Patiesā korupcijas cena Latvijā – miljardi 7
Patiesā korupcijas cena Latvijā ir daudz augstāka nekā tie desmiti vai pat simti miljonu eiro, kas tiek pieminēti dažādos korupcijas skandālos. Zaudējumi mērojami miljardos.
Starptautiskajā pretkorupcijas dienā 9. decembrī Latvijas informatīvo telpu sašūpoja ASV vēstnieces Latvijā Nensijas Petitas publikācija portālā “Delfi” par korupcijas apkarošanu Latvijā.
“Korupcijai ir sekas. Gan vietējie, gan ārvalstu investori man ir teikuši, ka korupcijas radītie zaudējumi attur viņus no lielāku investīciju ieguldīšanas Latvijā, kā dēļ valsts zaudē labi atalgotas darba vietas, kas varētu veicināt ekonomisko izaugsmi, nepieļautu izcilu un izglītotu jauniešu aizplūšanu uz ārzemēm un piesaistītu tos, kuri jau ir aizbraukuši un vēlas ar ģimeni atgriezties atpakaļ. Daži uzņēmumu vadītāji apgalvo – ja situācija neuzlabosies, viņi pārtrauks investēt. Nesen uzzinājām, ka liela apjoma investīciju projekts vienā no Latvijas stratēģiskajām nozarēm neīstenojās pēdējā brīdī, jo ārvalstu investoriem bija bažas par korupciju,” vēstīja N. Petita.
Vai uzņēmēji piekrīt vēstnieces vērtējumam? SEB bankas valdes loceklis un Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs Kārlis Danēvičs teic, ka bažas par tiesiskumu, korupcijas riski un ēnu ekonomika ir faktori, kas gan kavē jaunu investoru ienākšanu Latvijā, gan arī mazina investoru vēlmi palielināt investīciju apjomus.
“Jebkurā investīciju projektā nozīmīgi faktori ir arī darbaspēka pieejamība, nodokļu slogs, konkrētās pašvaldības atvērtība un citi faktori. Taču, ja, apdomājot Latviju kā investīciju mērķa valsti, investors saskata nozīmīgus riskus korupcijas un tiesu sistēmas prognozējamības jomā, tad visi pārējie faktori visbiežāk nemaz netiek apsvērti un projekts tiek īstenots citā valstī.”
Zaudējumi jārēķina miljardos
Ir grūti precīzi aplēst investīciju apjomu, kas Latvijai ir gājis secen korupcijas risku dēļ. Apsverot investīcijas mūsu reģionā, visbiežāk investori izvēlas starp Latviju, Lietuvu un Igauniju. Visās citās jomās – nodokļu sistēmas, darba spēka pieejamība un prasmes u. c. – Baltijas valstu konkurētspēja ir līdzīgās pozīcijās. Tādēļ, loģiski spriežot, arī ārvalstu investīciju apjomam būtu jābūt līdzīgam, taču diemžēl tā nav.
“Igaunija pēdējo piecu gadu laikā ārvalstu investīcijās ir piesaistījusi aptuveni piecus miljardus eiro, bet Latvijā šajā laikā ienākuši tikai trīs miljardi eiro, lai gan Latvijas ekonomika ir lielāka nekā Igaunijas. Salīdzinājumam – Lietuva pēdējo piecu gadu laikā saņēmusi ārvalstu tiešajās investīcijās 2,6 miljardu eiro apmērā. Ja Latvijā būtu tādi paši apstākļi kā ziemeļu kaimiņam, Latvijai būtu bijis jāpiesaista apmēram sešus miljardus eiro investīcijās,” rēķina K. Danēvičs. “Protams, visu norakstīt uz korupciju nevajadzētu, bet tā noteikti ir nozīmīgs un noteiktos gadījumos izšķirošs šķērslis.”
