Atlantijas padomes ziņojumā teikts, ka vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu Krievijas uzlidojumu mērķis bija nevis ISIS vai “Al-Qaeda” grupējumu bāzes, bet gan mošejas, slimnīcas, pārtikas noliktavas, ūdens attīrīšanas iekārtas un citi civilie objekti mērenās opozīcijas kontrolētajās teritorijās.
Atlantijas padomes ziņojumā teikts, ka vairāk nekā deviņdesmit procentos gadījumu Krievijas uzlidojumu mērķis bija nevis ISIS vai “Al-Qaeda” grupējumu bāzes, bet gan mošejas, slimnīcas, pārtikas noliktavas, ūdens attīrīšanas iekārtas un citi civilie objekti mērenās opozīcijas kontrolētajās teritorijās.
Foto – LETA/AFP

Vija Beinerte: Ko Putins darīja Sīrijā? 55

Terorisms un bēgļu krīze – šie patlaban ir galvenie jautājumi, kas nodarbina Eiropas politiķu prātus. Abi saistīti ar Sīriju. 2015. gada 30. septembrī Putins negaidīti paziņoja, ka Krievija iesaistās cīņā pret radikālo džihādistu grupējumu jeb pašpasludināto Islāma valsti, ievedot Sīrijā kara aviāciju un jūras flotes spēkus, raķetes un smago bruņojumu, kā arī regulāro karaspēku un algotņus. 2016. gada 14. martā tikpat negaidīti Putins paziņoja, ka Sīrijas misija ir paveikta. Ko tas nozīmē?

Ārpolitikas un iekšpolitikas dīvainās saspēles

AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
7 stundas
Lasīt citas ziņas

“Kad Krievijā sāk runāt par patriotismu, zini – kaut kur kaut kas atkal ir nozagts.” Šo satīras klasiķa Saltikova-
Ščedrina pirms simt piecdesmit gadiem izteikto atziņu pēdējā laikā citē visnotaļ bieži. Jo, kad ir nozagts gandrīz viss, patriotisms kļūst par Kremļa galveno saukli. “Dzimtene briesmās, mūsu tanki braukā pa svešām zemēm!” Tā par šo tematu ironizē krievu rakstnieks un publicists Mihails Bergs.

Putinam ikviena ārpolitikas kampaņa ir saistīta ar iekšpolitikas problēmu risināšanu. Pagājušā gada rudenī viens no svarīgākajiem uzdevumiem bija novērst elektorāta uzmanību no Ukrainas – lai ekonomisko krīzi, cenu pieaugumu un algu kritumu Krievijas iedzīvotāji nesāktu saistīt ar Krimas okupāciju.

CITI ŠOBRĪD LASA

Īsā laikā tika izveidots mīts: Amerikas Savienotās Valstis ir uzbrukušas Sīrijai, tādēļ Krievija steidz palīgā brāļu tautai. Mīta retorika kā allaž vienkārša: “Rietumi vienmēr ir gribējuši mūs iznīcināt; pasaule vienmēr ir karojusi; sīrieši vienmēr ir bijuši mūsu brāļi.” Kā mantra atkārtotais vārds “vienmēr” nostiprina pārliecību par saikni ar mūžību. Tā dažās dienās draugs pārvēršas ienaidniekā, bet svešinieks kļūst par brāli.

Sīrija un tās valdnieka Bašara al Asada dzimta jau labu laiku ir Kremļa aizbilstamais. Draudzība un savstarpēja palīdzība sākās jau pagājušā gadsimta 70. gados, kad prezidents Hāfezs al Asads nodeva PSRS pārziņā jūras ostu Tartūsā. Šī militārā bāze joprojām ir viens no Krievijas galvenajiem stratēģiskajiem objektiem Tuvajos Austrumos.

Kopš 2011. gada marta Sīrijas iedzīvotāji ir kļuvuši par ķīlniekiem režīma, pretošanās grupu un reliģiozu ekstrēmistu savstarpējās cīņās. Bojā gājuši gandrīz divsimt piecdesmit tūkstoši cilvēku, divpadsmit miljoni ir bijuši spiesti pamest mājas: trīs miljoni ir meklējuši glābiņu Turcijā, Libānā, Jordānijā vai Irākā, bet seši ar pusi miljonu – citviet Sīrijā. Patlaban simt piecdesmit tūkstoši sīriešu ir oficiāli deklarējuši vēlmi saņemt bēgļa statusu Eiropas Savienībā. Visas Sīrijas konfliktā iesaistītās puses ir pastrādājušas smagus kara noziegumus, tomēr divas ir bijušas īpaši nežēlīgas – Asada valdība un tā dēvētā “Ilsāma valsts”.

