Krievija cer ar mākslīgā intelekta palīdzību uzlabot savu taktiku frontē, taču tā nav ņēmusi vērā vienu būtisku niansi 0
Jau ceturto gadu Krievijas armija Ukrainā nespēj atrast efektīvu veidu, kā pārraut ukraiņu aizsardzību, pat neraugoties uz ievērojamu militāro pārākumu. Kā raksta “Forbes”, viens no galvenajiem iemesliem tam ir Krievijas armijas nespēja nodrošināt elastīgu un patstāvīgu lēmumu pieņemšanu frontes līmenī. Stingra, uz pavēlēm balstīta militārā doktrīna un nepietiekama pieredze jaunākajiem virsniekiem būtiski ierobežo taktisko iniciatīvu kaujas laukā.
Tagad Krievija cer šo problēmu risināt ar tehnoloģiju palīdzību.
Mākslīgais intelekts kā palīgs komandieriem
Krievijas Aizsardzības ministrija paziņojusi par plāniem frontē ieviest jaunu mākslīgā intelekta sistēmu ar nosaukumu “Svod”, kas paredzēta taktisko lēmumu pieņemšanas atbalstam. Sistēmas uzdevums būšot apkopot un analizēt informāciju no dažādiem izlūkošanas avotiem – satelītattēliem, aerofotogrāfijām, izlūkošanas ziņojumiem un arī atklātajiem avotiem.
Apstrādājot šos datus, “Svod” ar mākslīgā intelekta palīdzību modelē iespējamos operatīvos scenārijus un piedāvā komandieriem ieteikumus par rīcību konkrētās situācijās. Kā norāda Forbes, Krievijas militārā vadība šo sistēmu uztver kā veidu, kā paātrināt lēmumu pieņemšanas procesu un kompensēt pieredzes trūkumu frontē esošajiem virsniekiem.
Sistēma bez “dzelžiem”, bet ar ambiciozu grafiku
Publiski pieejama informācija liecina, ka “Svod” nav atsevišķa ierīce, bet gan programmatūras risinājums, kas darbojas uz jau esošajām militārajām platformām. Komandieri tai varēs piekļūt, izmantojot datorus vai planšetes taktiskajā līmenī.
Forbes raksta, ka sistēmas izmēģinājumi pabeigti jau 2025. gada decembrī, bet tās ieviešana armijā paredzēta no 2026. gada aprīļa. Līdz rudenim to plānots izmantot visās Krievijas bruņoto spēku vienībās.
Šāds straujais ieviešanas grafiks, pēc Forbes domām, liecina, ka “Svod” drīzāk ir mēģinājums ātri aizlāpīt vadības un kontroles nepilnības, nevis ilgtermiņa militārās modernizācijas projekts.
Galvenais klupšanas akmens – Ukraina
Tomēr, kā uzsver Forbes, mākslīgā intelekta lēmumu atbalsta sistēmas vislabāk darbojas pret pretinieku, kurš ievēro stingru un prognozējamu doktrīnu. Ukrainas pieeja karam ir tieši pretēja – tā balstās nepārtrauktā pielāgošanās procesā, ātrā taktiskā mācīšanās spējā un jaunu tehnoloģiju ieviešanā.
Šī dinamika būtiski apgrūtina precīzu Ukrainas rīcības modelēšanu, tādējādi samazinot “Svod” spēju sniegt patiesi efektīvus ieteikumus Krievijas komandieriem kaujas laukā.
“Šī dinamika sarežģī mēģinājumus precīzi modelēt Ukrainas uzvedību, samazinot SVOD sistēmas spēju analizēt kaujas lauku un ģenerēt rīcības ieteikumus,” teikts rakstā.
