Krievija koncentrē karaspēku Baltkrievijā. Cik lieli ir uzbrukuma draudi NATO valstīm? 0
Septembrī Baltkrievijā sāksies kopīgas militārās mācības “Zapad-2025”, kuru ietvaros valstī jau tiek ievests Krievijas karaspēks un tehnika. Ukrainas Drošības un sadarbības centra izpilddirektors Dmitrijs Žmailo uzskata, ka šīs mācības nerada reālu draudus NATO austrumu valstīm.
Tajā pašā laikā intervijā Ukrainas televīzijas “24. kanālam” eksperts pieļāva, ka mācību laikā var notikt dažādas provokācijas, līdzīgas nesen notikušajam incidentam, kad Krievijas bezpilota lidaparāts “Gerbera” ielidoja Lietuvas gaisa telpā.
Pēc eksperta domām, drons, visticamāk, nokrita tāpēc, ka tam beidzās degviela, nevis tāpēc, ka tika notriekts.
Eksperts neizslēdz arī citus manevrus. Piemēram, uzbrukuma kolonnu izvietošanu. Tomēr, viņaprāt, draudi aprobežosies ar šādiem incidentiem, diversijām, neizvēršoties plašākā konfliktā.
Žmailo norāda, ka Krievijas karaspēks, kas piedalīsies mācībās, visticamāk, pēc to pabeigšanas tiks pārcelts uz fronti, lai pastiprinātu uzbrukuma vienības.
Eksperts uzskata, ka uzbrukums Ukrainas ziemeļu robežām no Baltkrievijas teritorijas, kā tas notika 2022. gadā, ir ļoti maz ticams.
Pēc viņa teiktā, Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko apzinās savas pozīcijas nestabilitāti.
“Viņš ļoti augstu vērtē to, ka Kīta Kelloga [ASV prezidenta Donalda Trampa īpašais sūtnis Ukrainas un Krievijas jautājumos – red.] vizīte, kas norisinājās Ukrainas kara fonā, zināmā mērā ļāva viņam izkļūt no ilgstošas starptautiskās izolācijas,” atzīmēja eksperts.
Lielākais drauds – hibrīdoperācijas
Savukārt bijušais Ukrainas Drošības dienesta darbinieks un parlamenta Nacionālās drošības komitejas konsultants Ivans Stupaks iezīmē divus konkrētus rādītājus, kas liecinātu par reāliem uzbrukuma draudiem no Baltkrievijas.
Galvenais rādītājs ir karavīru skaits.
Kā skaidroja eksperts, ja tas pārsniegs 3500 karavīru un īpaši, ja tas sasniegs 10 000, tas liecinās par nopietnu potenciālu apdraudējumu.
Vēl viens svarīgs aspekts ir munīcijas izvietošana. Pēc Stupaka teiktā, ja munīciju izkrauj no vilcienu vagoniem vai kravas auto un vairs neiekrauj atpakaļ, tas nozīmē, ka tā tiek gatavota izmantošanai.
Viņš gan mierina, ka šobrīd tiešu militāru uzbrukuma draudu Ukrainai nav.
Par daudz lielāku risku viņš uzskata hibrīduzbrukumus, kas īpaši apdraud Baltijas valstis.
“Lielākais risks ir hibrīdoperācijas: piemēram, 200–300 ‘strelkova’ vai ‘girkina’ tipa kaujinieku, kas varētu iefiltrēties kaut kur pie Narvas, sagrābt vietējo policijas nodaļu, vietējās varas iestādes un sakaru mezglus – viss pēc jau zināma scenārija,” skaidro eksperts.