Diplomātija vai 
dezinformācija?

“Distract, deceive, destroy” jeb “Novērst uzmanību, piekrāpt, iznīcināt” – tā Atlantijas padomes ziņojumā tiek raksturota Putina darbība Sīrijā. Secinājumu daļā uzsvērts, ka Putins ir sniedzis atbalstu senam Kremļa klientam Bašaram al Asadam, kā armija pirms tam cieta zaudējumus cīņās ar ASV un koalīcijas atbalstīto mēreno opozīciju; ka militārā kampaņa palīdzējusi novērst Krievijas iedzīvotāju uzmanību no pašmāju ekonomiskās krīzes, bet pasaules uzmanību no Austrumukrainas; turklāt tā ir ļāvusi Kremlim pozicionēties ne vairs kā anektētājam un agresoram, bet kā partnerim cīņā pret terorismu.

Lai gan sākotnēji Putins paziņoja, ka militārās misijas mērķis ir cīņa pret ISIS, šī teroristu organizācija ir gandrīz tikpat stipra kā pirms pusgada. ISIS spēki pēdējā pusgada laikā zaudējumus ir cietuši pārsvarā no kurdiem, ko atbalsta ASV un koalīcija. Ziņojumā uzsvērts, ka vairāk nekā deviņdesmit procentu krievu aviācijas uzlidojumu bija vērsti nevis pret ISIS bāzēm, bet gan pret diktatora Asada pretinieku, galvenokārt mērenās opozīcijas, kontrolētajām teritorijām. Krievijas militāro vienību darbība Sīrijā ir bijusi pretrunā ar civilizētā pasaulē pieņemtiem kara noteikumiem: publiski pieejami avoti liecina, ka aviācijas triecieni mērķēti lielākoties uz civiliem objektiem – slimnīcām, ūdens attīrīšanas iekārtām, pārtikas noliktavām, mošejām.

Turklāt uzlidojumos izmantota aizliegta munīcija (kasešu bumbas). Krievu uzlidojumi ir laupījuši dzīvību vairāk nekā tūkstotim civiliedzīvotāju, starp kuriem ir trīssimt bērnu, bet desmitiem tūkstošu likuši doties bēgļu gaitās.

Ziņojumā tiek analizēta arī Kremļa propagandas kampaņa, kas, pēc ekspertu atzinuma, balstās uz četriem “d”: “dismiss the critic, distort the facts, distract from the key point and dismay the audience”, proti: noraidīt kritiku, izkropļot faktus, novirzīt no galvenās domas un iebiedēt auditoriju.

“Tā nav diplomātija, tā ir agresīva dezinformācija,” secina ziņojuma autori.

Kara spēles

Komentē Glens Grants, drošības jautājumu analītiķis: “Uz Putina militāro kampaņu Sīrijā ir jālūkojas plašākā mērogā. Pirmkārt, tā ļauj novērst uzmanību no Austrumukrainas. Otrkārt, tā saasina bēgļu un migrantu krīzi Eiropā, radot spiedienu gan uz Turciju, gan uz Eiropas Savienību. Treškārt, tā ir iespēja veikt militārās mācības un izmēģināt jauno kara tehniku. Taču tas viss ir bijis nepieciešams, lai pēc tam darītu kaut ko citu. Ko tieši? Nezinu. Bet tādas lietas nedara tāpat vien, jo tas maksā lielu naudu. Tagad viņš ir uztrenējis gaisa spēkus, viņš ir uztrenējis jūras spēkus, ir noticis komandu treniņš, loģistikas treniņš. Sīrijā viņam nevajag teritoriju, vajag tikai ostu un bāzes. Skaidrs, ka Putins vairs neraizējas par Asadu, viņam pietiek ar spēcīgu valdību, galvenais – lai nebūtu demokrātijas, tas arī viss. Tāpēc Kremlis tik ļoti baidās no demokrātiskām pārmaiņām Ukrainā, jo tās varētu pārsviesties arī uz Krieviju. Viņš ir radījis Eiropā haosu un spriedzi. Un ir atgriezies politiskajā arēnā – viņam ļoti patīk sēdēt pie pārrunu galda.”