Nekontrolējams risks
Arī Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga uzskata: “Korupcijai ir liela ietekme uz ārvalstu investīcijām Latvijā. Izvērtējot valsti investīciju veikšanai, investori lieto t. s. risku matricu. Svarīgi ir saprast, kuri riski ir kontrolējami un kuri ne. Korupcija visur tiek uzskatīta par nekontrolējamu risku un aktivitāti, kas atrodas ārpus likuma. Tādēļ tai ir liela negatīva ietekme uz investīciju lēmuma pieņemšanu visā pasaulē. Runājot tieši par Latvijas gadījumu, ir acīmredzami, ka korupcija izpaužas kā ēnu ekonomika, kas joprojām ir vairāk nekā 20% no iekšzemes kopprodukta, kā arī nemitīgie skandāli ap publiskajiem iepirkumiem – to dokumentācija tiek manipulēta, lai sagādātu pasūtījumu konkrētam uzņēmumam. Tādējādi ne vienmēr tiek iepirktas labākās un piemērotākās iekārtas vai mašīnas konkrētajam valsts uzņēmumam, tiek kropļota konkurence, un ilgtermiņā no tā cieš visa sabiedrība.”
Savukārt korporatīvo finanšu konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš uzskata, ka visproblemātiskākā korupcijas joma Latvijā ir tiesu vide un maksātnespējas lietu administrēšana.
“Problēmas šajā jomā ir atzītas pat starptautiski. Sarežģītu korporatīvo strīdu izskatīšana Latvijā notiek ļoti lēni, un dažādi darboņi, kas labi orientējas tiesu un operatīvās darbības vidē, spēj panākt visai dīvainus tiesu lēmumus, piemēram, garajā “Air Baltic” sāgā. Tajā Latvijas valsts bija spiesta ilgi karot ar dažādām ārzonu kompānijām, kas spēja panākt neadekvātus lēmumus par prasības nodrošinājumu, kas draudēja paralizēt uzņēmuma darbību. Tāpat izplatīta prakse ir prasību apjoma uzpūšana un prasība arestēt uzņēmuma kontus – šeit manipulēt ar tiesu sistēmu ļauj noteikumi, ka maksātnespējīgiem uzņēmumiem nav jāmaksā valsts nodeva par prasību. Un, jādomā, visi piekritīs, ka tiesnesis, kas vienas dienas laikā spēj iepazīties ar 600 lappuses bieziem materiāliem sarežģītā saimnieciskā strīdā un pieņemt lēmumu par nesamērīga nodrošinājuma piemērošanu, izskatās visai dīvaini. Ārvalstu investori nevēlas piedalīties spēlē ar šādiem noteikumiem, un kopumā šis faktors ļoti bojā investīciju vidi.”
Četri veidi, kā korupciju padarīt mazāk pievilcīgu
Ārvalstu investoru padomes valdes priekšsēdētāja Jūlija Sundberga uzskata, ka Latvijas sabiedrībai jādiskutē par to, kādā vidē plaukst korupcija un ko sabiedrība var darīt, lai to mainītu: “Sabiedrība var radikāli mainīt vidi un padarīt korupciju daudz mazāk pievilcīgu un izdevīgu četros veidos. Pirmais ir visu darījumu caurspīdība un izsekojamība – jo vairāk tās ir, jo sarežģītāka kļūst korupcija. Otrs – atbrīvošanās no skaidras naudas darījumiem ekonomikā. Trešais veids – valsts pārvaldes digitalizācija. Tur, kur valda digitalizācija, tur ir caurskatāmi darījumi un korupcijas iespējas krasi samazinās. Visbeidzot, ceturtais – birokrātijas samazināšana un “vienas pieturas aģentūru” ieviešana valsts iestādēs. Jo mazāk soļu ir jāsper uzņēmēju attiecībās ar valsts iestādēm, jo mazākas ierēdņu un uzņēmēju iespējas un kārdinājums iesaistīties savstarpējos “biznesa” darījumos.”
