Kooperatīvs “Baltijas dārzeņi” nosūtījis pirmās produkcijas kravas uz Vāciju 0
Dārzeņu audzētāju kooperatīvā sabiedrība “Baltijas dārzeņi” nosūtījusi pirmās pārstrādātu dārzeņu produkcijas kravas uz Vāciju, sacīja kooperatīva valdes loceklis Jānis Bušs.
“Ir atsevišķi pārstrādes produkti, kuriem mēs joprojām meklējam tirgu. (..) Ir nosūtītas reālās pirmās kravas, piemēram, uz Vāciju. Kaut kādi tirgi tiek apgūti, bet pateikt, ka mēs esam stabili pārorientējušies pagaidām vēl nevarētu teikt,” sacīja Bušs, piebilstot, ka kooperatīvs iepriekš bija veicis nelielas eksporta iestrādnes Krievijā, taču tās neizdevās īstenot, tāpēc šobrīd jāmeklē jauni tirgi.
Viņš norādīja, ka eksporta iestrādnes Vācijā izdevušās pateicoties lielajam imigrantu skaitam šajā valstī, kuri ir pieraduši ēst attiecīgus produktus. “Tradicionāli ir grūti iedomāties, ka mūsu marinēto gurķi, skābētu kāpostu, vārītu kartupeli vai bieti varētu ēst zviedrs, soms vai francūzis. Šos produktus ēd tie, kas līdz šim ir pieraduši to darīt. Vācijā ir liels šo imigrantu īpatsvars, viņiem ir savi veikalu tīkli un viņi šos produktus pazīst un lieto,” norādīja Bušs.
Savukārt ieceri eksportēt produkciju uz Skandināviju uzņēmums, visticamāk, nerealizēs. “Likām cerības uz Skandināvijas tirgu, bet skandināvi ir ļoti lieli malači, viņi saprot, ka vietējā produkcija ir viņu vērtība un labklājības pamats un viņi ļoti labi māk aizsargāt savu vietējo tirgu. Tur ir ļoti grūti iespraukties. (..) Par Skandināviju ir skaidrs, ka neviens mūs tur negaida un labprātīgi iekšā nelaiž,” sacīja Bušs, piebilstot, ka arī Latvijas valdībai būtu vairāk jādomā par to, kā aizsargāt vietējo tirgu.
Viņš pastāstīja, ka svaigus dārzeņus kooperatīvs turpinās realizēt Baltijas tirgū kā līdz šim. “Baltija ir mūsu tirgus. (..) Loģikas tālāk vest [produkciju] nav, jo audzējot kartupeli Francijā, Latvijā vai Ukrainā izmaksas ir vienādas, mēs ar tām mēs īpaši nevar konkurēt,” atzina Bušs.
“Baltijas dārzeņi” ir dibināti 2005.gadā un to pamatkapitāls ir trīs tūkstoši eiro. Kooperatīva apgrozījums 2013.gadā bija 17,989 miljoni eiro, savukārt peļņa – 32,4 tūkstoši eiro.