Andrejs Piontkovskis, politologs: “Putins vairākkārt ir uzsvēris, ka Sīrijas operācija ir “militārās mācības”. Tikai Asada opozīcijai nav ne gaisa spēku, ne pretgaisa aizsardzības sistēmu. Kā beidzās gadījums, kad krievu kara lidmašīna saskārās ar reālu pretinieku, ir labi zināms. Tāpēc rodas jautājums: ko viņi tur mācījās? Arī Čečenijas kara laikā teica: jo vairāk karavīru iegūs šo skolu, jo labāk. Kā pēc tam izskatījās Groznija, redzēju pats savām acīm. Tā ir militāra pieredze cīņā ar civiliedzīvotājiem un partizāniem, ļoti specifiska lieta, kas karā pret regulāru armiju nav noderīga. Pat skaitliski mazā Gruzijas armija lika Krievijai ciest zaudējumus, jo tai ir pretgaisa aizsardzības sistēmas. Varam secināt, ka Kremlis gatavojas apspiest nemierus vai nu satelītvalstīs, vai pašā Krievijā. Putina vanadziņi trenējās šķaidīt un jaukt kopā ar betona gruvešiem dumpīgo Krievijas pilsētu iedzīvotājus.”

Staņislavs Belkovskis, politologs: “Putinam nepatīk, ja viņu iedzen stūri. Arī tad, ja to dara viņš pats. Sīrijā viņš jutās iedzīts stūrī. Karot ar Turciju – tā būtu otra Afganistāna. Bet tas viņā raisa mistiskas bailes, jo pirmā Afganistāna zināmā mērā sekmēja PSRS sabrukumu. Tagad pret viņu ir ASV, pret viņu ir Eiropa, pret viņu ir islāma valstu koalīcija, ko radījusi Saūda Arābija. Tāpēc viņš nolēma bēgt. Pēdējā brīdī. Viņam vajadzēja pagūt pirmajam – kamēr tauta vēl nav sākusi skaļi kurnēt par iestigšanu Sīrijā. Šī karošana budžetam atņem, pēc dažādām aplēsēm, no 750 miljoniem līdz 1,2 miljardiem ASV dolāru mēnesī. Mācības slepkavot par nodokļu maksātāju naudu (kā Putins to atklāti nosauca decembra tiešajā ēterā), ir beigušās.”

Aiziet, lai paliktu

Neaizmirsīsim, ka ikviens Putina paziņojums pēc brīža var izrādīties kas gluži cits.

2013. ga­da 19. decembrī preses konferencē Maskavā, kurā piedalījās vairāki simti ārvalstu un Krievijas žurnālistu un kuru tiešraidē redzēja miljoniem televīzijas skatītāju, “The Los Angeles Times” korespondents Sergejs Loiko uzdeva jautājumu Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam: “Vai ir iespējams, kaut vai hipotētiski, ka Krievija ievestu savu karaspēku Ukrainā? Jā vai nē?” Putina atbilde bija: “Mēs negrasāmies vicināt zobenu un ievest karaspēku. Pilnīgas muļķības. Nekā tāda nav un nevar būt.” Trīs mēnešus vēlāk, pārkāpjot Helsinku vienošanos, Budapeštas memorandu un virkni citu starpvalstu nolīgumu, notika Krimas aneksija un sākās karš. Arī patlaban Austrum
ukrainā Krievijas karavīru nav, lai gan viņi tur bija un ir.

Un kā tas ir Sīrijā?

Vladimirs Frolovs, starptautisko attiecību eksperts: “Pirmkārt, Krievija no Sīrijas nav aizgājusi, paliek kara bāzes, paliek bruņojums, nemaz nerunājos par pretgaisa aizsardzības ierīcēm, kas kontrolē visu Sīrijas gaisa telpu. Militārās ietekmes ziņā viss saglabājas. Tā kā krievi un amerikāņi ir pamiera garanti, Kremlis paliek iesaistīts spēlē.”

