Krievijas sporta diskvalifikācija ar zaudējuma piegaršu. Kas īsti notika? 3
Gints Narogs, “Latvijas Avīze”, AS “Latvijas Mediji”
Pagājušajā nedēļā Sporta arbitrāžas tiesa (CAS) lēma Krievijas sportu diskvalificēt uz diviem gadiem no lielākajām starptautiskajām sacensībām – olimpiskajām spēlēm un pasaules čempionātiem. Šāds lēmums tika gaidīts jau pavasarī, bet viss ievilkās Covid-19 dēļ. CAS lēmums gan ir maigāks, nekā cerēts, jo tas samazināts uz pusi.
WADA paliek zaudētājos
Diskvalifikācija, protams, saistīta ar Krievijā iepriekšējos desmit gados izveidoto un valsts atbalstīto dopinga sistēmu, kur simtiem krievu atlētu lietoja aizliegtas vielas, šim krāpšanas stāstam kulmināciju sasniedzot 2014. gada Soču ziemas olimpiskajās spēlēs. Kas piemirsuši, kā šis skandāls nāca gaismā, atgādināšu.
Maskavas Antidopinga laboratorijas vadītājs Grigorijs Rodčenkovs, kurš bija viena no atslēgas figūrām dopinga provju mainīšanā arī Soču olimpiādē, baidoties par savu dzīvību, aizmuka uz ASV. Muka, jo Krievijas Federālais drošības dienests (FSB), kas bija tieši iesaistīts sporta dopinga politikā, sāka tīrīšanu, un Rodčenkovs bija pārliecināts, ka dzimtenē būtu nonāvēts.
Rodčenkovam izdevās aizmukt, viņš sāka runāt un atklāja pasaules sporta vēsturē lielāko dopinga afēru. Tam sekoja izmeklēšana, kuru vadīja Ričards Maklarens, sagatavojot plašu atskaiti, kurā tika pierādīta Krievijas dopinga sistēma. Sekoja sankcijas, jau 2018. gadā Phjončhanā krievi nevarēja startēt zem sava karoga, tača gala lēmums šajā sāgā nebija pieņemts. Pērn decembrī Pasaules antidopinga aģentūra (WADA) Krievijai piešķīra četru gadu diskvalifikāciju. Krievija to pārsūdzēja CAS, bet Lozannā bāzētā sporta tiesvedības augstākā organizācija tagad lēmusi soda mēru samazināt uz pusi.
Lai arī Krievija līdz 2022. gada decembrim nevarēs startēt zem sava karoga, vienalga viņi var smaidīt, jo sods ir vieglāks par WADA prasīto. Lielākā sāpe krieviem – viņi nevarēs pie sevis uzņemt un rīkot pasaules čempionātus olimpiskajos sporta veidos.
CAS lēmums, piemēram, izslēdz to, ka 2021. gada pasaules čempionāts hokejā varētu notikt Rīgā un Sanktpēterburgā, ja Starptautiskā hokeja federācija (IIHF) rīkošanas tiesības atņem Minskai. Tāpat jāatceras, ja CAS paturētu spēkā WADA lēmumu par četru gadu sodu, tad 2023. gadā Krievijā arī nevarētu notikt pasaules čempionāts hokejā, ko tā ir ieguvusi. Tagad krievi var priecāties, jo planētas meistarsacīkstes pēc trim gadiem pie viņiem notiks.
Tas nav godīgi
Tātad līdz 2022. gada beigām olimpiskajās spēlēs un pasaules čempionātos neplīvos Krievijas karogi, tie netiks pacelti pie arēnu griestiem, neskanēs Krievijas himna. Krievu sportisti varēs startēt kā neitrālie atlēti, līdzīgi kā 2018. gadā ziemas olimpiskajās spēlēs Phjončhanā. Krieviem tas sāp, un ir arī pirmās problēmas. Nākamā gada 14. janvārī Ēģiptē sāksies pasaules čempionāts handbolā, kur startēs arī Krievija. Komanda gatavojas, arī federācija, kura jau aprīlī bija pasūtījusi jaunus formas tērpus.
Tie tika gatavoti septiņus mēnešus, tajos ir redzams valsts karogs, ģerbonis un uzraksts “Russia Handball”. Šīs zīmes nevar noplēst, jo tās ir ar diegiem iešūtas audumā. Krievijas handbola federācija šobrīd ir neziņā un sūdzas, ka nāksies pirkt jaunus kreklus, visparastākos, vai esošajiem vienkārši aizlīmēt simbolus ar līmlenti. Un tā būs daudzos sporta veidos. Tā gan ir smieklīga problēma, ja raugās no to sportistu viedokļa, kuri Krievijas dopinga sistēmas dēļ ir zaudējuši medaļas.
Rietumu pasaulē uzskata, ka sods ir pārāk mīksts. “Šī divu gadu diskvalifikācija ir simboliska, jo Krievijas atlēti tāpat varēs piedalīties sacensībās kā neitrālie sportisti. Tas ir spļāviens sejā pārējiem sportistiem, kuri vienmēr ir izvēlējušies godīgu cīņu,” raksta “The New York Times”. “Šāds lēmums liek domāt, ka pasaulē lielākā dopinga skandāla īstenotāji tā pa īstam netiek sodīti.
Viņiem nebūs karoga un himnas, tajā pašā laikā Krievija kā valsts nekad nav publiski atzinusi savus pārkāpumus,” piebalso britu izdevums “The Guardian”. Ir arī pretēji viedokļi, par kuriem gan nākas pasmīkņāt. “Šāds lēmums nav taisnīgs, drīzāk politiskas sankcijas.
Ja sodi, tad neļauj piedalīties, ja atļauj, tad zem sava karoga,” Krievijas medijiem izteicies IIHF prezidents Renē Fāzels, kurš pie krieviem ir lielā cieņā. Ne velti runā, ka viņa nākamais amats pēc IIHF atstāšanas (2021. gada rudenī) būs Kontinentālajā hokeja līgā (KHL).
Riekstiņš: Sods ir pelnīts
Sandis Riekstiņš, Saeimas Sporta apakškomisijas vadītājs, JKP: “Piekrītu tiem, kas uzskata, ka vajadzēja bargāku sankciju versiju, nevis tagad samazināt. No otras puses, sportisti jau necietīs, varēs startēt, pēc būtības tas sods ir valstij par nodarīto, kas ir pelnīti.
Diemžēl lēmums ir novilcināts un šis stāsts vilcies pārāk ilgi. Lēmumiem vajadzēja būt ātrāk, jo tagad daudzi no tiem, kas piedalījās šajā sistēmā, vairs nesporto. Cik no malas noprotu, šajā stāstā ir daudzas šķautnes, manuprāt, arī korupcija, ko var just no dažām sporta organizācijām, kuras pauž, ka Krievija jau savu sodu ir saņēmusi.”
