“Steigā var sanākt slikts izpildījums – iztērēta nauda un rezultāts būs nosacīts.” Ko skolām dos gaisa mērītāji, ja nav ventilācijas? 9
Signe Mengote, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”
Kovids atgādinājis par senu un hronisku problēmu skolās – gaisa kvalitāti. Izglītības un zinātnes ministrija šogad grasās par 3,7 miljoniem eiro iepirkt ierīces, ar ko mērīt gaisa kvalitāti, lai gan jau tagad ir zināms, ka tikai 8% Latvijas izglītības iestādēs tā atbilst Pasaules veselības organizācijas (PVO) ieteiktajiem rādītājiem. Kāda jēga tērēt miljonus, lai vēlreiz konstatētu, ka lielākajā daļā skolu skolēni uzturas sasmakušā gaisā?
Veselības inspekcijas veiktais pētījums par gaisa kvalitātes rādītājiem izglītības iestādēs Latvijā liecina, ka 92% telpu gaisa kvalitāte nav atbilstoša – ogļskābās gāzes jeb CO₂ koncentrācija gaisā pat vairākas reizes pārsniedz Pasaules veselības organizācijas ieteikto normu.
Inspekcijas speciālisti norāda, ka CO₂ daudzums gaisā, kas pārsniedz 1000 vienību, skolēniem var apgrūtināt mācību procesu – bērni jūtas noguruši, nevar mierīgi nosēdēt solā un koncentrēties mācībām, kā arī tiek apdraudēti ar paaugstinātu infekciju slimību risku, tostarp arī Covid-19.
Par veselībai riskantu tiek uzskatīta CO₂ koncentrācija 5000 vienībās.
Nav jābūt lielam speciālistam, lai saprastu, ka efektīvam un drošam mācību procesam klātienē nepieciešama laba ventilācija. Skolām, kas nav aprīkotas ar mūsdienīgām un iedarbīgām vēdināšanas sistēmām, atliek virināt logus.
Izglītības un zinātnes ministrija uzskata, ka vajadzīgi arī mēraparāti, kas ziņos par gaisa kvalitāti.
Ko darīt ar mērījumiem?
Veselības inspekcijas Vides veselības nodaļas vadītājs Normunds Kadiķis stāsta, ka pētījumā aptvertās aptuveni 50 skolas liecina, ka PVO rekomendētās 1000 vienības ir ievērotas apmēram 8%.
Projekta mērķis bija novērtēt stāvokli skolās attiecībā uz optimālu klases vēdināšanas vai ventilēšanas režīmu, kas nodrošinātu tādu mikroklimatu, kas veicinātu skolēnu kognitīvās spējas mācību procesā.
Pieaugot CO₂ līmenim un sasniedzot ap 2500 vienību, spēja uztvert informāciju un to apstrādāt diezgan krasi samazinās – skolēni klasē kļūst miegaini un skolotāja stāstīto uztver slikti, kas galarezultātā ietekmē sekmes.
“Pētījums parādīja, ka tikai dažās skolās ir nodrošināta mehāniskā ventilācija visās klašu telpās, bet skolās, kur tās nav, vēdināšana, atverot logu, visbiežāk nav pietiekama, jo ieteiktais vēdināšanas laiks gada aukstajā laikā parasti netiek ievērots.
Kaut arī ne vairāk par aptuveni 10% skolu ir tiešām slikta gaisa apmaiņa, CO₂ līmenim pārsniedzot 2500 vienību, un vairums ir ar vidējo CO₂ līmeni ap 1500 vienībām, PVO rekomendētā vērtība nav tik viegli sasniedzama. Līdz ar to ir jārunā par ventilēšanas sistēmu ierīkošanu vai sakārtošanu skolās.”
Šaubu nav, pētījumi par CO₂ koncentrācijas līmeņiem Latvijas skolās pierāda, ka situācija ir ļoti slikta un kaut kas būtu jādara lietas labā, norāda Rīgas Tehniskās universitātes Siltuma inženierijas un tehnoloģijas katedras pētnieks Jurģis Zemītis.
“Manuprāt, šo sensoru lietošana ir viens no vienkāršākajiem veidiem, kā vizuāli ātri redzēt CO₂ koncentrāciju, tādējādi arī gaisa kvalitāti klases telpā, taču rodas jautājums – ko ar šo informāciju darīt? Ja būs stingrs uzstādījums, ka CO₂ koncentrācija nedrīkst pārsniegt 1000 vienību, tad kā tas izpaudīsies mācību procesā? Vai stundas laikā skolotāja pienākums būs vairākas reizes virināt logu? Vai skolēni neprotestēs un neķircinās skolotāju, norādot uz sarkano gaismu mēraparātā – tātad stunda ir jāpārtrauc! Un ziemas laikā vēdināšana īsti nebūs iespējama aukstā gaisa dēļ.”