Pāvels Felgenhauers, militārais analītiķis: “Patlaban Krievija nav gatava tiešai konfrontācijai ar Rietumiem, tāpēc jāmeklē kompromisi. Un jāgatavojas. Aviācijas spēki tiek atvilkti, taču paliek kara bāzes. Lidmašīnām ir jāiziet tehniskā apkope. Bet ar aviāciju ir tā: šodien te, rīt – jau citur. Galvenais – skaļi paziņot par misijas veikšanu. Taktiski ģeniāls plāns. Taču stratēģiski viss joprojām ir sarežģīti. Sīrijā paliek flote, tanki, artilērija, pretgaisa aizsardzības ierīces, kājnieki, apkalpojošais personāls. Kādās pozīcijās “Front-an-Nusra” un ISIS bija, tādās arī palika. Krievija nav iznīcinājusi teroristus. Un Krievija nav arī aizgājusi no Sīrijas.”

Sergejs Medvedevs, vēsturnieks un žurnālists: “Irāna neiesaistījās naftas darījumā, atteicās piedalīties Krievijas grandiozajā projektā, vērstā uz vēl lielāku naida kurināšanu starp šiītiem un sunnītiem. ES neatcēla sankcijas. Putins ir apvainojies uz pasauli, kas neizprot krievu dvēseles izpausmes kasešu bumbu sprādzienos un spārnoto raķešu “Kaļibr” zalvēs.”

Jurijs Feļštinskis, militārais analītiķis: “Asada režīms nav stabilizēts, ISIS nav vājināts, opozīcija nav iznīcināta. Veikts tikai viens uzdevums: saasināts pilsoņu karš un palielināts bēgļu skaits. Ieveda klusi, izveda skaļi. Taču gaisa spēku bāze Latakijā un jūras kara bāze Tartūsā paliek. Patiesībā Putins paziņoja nevis par karaspēka izvešanu, bet par to, ka Kremlī ir nolemts pamest Asadu likteņa varā. Krievija Sīrijā tagad ir gatava atbalstīt kurdus, kas cīnās par neatkarīgas valsts izveidi. Tas nozīmē Sīrijas sašķelšanos. Kurdi cīnīsies pret Turciju, turku un kurdu karš var būt ilgs un asiņains, saistīts ar lieliem humanitāriem zaudējumiem. Putinu tas apmierina, jo viņa stratēģiskais mērķis ir vājināt Rietumus ar jebkuriem līdzekļiem.”

Andrejs Zubovs, vēsturnieks, profesors: “Karaspēka izvešana – 
Putina otra lielākā sagrāve pēc Ukrainas. Ukrainā izgāzās “Jaunkrievijas projekts”, Sīrijā neizdevās simt dienās atjaunot Asada režīmu. Tam varēja sekot vai nu kājnieku operācijas, vai atkāpšanās. Steigu diktē ekonomiskais stāvoklis – patlaban tik dārgas ārpolitiskās avantūras, kas turklāt nesniedz cerēto atdevi, Kremlim nav pa kabatai.”

Džons Makeins, ASV senators, Senāta Bruņoto spēku komitejas priekšsēdis: “Putina paziņojums par karaspēka izvešanu no Sīrijas nozīmē pārliecību, ka uzlidojumos ir nogalināts pietiekami daudz Asada asiņainā režīma pretinieku. Četrus gadus Obamas administrācija vēroja, kā režīms iznīcina gandrīz ceturtdaļu miljona sīriešu. Kad Asada pozīcijas sāka novājināties, administrācija tikpat mierīgi vēroja, kā Putins nāk palīgā brutālajam režīmam, vienlaikus pārplūdinot Eiropu ar jaunām bēgļu straumēm.”

Un vēl viena Andreja Piontkovska svarīga atziņa: “Tas, ka Maskavai ir savs aģentu tīkls džihādistu struktūrās, sen nav noslēpums. Starp tiem ir gan VDK savervētie aģenti no tā saukto nacionālo atbrīvošanās kustību laika, gan arī Padomju Savienībā apmācītie Sadāma virsnieki, kas patlaban veido ISIS militāro kadru mugurkaulu, kā arī jaunieši no Kaukāza republikām, kam Krievijas Federālais drošības dienests kā Allāha kareivjiem piešķir ārzemju pases izbraukumam uz Tuvajiem Austrumiem. Pārfrāzējot Čērčila slaveno formulu, var teikt, ka Putina politika Sīrijā ir ciniski meli, iepakoti nekaunīgā liekulībā, kas piesegta ar klaju krāpšanos.”

