Ko nožēlo četrdesmit gadus sasniegušās sievietes 0
Ko atklāj pētījums, kurā aptaujāja sievietes, kuras sasniegušas četrdesmit gadus: ko viņas visvairāk savā dzīvē nožēlo. Pētījumā aptaujāja 1966 sievietes, kuru vidējais vecums bija 46,7 gadi. Starp respondentiem bija gan tādas, kam ir 38-39, gan 69-78 gadi. Aptauju veica portāls cluber.com.ua.
Pētījums varētu būt noderīgs tiem, kam tagad ir divdesmit, trīsdesmit gadi. Laiks nav neizsmeļams resurss un katram vecumam ir savs mērķis dzīvē. Ir vecums, lai mācītos, ir – lai apprecētos, lai dzemdētu, lai audzinātu bērnus, lai darītu kaut ko labu pasaulei. 30 gadu vecuma plānā vēl var iekļaut gandrīz visu.
Spriediet paši – par veselību nav jāraizējas. Spēka daudz, enerģijas un optimisma arī netrūkst. Jau ir neatkarība no vecākiem un iekšējais briedums – nevienam neko nevajag pierādīt. Ir izpratne par to, ko es gribu, kas man patīk. Tas ir, es pazīstu sevi – vismaz nedaudz. Es vēl varu dzemdēt. Ir galva uz pleciem – domāju par savas rīcības sekām. Vispār, daudzas lietas es varu un zinu, kā tās īstenot.
Bet ir tāds paradokss – ja vari daudzas lietas, ir viegli apmaldīties iespēju daudzveidībā. Sievietēm vispār ir grūti izdarīt izvēles. Kā noteikt prioritātes? Ko labāk darīt trīsdesmit gados? Veidot karjeru? Dzemdēt bērnus? Nodarboties ar labdarību? Ko var atlikt uz vēlāku laiku? Vēlāk iemācīšos gatavot? Vēlāk apskatīšu pasauli?
Kādi tad bija aptaujas rezultāti, ko sievietes darītu savādāk, ko varētu ieteikt citiem. Lūk, atbilžu TOP-5.
5.vieta
Nožēla par to, ka nestiprināja attiecības ar vīru
601 sieviete jeb 30% respondentu.
Patiešām, tā pasaulē gadās bieži. Bērni dzimst, ir darbs, plāni, daudz enerģijas. Un aizmirstas, ka blakus ir vīrs. Kuram vajadzīga mūsu mīlestība, mūsu rūpes, mūsu uzticība un apbrīna.
4. vieta
Nožēla par to, ka visas pūles tika veltītas darbam un tuviniekiem neatlika laika
674 sievietes jeb 34%.
Tā bija tipiska situācija laikos, kad bija kauns nestrādāt. Bērnudārzi, pagarinātās dienas grupas, nometnes bija noteikta dienas kārtībā. Sievietes veidoja karjeru, gaišāku nākotni.
Tagad situācija daudz neatšķiras – sievietes ir uzņēmējas, veido karjeru, iegūst vairākas augstākās izglītības. Lai būtu neatkarīga, pašpietiekama, lai nodrošinātu sevi un savu ģimeni, lai bērniem būtu viss nepieciešamais un vēl vairāk. Nopirkt dzīvokli, auto, vasarnīcu, atpūtu, daudz rotaļlietu…
Vai tas ir pareizi? Vai kaut ko nepalaižam garām, lielāko dienas daļu pavadot birojā, bez saviem mīļajiem, prom no mājām? Izrādījās, ka daudzām sievietēm ir žēl, ka viņas nav redzējušas bērnus augam, nevarēja būt viņiem blakus.
