Jēkabs Straume: “Iestādes vadītājs nevar noteikt termiņus kādai lietai. Es arī publiski nevaru saukt šādus termiņus, jo to varētu uzskatīt par spiediena izdarīšanu uz izmeklētājiem.”
Jēkabs Straume: “Iestādes vadītājs nevar noteikt termiņus kādai lietai. Es arī publiski nevaru saukt šādus termiņus, jo to varētu uzskatīt par spiediena izdarīšanu uz izmeklētājiem.”
Foto: Timurs Subhankulovs

Krīzes laikā korupcijas riski pieaug. Saruna ar KNAB priekšnieku Jēkabu Straumi 2

Kā ārkārtas situācija ietekmē Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu? Saruna ar KNAB priekšnieku JĒKABU STRAUMI.

Reklāma
Reklāma
Veselam
8 veidi, kā bērnu izaudzināt par potenciālo psihoterapeita pacientu 13
NATO admirālis atklāj, vai ir pazīmes, ka Krievija tuvākajā laikā plāno iebrukt kādā no NATO valstīm
VIDEO. Kāpēc gurķus tin plēvē? Atbilde tevi pārsteigs
Lasīt citas ziņas

Ir dažādi secinājumi par pašreizējās krīzes ietekmi uz noziedzību kopumā. Jūsu vērtējums – kādu ietekmi ārkārtas situācija atstāj uz korupcijas noziegumiem?

J. Straume: Ierobežojumu noņemšana publiskajiem iepirkumiem, protams, veicina korupcijas riskus. Skaidrs, ka valdībai tas bija jādara, citādi nebūtu iespēju nodrošināt ātru nepieciešamo preču iegādi. Bet skaidrs, ka to var censties izmantot arī negodprātīgi.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tas pagaidām ir teorētisks secinājums vai arī ir indikācijas par to, ka kaut kas notiek negodīgi?

Tas pagaidām ir pieņēmums. Publisko iepirkumu likums un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likums nav radīti tāpat vien. Tas ir normatīvais regulējums, kas jāievēro visām publiskajos iepirkumos iesaistītajām amatpersonām, un tā jēga ir novērst korupcijas riskus. Ņemot vērā, ka šis regulējums pašlaik netiek izmantots, var izdarīt pieņēmumu, ka te paveras sprauga, kas palielina korupcijas riskus. Vai šobrīd ir konstatēti kādi konkrēti gadījumi? Par to būtu pāragri runāt. Pat ja tādi ir, es par to nevaru publiski runāt, lai netraucētu biroja aktivitātes.

Tomēr sabiedrībā diskusijas par to notiek. Nesen plašu uzmanību izpelnījās uzņēmēja un nu jau arī jaunā ekonomikas ministra padomdevēja Jāņa Ošleja izteikums: “Mūsu uzdevums ir samazināt infekcijas apjomu kopumā visā valstī, līdz ar to es uzskatu, ka valstij šobrīd ir jātērē ļoti daudz naudas, KNAB aizvācoties prom un neskatoties uz šiem darījumiem.” Varbūt tiešām sabiedrības veselības drošība un veselība šobrīd ir pirmajā vietā, kāds ir jūsu komentārs?

Birojs dara savu darbu, un nav izdots neviens rīkojums vai normatīvais regulējums, ka KNAB šobrīd nebūtu jāveic savi pienākumi. Esmu arī pārliecināts, ka nekas tāds nebūs. Veicot savus dienesta pienākumus, mēs cenšamies neradīt tādus apstākļus, lai apgrūtinātu cīņu ar Covid-19 radīto krīzi. Tomēr te ir jābūt līdzsvaram. Visām iestādēm ir jādarbojas atbilstoši savām kompetencēm.

Medijos jau parādījušies kritiski secinājumi par pirmajiem Veselības ministrijas un Aizsardzības ministrijas organizētajiem masku iepirkumiem un starpniekiem, kas piedalījušies šajā procesā. Ir bijuši arī aicinājumi to vērtēt KNAB. Ko jūs pašlaik par to varat teikt?