Provokācija kā metode

Krievu kara lidmašīnas ir aizlidojušas, taču Kremļa finansētais portāls “Sputnik” jau ziņo, ka jaunais krievu kaujas helikopters “Mil Mi-28N” ir uzspridzinājis prettanku tehniku netā-
lu no Palmīras, bet kaujas helikopters “Kamov Ka-52” piedalījies Sīrijas val-
dības operācijā, lai atgūtu Karjateinu.

Putina ārpolitikas galvenais mērķis ir likt pasaules lielvalstu līderiem runāt ar viņu kā ar līdzvērtīgu spēlētāju, izrauties no starptautiskās izolācijas, kur viņš nonācis pēc Krimas aneksijas un karadarbības Ukrainas austrumos. Savukārt ārējās ekonomikas galvenais uzdevums patlaban ir iespaidot naftas un gāzes cenu. Iesaistīšanās Sīrijas konfliktā nav devusi vēlamo rezultātu: ne Saūda Arābija, ne Irāna nav samazinājušas naftas ieguvi un cena par barelu joprojām ir Krievijai nepieņemami zema.

Un vēl kāda detaļa pārdomām. Pagājušā gada rudenī, dienu pēc Krievijas desanta dislocēšanās Damaskā, mans draugs un kolēģis armēņu kinorežisors Tigrans Hzmaljans portālā “kasparov.ru” publicēja pārdomas “Sīrija glābj Karabahu”. Viņš paredzēja, ka pēc Ukrainas strupceļa nākamais Putina “interešu” objekts varētu būt Kalnu Karabaha: “Kremlis, piesedzoties ar glābēja masku, darīs visu, lai “krievu pasaulei” pievienotu arī šo stratēģiski svarīgo teritoriju.” Sīrija, viņaprāt, deva vien neilgu atelpas brīdi, kurā vajadzētu izanalizēt situāciju.

Naktī no 1. uz 2. aprīli, laikā, kad gan Armēnijas prezidents Sargsjans, gan Azerbaidžānas prezidents Alijevs atradās ASV, kur notika kodoldrošības jautājumiem veltīta konference (prezidents Putins bija atteicies tajā piedalīties), pasauli pāršalca ziņa, ka pēc divdesmit divu gadu ilgā pamiera Kalnu Karabahā pēkšņi ir atjaunojusies karadarbība ar reaktīvās artilērijas, tanku un aviācijas dalību. Cik negaidīti savijas pavedieni, vai ne?

Cik tālu Sīrija ir no Latvijas?

Kur ir Sīrija? Kur Kalnu Karabaha? Kāpēc mums Latvijā par to vajadzētu runāt, ja pašiem savu problēmu gana?

SAISTĪTIE RAKSTI

21. gadsimts ir mainījis priekšstatus par laiku un telpu, par ātrumu un attālumu. Kopš naftas cenu krituma nāve, naids un ciešanas ir galvenā Krievijas eksporta prece. Ne tikai ISIS grib iznīcināt Rietumu civilizāciju, to vēlas arī Putins. Eiropa ir pārplūdināta ar bēgļiem un migrantiem, starp kuriem ir gan nevainīgi cilvēki, gan teroristi. Provokācijas un meli ir kļuvuši par Kremļa propagandas un politikas metodi un instrumentu. Mēs tiekam brīdināti, ka pēc Balkānu maršruta slēgšanas var sākt veidoties jauns nelegālās imigrācijas maršruts caur Skandināvijas un Baltijas valstīm.