Šādam vizuālam elementam esot arī izglītojošs labums, spriež Zemītis, bērni tikšot iepazīstināti ar gaisa kvalitāti, ventilācijas nozīmību un vēdināšanas procesu, ko var ietvert arī spēles formā.
Līdzīgi kā ar atkritumu šķirošanu – ja bērni tiek pie tā pieradināti, tad viņi to piespiež darīt arī saviem vecākiem.
RTU speciālists uzskata, ka vēdināt telpas ir ļoti svarīgi, taču gaisa kvalitāte noteikti nebūs vienīgais rādītājs, kas norādīs – lūk, tā ir laba, un vīruss neizplatīsies.
“Palielināta ventilācija, protams, samazina vīrusa daļiņu koncentrāciju gaisā, līdz ar to tiek samazināts arī risks inficēties, bet jāatceras, ka te tomēr ir runa par aktīvo jaunatni. Ir ļoti daudz citu veidu, kādā vīruss tiek pārnēsāts – kaut vai ar savstarpēju ķermeņa kontaktu vai netiešo kontaktu, pieskaroties virsmām. Manuprāt, galvenais tomēr būs kolektīvā imunitāte, kas tiktu panākta ar vakcinācijas palīdzību.”
Pašvaldības piesakās mēraparātiem
Lai saņemtu gaisa kvalitātes mērītājus, jaunizveidotā Jelgavas novada, kas apvieno līdzšinējās Jelgavas un Ozolnieku novada pašvaldības, 27 izglītības iestādes jau iesniegušas Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) datus par klašu skaitu un telpu platību, stāsta Jelgavas novada pašvaldības Komunikācijas departamenta Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Enija Kreicberga-Kapša.
“Līdzšinējā informācija liecina, ka IZM iegādātos gaisa kvalitātes aparātus skolām varētu izsniegt rudens beigās. Par aparātu lietderīgumu un funkcionalitāti varēsim spriest, kad ierīces skolās būs uzstādītas un sākušas darboties. Ja ieguvums būs savlaicīga reaģēšana uz nepiemērotu gaisa kvalitāti, tad šādu aparātu klātesamību izglītības iestādes novērtēs.”
Līdz šim Jelgavas novada pašvaldības izglītības iestādēs gaisa cirkulācija tiek nodrošināta gan ar dabisko, gan mehānisko ventilāciju.
Pašvaldības pārstāve uzskata, ka IZM iecere ir labs risinājums jaunajam mācību gadam, ņemot vērā esošos apstākļus ar Covid-19 vīrusa izplatību.
Arī Bauskas novada izglītības iestādēs gaisa kvalitāte nav vienlīdz laba.
“Skolās, kur nesen veikti renovācijas darbi, šis jautājums ir sakārtots, bet daļa izglītības iestāžu nav aprīkotas ar atbilstošām sistēmām. Lai nodrošinātu gaisa apmaiņu, telpas regulāri tiek vēdinātas,” skaidro Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Ieva Šomina.
Baušķenieki cer, ka gaisa kvalitātes mērīšanas ierīces, kas novada skolās tiks ieviestas līdz rudens beigām, palīdzēs organizēt drošāku klātienes mācību procesu.
Jūrmalas Valsts ģimnāzijā, kā arī citās Jūrmalas pilsētas izglītības iestādēs, šobrīd tiek veikti vērienīgi renovācijas darbi, kas paredz ventilācijas sistēmu ieviešanu.
Skolas vadība uzskata, ka tas ir viens no galvenajiem nosacījumiem, lai gaisa kvalitāte būtu pieņemama. Gaisa kvalitātes mērītāji varētu palīdzēt noteikt, vai gaiss telpās ir normas robežās.
Dārga manta, kas nerisina problēmu
Mērierīces skolām nekaitēs, taču gaisa kvalitāti tās neuzlabos. Labākais risinājums, kas, protams, prasa lielus līdzekļus, ir ierīkot gaisa ventilācijas sistēmas, uzsver RTU speciālists J. Zemītis.
Viņš uzskata, ka šī situācija ir tipisks piemērs tam, ka pēkšņi tiek aktualizēta problēma, kas ir eksistējusi jau ilgstoši.
“Es teiktu, ka skolas sistemātiski laika gaitā ir jāaprīko ar pilnu mehāniskās pieplūdes ventilācijas sistēmu, nevis tagad kaut kas jāmēģina sasteigt tik īsā laika posmā. Arī finansiāli to nav iespējams paveikt ātri, nemaz nerunājot par to, ka katrai skolai ir sava specifika. Cik zinu, tiek piedāvāts izbūvēt nevis centralizētas mehāniskās ventilācijas sistēmas, bet gan tiek paredzēts, ka katrā klasē tiktu ieviesta individuāla gaisa ventilācijas sistēma.