Reklāma
Reklāma

Mēs to arī darām! Pat ja nebūtu aicinājumu, mēs to darītu! Informācija par šiem iepirkumiem ir nonākusi KNAB rīcībā, un mēs to izvērtējam. Cik man zināms, to darīs arī Valsts kontrole. Es vēl atzīmētu, ka atsevišķos valdības rīkojumos noteiktās darbības ir parādījušās tāpēc, ka birojs ir devis tādu padomu. Piemēram, no pagājušās nedēļas visām valsts pārvaldes iestādēm, kuras veic iepirkumus, ir pienākums publicēt šo informāciju savās tīmekļa vietnēs, lai ar to var iepazīties ne tikai tiesībsargājošās iestādes, bet arī sabiedrība kopumā.

Jautājums ir arī par termiņiem, cik ilgi notiks pārbaudes. Piemēram, Somijā līdzīgs nupat noticis masku darījums beidzies ar skandālu un jau ierosinātu krimināllietu pret krīzes apgādes centra vadītāju.

Vērtēšana nozīmē to, ka tiek iegūta informācija, potenciālie pierādījumi un tālāk tiek vērtēts, vai ir saskatāmas kādas koruptīvas vai cita veida noziedzīgas darbības. Ja nav saskatāmas, tad iestāde nekādas darbības neveic. Nav būtiski, vai tas notiks šonedēļ vai nākamnedēļ, galvenais, ka tas vispār notiek. Ne vienmēr tas, ka publiski parādās kāda negatīva informācija vai aizdomas, nozīmē, ka tiešām noticis noziegums.

Ja neskaita masku un dez­infekcijas līdzekļu iepirkumus valsts institūciju vajadzībām, kam vēl tagad vajadzētu pievērst uzmanību?

Nav būtiski, kādas preces tiek iegādātas, neievērojot publisko iepirkumu likumus. Tas attiecas uz visiem šādā veidā organizētiem iepirkumiem, kas šobrīd pamatoti ar krīzes pārvarēšanu.

Ārkārtas situācijas dēļ jau divas reizes nācies pārcelt Rīgas domes ārkārtas vēlēšanu datumu, kas sākotnēji bija paredzēts 25. aprīlī, līdz ar to veidojas interesanta situācija ar pirmsvēlēšanu aģitācijas periodu. Vairākas partijas jau bija sākušas aģitāciju, un jūs bijāt sākuši uzskaiti, bet kas tagad ar to notiek?

Ir apstiprināts likums, ka Rīgas domes vēlēšanas būs 29. augustā. Atbilstoši likumam mainās arī pirmsvēlēšanu aģitācijas termiņi. Pašlaik nav pirmsvēlēšanu periods, tas sāksies 7. jūlijā. Saskaņā ar grozījumiem Rīgas domes atlaišanas likumā, kas stājās spēkā 22. martā, par priekšvēlēšanu izdevumiem netiks uzskatīti tie izdevumi, kas partijām radušies laika posmā no 25. februāra līdz 13. aprīlim. Par šo periodu partijām nebūs jāiesniedz KNAB vēlēšanu ieņēmumu un izdevumu deklarācija, un tos neiekļaus priekšvēlēšanu izdevumu apmērā.

Vai zināms, cik daudz partijas bija tērējušas?

KNAB ir apkopojis līdz 2020. gada 18. martam birojam iesniegto informāciju par noslēgtajiem priekšvēlēšanu aģitācijas līgumiem 2020. gada Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām. Apvienībai “Attīstībai/Par” un “Progresīvie” tie ir 98 579,52 eiro, Latvijas Reģionu apvienībai un Nacionālajai apvienībai – 84 717,24 eiro, “Jaunajai Vienotībai” – 77 297,36 eiro, “Gods kalpot Rīgai” – 57 850,34 eiro, Jaunajai konservatīvajai partijai – 57 378,11 eiro, Latvijas Krievu savienībai – 18 173,38 eiro, partijai “Alternative” – 2680 eiro, “Saskaņai” – 342,54 eiro. Partijām finanšu līdzekļi, kurus tās būs iztērējušas aģitācijai ārpus priekšvēlēšanu aģitācijas perioda, būs jāuzrāda attiecīgi 2020. gada pārskatā.

Bija plānots, ka pagaidu administrācijas rokās Rīgas vara atradīsies neilgu laiku, taču nu jau tas ir diezgan izstiepies. Martā tika nomainīts izpilddirektors un izskanēja arī šaubas par jauniecelto amatpersonu. Kā šī situācija izskatās no KNAB skatpunkta, vai saskatāt riskus?

