Ko nākotnē ēdīsim? Pērn Latvijas lauksaimnieki saražojuši līdz pat 40% mazāk 102

2023.gadā Latvijas lauksaimniecības nozaru saražotais apjoms vai izlaides vērtība ir samazinājusies par 22%, savukārt augkopības nozarē līdz pat 37%. “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš uzskata, ka šobrīd Zemkopības ministrijai Eiropas līmenī faktiski ir jācīnās par Latvijas lauksaimniecības nozares dzīvotspēju.

Reklāma
Reklāma
10 apetīti nomācoši produkti, kas jāēd katru dienu 23
“Taksists nolēma kļūt par ballītes kulmināciju” – pašā Rīgas centrā kāda vecmeitu ballīte noslēgusies ar taksista Vjačeslava perversu uzvedību 30
Kokteilis
FOTO. Mākslīgais intelekts nosauc 10 pasaules pievilcīgākos vīriešus. Starp tiem – pretrunīgi vērtēts Latvijas politiķis 107
Lasīt citas ziņas

Galvenie iemesli saražotā apjoma kritumam ir nelabvēlīgie klimatiskie apstākļi, augstās ražošanas un audzēšanas izmaksas, nesamērīga konkurence ar citu valstu produkciju, kā arī pārmērīgas kontrolējošo institūciju prasības. Būtiska un reāla ietekme ir arī plānošanas perioda izaicinājuma taustekļiem, kas arvien ciešāk apvij lauksaimnieku izdzīvotspēju, līdz ar to pirmdien, 26.februārī, gaidāmajā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē Briselē zemkopības ministram, meklējot risinājumus ātrai un adekvātai reakcijai uz pašreizējo krīzes situāciju lauksaimniecības nozarē, jāņem vērā Latvijas lauksaimniecības nozares skaudrā realitāte, cīnoties par tās aizstāvību ilgtermiņā.

“Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs Juris Lazdiņš: “Protams, lauksaimniecības nozari ir ietekmējis arī karš Ukrainā. Ņemot vērā visu negatīvo apstākļu kopumu, kā trekns punkts pērn bija arī Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) piemērošanas gads. Īsais termiņš nacionālo normatīvo aktu sagatavošanai rezultējās nepārdomātu, pārmērīgu un diemžēl arī nepamatotu birokrātisko slogu veidā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Piemēram, fotofiksāžas prasība, lai lauksaimnieki tādejādi pierādītu vienu vai otru veiktu savu darbību vai ierobežojošas prasības lauksaimniecības zemes izmantošanai, apgrūtinot to ar dabas lieguma prasībām.

Mēs, lauksaimnieki, esam par dabas vērtībām, bet pret lauksaimnieku iznīcināšanu, tos iedzenot parādu jūgā. Ir jāizveido sistēma, lai zemes saimnieki justos iesaistīti un gandarīti par to, ko dara, nevis piespiesti un iebaidīti.”

J. Lazdiņš uzsver, ka šī brīža absurds ir samazinātais dalībvalstu finansējums, tai pat laikā lauksaimnieku ikdiena ir arvien ambiciozāku Eiropas politiķu un ierēdņu prasību īstenošana.

“Mums jābūt vienādiem spēles noteikumiem ar pārējām dalībvalstīm, jo strādājam vienotā tirgū ar vienādiem konkurences nosacījumiem. Tai pat laikā ražošanas izmaksas un dažādi apgrūtinājumi, kā arī samazinātais finansējums mums radījis būtiskus attīstības šķēršļus,” uzsver J. Lazdiņš.

Viennozīmīgi esam gandarīti, ka Latvijas politiķi atbalstījuši vietējo lauksaimnieku prasību aizliegt lauksaimniecības produktu importu no Krievijas un Baltkrievijas. Turpina J. Lazdiņš: “Esmu gandarīts, ka Latvija Eiropas Savienībai (ES) nosūtījusi konkrētu signālu, mudinot rīkoties arī pārējās valstis. Būt Ukrainas pusē ne tikai morāli, bet arī praktiski, savu atbalstu pierādot ar darbiem! Uzskatu, ka jau tuvākajā nākotnē jādara viss iespējamais, lai Krievijas ietekme uz ES, tajā skaitā, lauksaimniecības sektoru, būtu nenozīmīga un vienādi attiektos uz visām ES dalībvalstīm.”

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.