Krievija biedē ar “Rešņiku”, bet realitāte cita: Slaidiņš skaidro, kas patiesībā notiek 67
Pēdējās dienās informatīvajā telpā izskanējuši brīdinājumi par iespējamu tā sauktās “Rešņik” raķetes pielietošanu. Tomēr šī informācija galvenokārt nāk no dažādiem monitoringa un “Z” kanāliem, nevis no oficiāliem Ukrainas avotiem, kas rada pamatu uzskatīt – runa varētu būt par apzinātu sabiedrības iebiedēšanu.
Kā TV24 raidījumā “Aktuālais par karadarbību Ukrainā” skaidro Nacionālo bruņoto spēku majors un Zemessardzes štāba virsnieks Jānis Slaidiņš, šādi paziņojumi iederas Krievijas komunikācijas stilā – radīt draudu sajūtu un psiholoģisku spiedienu, pat ja militārā jēga ir apšaubāma.
“Rešņik” raķete savā pamatkonfigurācijā nav paredzēta konvencionālai karadarbībai – tā primāri domāta kodolmunīcijas nogādāšanai, nevis parastiem sprādzieniem. Tas nozīmē, ka tās izmantošana bez kodolgalviņas būtu neefektīva un nesamērīgi dārga.
Salīdzinājumam tiek minētas citas Krievijas izmantotās sistēmas – piemēram, “Iskander” ballistiskās raķetes, kurām ir ap pus tonnu sprāgstvielas un kas ir daudz praktiskākas kaujas laukā. Turklāt viena “Iskander” izmaksas ir aptuveni 1,5 miljoni, kamēr “Rešņik” raķete varētu maksāt pat ap 80 miljoniem. Līdz ar to militāri racionālāk būtu izmantot tieši “Iskander” vai pat dronus, piemēram, “Shahed”.
Papildu satraukumu sabiedrībā rada arī publiskotās grafikas par iespējamajiem trieciena laikiem Eiropā. Tajās redzams, ka šādas raķetes teorētiski varētu sasniegt tuvākās valstis dažu minūšu laikā – Lietuvu ap 7 minūtēm, Poliju ap 8 minūtēm, Somiju un Zviedriju 8–10 minūtēs, bet Lielbritāniju nepilnās 20 minūtēs. Latvijai šis laiks būtu līdzīgs kā Lietuvai.
Tomēr, kā uzsver Slaidiņš, šiem aprēķiniem vairāk ir informatīvs un psiholoģisks raksturs, nevis praktiska militāra nozīme šī brīža situācijā.
Tikmēr paralēli izskan arī jautājumi par Krievijas spēju demonstrēt militāro jaudu gaidāmajās parādēs. Jau zināms, ka šogad oficiāli atcelta gaisa komponentes dalība parādē, kas varētu liecināt par ierobežotām iespējām. Arī sauszemes tehnikas demonstrēšana tiek apšaubīta, ņemot vērā, ka jau iepriekšējā gadā tā bijusi pieticīga.
Kopumā vērtējot situāciju, redzams, ka informācijas telpā dominē ne tikai fakti, bet arī mērķtiecīga psiholoģiska ietekme, kuras mērķis ir radīt bailes un nedrošības sajūtu sabiedrībā.