Tas gan ir vienkāršāk no būvniecības procesa skatpunkta, bet arī dārgāk, un ne visās skolās tas būs iespējams. Diez vai kāds atļautu centra skolām, piemēram, Rīgas Valsts 1. ģimnāzijai, pie katras telpas virs logiem taisīt ventilācijas gaisa ieņemšanas un izmešanas restes. Kā tādā gadījumā izskatītos ēku fasādes?”
Zemītis uzskata, ka nav jēgas šobrīd kaut ko ķert un grābt.
“Steigā var sanākt slikts izpildījums – iztērēta nauda un rezultāts būs nosacīts. Protams, uzlabota iekštelpu gaisa kvalitāte ir ieguvums ne tikai saistībā ar vīrusu, bet uzlabotu arī kognitīvās spējas un veselību kopumā.”
Veselības inspekcijas pārstāvis Normunds Kadiķis skaidro, ka CO₂ līmeni šobrīd mēģina sasaistīt ar koronavīrusa izplatības riskiem telpā, jo ir pierādīts, ka vīruss var kādu laiku atrasties gaisa aerosolos suspendētā stāvoklī.
Tādēļ radies mērķis iegādāt mēraparātus, lai skolās kontrolētu Covid-19 izplatību. Tomēr viņš to nosauc tikai par surogātrisinājumu.
“Svarīga jau ir tieši ventilēšanas nodrošināšana, kuras līmeni var kontrolēt arī tehniski, bez speciālas CO₂ mērīšanas. Mēraparāti katras skolas katrā klasē ir dārgs risinājums, kurš pats par sevi problēmu neatrisina. Nav pētījumu, kas viennozīmīgi sasaistītu CO₂ līmeni telpās ar koronavīrusa izplatību. Kovida aizsegā, protams, var tikt sasniegts arī sākotnējais mūsu projekta mērķis par mācību procesam nodrošinātu optimālu vidi.”
Ventilācijas izbūvei vajag lielu naudu
Izglītības un zinātnes ministrija skaidro, ka, lai nodrošinātu pašvaldību dibinātu vispārējās izglītības skolu ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu būvniecību vai ierīkošanu, pašvaldības varēs saņemt valsts budžeta finansējumu 7,2 miljonu eiro apmērā augstas gatavības projektu īstenošanai.
Šim projektam pieteikušās 16 pašvaldības. Provizoriski paredzams, ka ar šo finansējuma avotu būs iespējams realizēt ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanu aptuveni 25 skolās.
Taču šis projekts nav vienīgais, kas palīdzēs pašvaldībām iegūt līdzekļus gaisa ventilācijas sistēmu uzlabošanai, ieviešanai – pašvaldībām finanšu līdzekļi pieejami arī valsts budžeta aizņēmumu programmas ietvaros.
Saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2021. gadam” pašvaldībām pieejamais kopējais Valsts kases aizņēmumu apjoms ir 150 miljoni eiro. Tāpat paredzams, ka 30,7 miljoni eiro pašvaldībām būs pieejami arī Eiropas Savienības Atveseļošanas fonda programmas ietvaros.
Finansējumu paredzēts ieguldīt 18–20 reģionāli nozīmīgās pamatskolās, tajās uzlabojot mācību vidi vidusskolu tīkla sakārtošanas ietvaros – tajā skaitā arī ventilācijas un gaisa apmaiņas sistēmu uzlabošanu.
Kopumā Eiropas Savienības fondu programmas ietvaros Latvijā līdz 2023. gada beigām būs modernizētas 95 vispārējās izglītības iestādes.
Uzziņa
Ko iesākt ar CO₂ mēraparātu sniegto informāciju, ja skolā nav ventilācijas sistēmas?
• Palielināt vēdināšanas biežumu un ilgumu.
• Starpbrīžos kārtīgi izvēdināt telpas bez skolēnu klātbūtnes.
• Samērot telpas izmērus ar paredzamo skolēnu skaitu – jo vairāk skolēnu klasē, jo lielāka ogļskābās gāzes koncentrācija gaisā.
• Klases telpas mācību dienas sākumā jāizvēdina, plaši atverot visus veramos logus un, ja iespējams, arī durvis.
• Telpas ir jāvēdina katrā starpbrīdī vismaz piecas līdz desmit minūtes, plaši atverot vairākus logus.
• Starpbrīdī klasē nevajadzētu atrasties skolēniem drošības apsvērumu un caurvēja dēļ, ja vienlaikus atvērtas durvis un logi.
• Darbu ieteicams organizēt tā, lai vienam skolēnam paredzētā platība mācību telpā būtu vismaz divi kvadrātmetri.
Avots: Veselības inspekcijas rekomendācijas gaisa kvalitātes uzlabošanai skolā