Ko tas nozīmē Latvijai? Nepieciešamību pārredzēt un paredzēt situāciju. Varas cilvēkiem – atbildību, viedumu un politisko gribu. Bet pārējiem – pilsonisko drosmi un mieru, lai mēs neļautos apmuļķojami, iebiedējami vai izprovocējami.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
6 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Internetā nopludināts video, kurā vairāki Latvijā pazīstami cilvēki redzami šņaucot baltu pulverīti 71
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 65
1 diena
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
19 stundas
Lasīt citas ziņas
AD
Artis Drēziņš
Ziņas
Abi zaudēja samaņu, bet pamodās tikai viens! Raitis karavīra formā uz motocikla notriec pensionāru, bet vainu neatzīst 88
6 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Melburnā trešo dienu protestē pret obligāto vakcināciju
13 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Ja valdība nepieņem šādu lēmumu, to izdarīs uzņēmumi.” Latkovskis par to, cik reāla ir nevakcinēto cilvēku atlaišana no darba
50 minūtes
ML
Māra Libeka
Ziņas
Vai tūļājamies ar revakcināciju? Francijā trešā deva senoriem, Lietuvā – ārstiem, Austrijā “Astra/Zeneca” vakcinētajiem 69
6 stundas
LE
LETA
Ziņas
Otrdien Latvijā reģistrēti 674 jauni Covid-19 gadījumi, septiņi sasirgušie miruši
13:56
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Melburnā trešo dienu protestē pret obligāto vakcināciju
13:41
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ābolu pīrāgs “Šarlote”: klasiska recepte, kas izdodas katram!
13:34
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Būšu kļūdījies. Tā bija kļūda, protams…” – vides aktīvists, deputāts Māris Olte komentē internetā izplatīto video, kurā šņauc balto pulverīti
48 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Lietuvā bez sertifikāta veikalā nelaiž, vai Latvija varētu būt nākamā? Vanags par veikalu iespējamo bankrotu 59
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Pāragri mūžībā devies kulta seriāla “Sekss un lielpilsēta” aktieris 1
2 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
“Es draudēju Urbanoviča kungam!” atklāj Švecova 18
6 stundas
PR
Praktiski.lv
Praktiski
Ābolu pīrāgs “Šarlote”: klasiska recepte, kas izdodas katram!
20 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
Latvijas Bankas ekonomists: Inflācija ir kā eļļa dzinējā, kas palīdz ekonomikai kustēties uz priekšu 7
1 stunda
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. “Mani ļoti var aizvainot, ja redzu, ka mani bērni pārdzīvo otra vecāka dēļ”: Madara Kiviča pirmo reizi publiski komentē skandālu ar šķirto vīru Andri Kiviču
2 stundas
IS
Ilmārs Stūriška
Stāsti
“Vienu laiku biju Latvijas partiju zelta sponsors.” Saruna ar Urmasu Sorumā 7
Intervija 7 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Ņujorkas metro staciju satricina sprādziens pēc vilciena sadursmes ar uz sliedēm pamestu velosipēdu 2
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Tarifu kāpums “Getliņos” varētu ietekmēt arī maksu par nešķiroto atkritumu izvešanu 8
4 stundas
LE
LETA
Ziņas
Esplanādē par 800 000 eiro mainīs celiņu segumu 10
2 stundas
IR
Ilmārs Randers
Ziņas
“Attīstīt nākamajā līmenī, piesaistot mākslīgo intelektu!” VID Muitas pārvalde par cīņu pret kontrabandu 8
7 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
“Padarīsim galu šim murgam!”: princis Harijs un Megana paziņo, ka aktīvi pievērsīsies darbam ar Covid-19 vakcīnām
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
Kariņš drošs, ka valdībai izdosies atsevišķu profesiju pārstāvjiem uzlikt pienākumu obligāti vakcinēties pret Covid-19 59
4 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Politiķis Gobzems pārliecināts, ka varētu strādāt citā sfērā: “Mīksti varētu pelnīt naudu kā influenceris …”
1 stunda
LE
LETA
Ziņas
“Esam pazaudējuši vasaru.” Bordāns par Saeimas “rupjo kļūdu” vakcinācijas veicināšanā 96
22 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
Jūrkalnē jūras krastā atrasts auto ar mirušu cilvēku 37
19 stundas
MB
Madara Briede
Praktiski
Vai ir iespējams samainīt sociālo dzīvokli uz citu?
41 minūtes
LA
LA.LV
Ziņas
“Man tā arī pateica – par ministru parasti izvēlas “savējo”!” Šuplinska atklāti par atstādināšanu no amata 65
1 diena
LE
LETA
Ziņas
Rīgā plāno iecelt nakts mēru. Kā šādu iniciatīvu skaidro tās ierosinātāji? 20
18 stundas
KK
Kamita Kalniņa
Ziņas
VIDEO. Neparasts skats! Lava piepilda peldbaseinu, turpinoties vulkāna izvirdumam Kanāriju salās 2
17 stundas
ML
Māra Lapsa
Praktiski
Nepieradinātais skaistums no dabas: idejas un ieteikumi – kā izgatavot interjera priekšmetus no jūras izskalota koka?
23 stundas
AK
Aiva Kalve
Praktiski
Kotletītes bez gaļas: ar mocarella sieru
23 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Kā vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieki – Māris, Maigurs un Mārica
2 stundas