Izpilddirektora nomaiņu es nevarēšu komentēt, jo tas ir administratīvs lēmums, kas neattiecas uz KNAB kompetenci. Tomēr, kas attiecas uz Rīgas domi, KNAB stratēģijā 2020.–2022. gadam viens no galvenajiem uzdevumiem ir valsts amatpersonu prettiesiskas rīcības iespējamības mazināšana ar publiskas personas mantu un finanšu līdzekļiem. Un tas īpaši attiecas uz lielajām pašvaldībām. Tāpēc mēs skrupulozi sekojam un turpināsim sekot gan Rīgas domē, gan citās pašvaldībās notiekošajam.

KNAB jau ir sācis vairākas lietas. Viena no skaļākajām bija “Rīgas satiksmes” lieta, kuras ietvaros veiktās kratīšanas faktiski kļuva par to palaidējmehānismu, kas tālāk noveda pie domes atlaišanas. Šīs kratīšanas bija pirms pusotra gada, kāpēc mēs neredzam turpinājumu šai lietai?

Šajā kriminālprocesā joprojām notiek pirmstiesas izmeklēšana. Jāsaprot, ka izmeklēšanas darbs ir ļoti sarežģīts. Šajā lietā KNAB ir jāsadarbojas ar citu valstu dienestiem, jāveic nepieciešamās procesuālās darbības, ekspertīzes, jāstrādā ar tiesiskās palīdzības lūgumiem un jānostiprina visa līdz šim iegūtā informācija. Tas paildzina pirmstiesas izmeklēšanas gaitu. Tikko šī lieta kļuva publiska, es teicu, ka ātru rezultātu te gaidīt nevajadzētu.

Latvijā kā būtiska problēma tiek uzsvērti ilgie tiesas procesi. Taču līdzīgs jautājums var rasties arī par izmeklēšanu. Ja tā ilgst gadiem, tad sabiedrībai var zust ticība.

Protams. Bet KNAB izmeklētāji nav burvji. Mums izmeklētāju ir tik, cik viņu ir, un darbs notiek atbilstoši procedūrām.

Tātad līdz Rīgas domes vēlēšanām mēs neko vairāk neuzzināsim?

Izmeklēšanu kriminālprocesos uzrauga tiešais struktūrvienības vadītājs, kā arī uzraugošais prokurors. Iestādes vadītājs nevar noteikt termiņus kādai lietai. Es arī publiski nevaru saukt šādus termiņus, jo to varētu uzskatīt par spiediena izdarīšanu uz izmeklētājiem. Man ir jāno­drošina viņi ar nepieciešamo, jārūpējas, lai viņi strādā un neslinko, bet nenosakot nekādus termiņus.

Ziņu aģentūra LETA nesen ziņoja, ka saistībā ar “Rīgas satiksmes” iepirkumu lietu KNAB arestējis piecus zelta stieņus aptuveni 100 000 eiro vērtībā. Vai varat atklāt kaut ko vairāk?

Interesanti, ka tas salikts kopā ar šo lietu. Mēs neesam publiski apstiprinājuši, ka minētie zelta stieņi arestēti saistībā ar “Rīgas satiksmes” lietu.

Ģenerālprokuratūra februārī, nesaskatot pamatu saukšanai pie kriminālatbildības, nodeva KNAB atpakaļ Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa krimināllietu. Viņam tika pārmesta grāmatvedības dokumentu viltošana mantkārīgā nolūkā, ar ko nodarīts būtisks kaitējums. Kas tālāk notiek ar šo lietu?

KNAB izmeklētāji bija pieņēmuši lēmumu šo lietu nosūtīt kriminālvajāšanai – apsūdzības celšanai. Prokurors šo lēmumu atcēla un atsūtīja birojam atpakaļ papildu norādījumu izpildei. KNAB nepiekrita, pārsūdzēja šo uzraugošā prokurora lēmumu, bet diemžēl augstāk stāvošs prokurors šo pārsūdzību neņēma vērā. Šobrīd lieta ir KNAB, un, kad tiks izpildīti uzraugošā prokurora norādījumi, tiks lemts par tālāko rīcību.