Kremlis pirmo reizi kopš iebrukšanas Ukrainā atzīst, ka katastrofāli trūkst naudas, un izstrādā jaunu plānu 36
Sāk parādīties ziņas, kas norāda, ka Krievija vairs nestāsta saviem iedzīvotājiem, ka karš ir labs un nekaitē ekonomikai.
“Augstākajā līmenī jau sāk runāt, ka ir zināmas problēmas. Visu laiku šo faktu aprakstīja Rietumu preses, Ukrainas izlūkdienesti, ka Krievijas ekonomika kļūst arvien sliktāka, jo karš paņem visus valsts līdzekļus,” TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” stāsta Jānis Slaidiņš, NBS majors, Zemessardzes štāba virsnieks.
Šāda Krievijas vadības nostājas maiņa liecina, ka Krievijā sāk katastrofāli trūkt naudas.
To apstiprina arī Krievijas federācijas padomes spīkere Matvejenko, kura apgalvo, ka 2026. gadā par gada budžeta galveno moto noteikt “visstingrāko ekonomiku”.
To atbalstīja arī citas amatpersonas. Ko tas nozīmē Krievijas iedzīvotājiem? Samazināt valsts projektus, atcelt nodokļu atlaides, pacelt nodokļu.
“Krievi jau ir pacietīgi “mēs jau varam ciest”, kā viņi saka. 40% no budžeta paliek aizsardzībai un iekšējai drošībai, jo karam nauda nepieciešama un jāmaksā arī policistiem, kas stutē Putina režīmu valsts iekšienē,” Slaidiņš stāsta.
Jau ziņots, ka pēdējā laikā Krievijas ekonomikā novērojamas satraucošas tendences, kas liecina par iespējamu strukturālu sabrukumu. Kamēr Krievijas varas iestādes turpina pārliecināt krievus par ekonomikas stabilitāti un sankciju veiksmīgu pārvarēšanu – reālais sektors saskaras ar nozīmīgiem izaicinājumiem – investīcijas samazinās, ražošana bremzējas, bet nodarbinātība stagnē, raksta “The Moscow Times”.
Martā uzņēmējdarbības aktivitāte rūpniecībā samazinājās līdz zemākajam līmenim gandrīz trīs gadu laikā – gaidāma nevis izaugsme, bet ilgstoša krīze, liecina S&P Global menedžeru aptaujas rezultāti.
Krievijas ekonomika, saskaņā ar Centrālās bankas paziņojumiem, ir “mīksti nosēdusies”.
Taču patiesībā tas ir brīvais kritiens un griešanās ap savu asi. Uzņēmējdarbības aktivitātes indekss (PMI) apstrādes rūpniecībā martā samazinājās līdz 48,2 punktiem. Tas nav tikai skaitlis – tas ir trauksmes signāls.
Pēdējo reizi šāds kritums tika fiksēts 2022. gada aprīlī, drīz pēc kara sākuma. Rūpniecība, kurai vajadzētu būt “importu aizstājošas” un “pašpietiekamas” ekonomikas mugurkaulam, samazina ražošanu, zaudē pasūtījumus un samazina iepirkumus.
Pieprasījuma samazināšanās, eksporta kritums, tukšas noliktavas – tā izskatās šodienas “stabilitāte”.
Taču Krievijas diktatora Vladimira Putina ierēdņi turpina ziņot par panākumiem.
Civilajās nozarēs stagnācija sākās jau 2023. gadā. Tagad stagnācijas pazīmes vērojamas pat aizsardzības rūpniecībā, kas agrāk bija gandrīz vienīgais dzinējspēks.
Mazais un vidējais bizness krīzi piedzīvoja vēl agrāk. Saskaņā ar RSBI indeksa datiem, mazā biznesa pārdošanas apjomi ir nokritušies līdz zemākajam līmenim divu gadu laikā.
Tas nozīmē, ka pieprasījums sarucis ne tikai valsts līmenī – iedzīvotāji ir sākuši mazāk tērēt pat par pamata precēm un pakalpojumiem.
Ražošanas statistika krītas, bet uzņēmumu gaidas pieaug. Tas rada bīstamu ilūziju, ka viss “drīz uzlabosies”. Taču patiesie krīzes cēloņi netiek novērsti: pamatlikme joprojām ir 21%, nauda ir dārga, pieprasījums krītas, valdības tēriņi nerada sistēmisku efektu, sankcijas pastiprinās, un loģistika joprojām ir apdraudēta.
Neskatoties uz sabrukuma pazīmēm, Centrālā banka turas pie stingras monetārās politikas, cenšoties panākt inflācijas samazinājumu līdz 4%.
Tomēr šī pieeja neļauj uzņēmumiem investēt, attīstīties vai palielināt algas. Augstas procentu likmes padara naudu dārgu, tādējādi vēl vairāk bremzējot izaugsmi.
Izmaksas pieaug, bet cenas palielināt nav iespējams: pieprasījuma nav. Rezultātā cieš gan ražotāji, gan pircēji. Un pat rubļa nostiprināšanās nesargā no vispārējas stagnācijas.
Ekonomikas eksperti brīdina – šobrīd redzamie skaitļi nav situācijas zemākais punkts, bet gan brīdinājums par iespējamu dziļāku krīzi.
Krievijas ekonomika tuvojas strukturālā sabrukuma fāzei: investīcijas ir apstājušās, ražošana sarūk, nodarbinātība nepalielinās. Turklāt tas notiek ārpolitiskās izolācijas, militāro izdevumu un sankciju blokādes apstākļos. Eksperti uzskata, ka sliktākais vēl tikai priekšā.
