Kremlis ir sācis plašu bruņoto spēku reformu: Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, arī Baltijas valstīs 84
Krievija ne tikai piešķir lielus resursus karam Ukrainā, bet arī gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO, arī Baltijas valstīs, liecina Lietuvas izlūkdienestu ikgadējais ziņojums.
“Krievija novirza milzu resursus karam Ukrainā un nekas neliecina par nodomu mazināt situācijas saspīlējumu, lai gan operacionālos mērķus tā nesasniedz. Vienlaikus Krievija gatavojas ilgtermiņa konfrontācijai ar NATO,” lasāms ceturtdien publicētajā Lietuvas Valsts drošības departamenta un Aizsardzības ministrijas Otrās izmeklēšanas nodaļas ikgadējā vērtējumā par nacionālās drošības apdraudējumu.
Lietuvas izlūkdienesti norāda, ka Kremlis ir sācis plašu bruņoto spēku reformu, ar ko paplašinās Krievijas militāro potenciālu Baltijas jūras reģionā.
Struktūras un subordinācijas izmaiņas jau ir sāktas, arī Kēnigsbergas (Karaļauču) ekslāvā un Rietumkrievijā.
“Restrukturizācija ir ilgtermiņa projekts, kurā centieni un resursi būs jāiegulda no dažiem gadiem līdz desmit gadiem,” pausts ziņojumā, piebilstot, ka reformas kopējais ātrums un apjoms būs tieši atkarīgs no kara Ukrainā gaitas, ilguma un iznākuma.
Lietuvas dienesti arī norāda, ka Krievijai ir pietiekami finanšu, cilvēku, materiālie un tehniskie resursi, lai turpinātu karu Ukrainā “līdzīgā intensitātē vismaz tuvākajā laikā”. Izlūkdienestu vērtējumā tas nozīmē laikposmu līdz diviem gadiem.
Ziņojumā teikts, ka karš Krievijai ir izmaksājis vairāk, nekā gaidīts.
Militārie izdevumi 2023.gada pirmajā pusē pārsniedza oficiāli budžetā visam gadam paredzēto summu. Šogad militārie izdevumi veido vismaz trešdaļu Krievijas valsts budžeta – vairāk nekā desmit triljonus rubļu (102 miljardi eiro).
“Faktiskā summa noteikti ir daudz lielāka, jo to papildina noslepenoti budžeta piešķīrumi. Karš un militārā rūpniecība šobrīd virza Krievijas ekonomiku, uzkrājot finanšu, materiālos un cilvēkresursus uz citu tautsaimniecības nozaru rēķina,” norādīts ziņojumā.
Lietuvas izlūkdienestu apkopojums liecina, ka Krievija sadala savu Rietumu militāro apgabalu Maskavas un Ļeņingradas militārajos apgabalos, kas tika apvienoti 2010.gadā, veido jaunu armijas korpusu Karēlijā, un dažas brigādes pārvaido par divīzijām.
Ziņojumā arī norādīts, ka Baltkrievija attīsta kodolieroču izvietošanas spējas, bet šos ieročus kontrolēs Krievija, un Baltkrievijā tiek strādāts pie kodolieroču glabāšanas infrastruktūras modernizācijas un aprīkojuma.
“Baltkrievijas bruņotajiem spēkiem ir divi potenciāli kodolieroču nogādes līdzekļi – uzbrukuma lidmašīnas Su-25, kas atrodas Lidas aviobāzē pie Lietuvas robežas, un mobilās raķešu sistēmas “Iskander-M” Asipovičos. Baltkrievijas militārpersonas tiek apmācītas darbam ar nestratēģiskajiem kodolieročiem,” lasāms izlūkdienestu ziņojumā.
“Nestratēģisko kodolieroču izvietošana Baltkrievijā tikai padziļinās saites starp abām valstīm un mudinās Maskavu par katru cenu saglabāt kontroli pār Minsku,” tajā piebilsts.
Kā liecina ziņojums, Baltkrievija pagājušajā gadā no Krievijas iegādājās ievērojamu daudzumu modernas kaujas tehnikas: operatīvi taktisko raķešu kompleksu “Iskander”, bataljona bruņutransportieru BTR-82A komplektu, zeme-gaiss raķešu sistēmas S-400 un triecienhelikopterus Mi-35M.
Lietuvas izlūkdienesti katru gadu publicē ziņojumus par draudu nacionālajai drošībai novērtējumu. Jaunākajā dokumentā aplūkoti galvenie draudi un riska faktori Lietuvas nacionālajai drošībai 2024.-2025.gadā.
