Zemessardzes atbruņošana 0
Par to, ka runām par ZS atbruņošanu nekad nav bijis pamata, iespējams pārliecināties atsaucēs, kas atrodamas virknē NBS struktūras attīstības pamatdokumentu. Jau 2001. gadā tika pateikts: “Pie zemessargiem glabāšanā paliks individuālie strēlnieku ieroči (triecienšautenes, šautenes, mašīnpistoles un pistoles) un individuālais ekipējums. Tāpat pie zemessargiem glabāšanā atradīsies individuālo strēlnieku ieroču munīcijas kaujas deva, kuras lielums būs atbilstošs attiecīgās apakšvienības operatīvajiem plāniem. Novada noliktavās glabāšanā atradīsies kolektīvie ieroči (ložmetēji, patšautenes, granātmetēji, mīnmetēji utt.), ekipējums un munīcija. Kolektīvie ieroči, to munīcija un ekipējums pēc pieprasījuma tiks izsniegti uz mācībām, dežūrām vai ārkārtas situācijās.”
Par to, ka šī pieeja nav tikusi mainīta, liecina arī vēlākie, 2004. gada sākuma reformas dokumenti. ZS komandiera J. Kiukucāna ziņojuma Nr. 10-25 “Par Zemessardzes attīstību” 30. punkts skaidri un gaiši noteica, ka strēlnieku ieročus glabā zemessargu dzīvesvietās. Tas izrietēja arī no ziņojuma 22. punkta par kaujas gatavību, kur norādīts: “Daļa zemessargu pulcēšanās vietās ierodas ar dienesta ieročiem.”
Runa ir par zemessargiem, kas paši vēlas un ir piekrituši, ka dienesta ieroči pastāvīgi glabājas viņu dzīvesvietās. ZS komandiera ziņojumā “Par Zemessardzes attīstību” tika pateikts: “Apakšvienību pārējais ekipējums, bruņojums un tehniskie līdzekļi atradīsies centralizētā glabāšanā ZS novada Nodrošinājuma bataljonā. Transportēšanas pakalpojumus, kā arī ekipējuma un bruņojuma izsniegšanu organizēs ZS novada Nodrošinājuma bataljons pēc iepriekš ar kājnieku bataljoniem saskaņotiem plāniem.”
