ko pēdējā mēneša laikā esmu identificējis Kultūras ministrijā, ir, ka būtībā sabiedrības saliedēšana ir notikusi bilingvāli uz latviešu un krievu valodas pamata, un arī mediju politiku ir mēģināts daļēji virzīt bilingvāli. Lienoši, bet mērķtiecīgi tiek iets uz divvalodību, un tas nav pieļaujams,” atzina Āboliņš.

Viņu papildināja 14.Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Inese Lībiņa-Egnere (JV). “Demokrātija un vārda brīvība ir svarīga vērtība, taču tā var darboties tikai tad, ja pretī mēs neļaujam ar to manipulēt. Tieši šobrīd Saeimā strādājam pie tā, lai bezmaksas radiofrekvences netiktu piešķirtas tiem radio, kas neraida latviešu valodā. Un, protams, laikos, kad cilvēks nejūtas droši, viņš meklē ātras, vieglas atbildes, lai iegūtu iekšējo mieru, un tad ir svarīgi, kādas atbildes piedāvā sabiedriskie mediji, un lai tajos šīs atbildes varētu saņemt,” par latviešu valodas stiprināšanu sabiedriskajos medijos piebilda Lībiņa-Egnere.

Viedoklis par krievu valodas statusu Latvijas informatīvajā telpā ir arī 14.Saeimas deputātam Oļegam Burovam (GKR), kurš 15.Saeimas vēlēšanās kandidēs no ZZS. “Es, kam krievu valoda ir dzimtā, viennozīmīgi uzskatu, ka šobrīd visas publiskās runas jārunā tikai valsts valodā. Privātā kārtā – tas jau ir cits stāsts. Jā, es pēc pusstundas atnākšu mājās un runāšu ar savu sievu ukrainieti krievu valodā. Tā problēma, ko es aicinu jūs saprast, ir ļoti liela. Mēs visi, kam dzimtā valoda ir krievu, šobrīd maksājam par Putinu… Un man ir kauns par to, kas šobrīd notiek Ukrainā un ko dara krievu tautības cilvēki. Man ir kauns par viņiem, bet es nejūtu, ka esmu vainīgs. Es arī nedomāju, ka man vajadzētu par to katru dienu taisnoties – es esmu tāds pats kā jūs, ticiet man! Nedomāju, ka man vajadzētu to darīt,” tā Burovs.

Pievieno LA.LV
SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.