Arnis Slobožaņins: “Mani skumdina, ka ir daļa latgaliešu – katrai tautai tādi ir –, kuri uzskata, ka pie visām nelaimēm vainīgi un par visu atbildīgi citi, latgaliešu gadījumā čiuļi.”
Arnis Slobožaņins: “Mani skumdina, ka ir daļa latgaliešu – katrai tautai tādi ir –, kuri uzskata, ka pie visām nelaimēm vainīgi un par visu atbildīgi citi, latgaliešu gadījumā čiuļi.”
Foto: Karīna Miezāja

Krīzes trieciens ir spēcīgs, bet mēs izlīdīsim. Saruna ar filmas “Laiki. Cylvāki. Volūda.” autoru Arni Slobožaņinu 1

Pagājušajā nedēļā pirmizrādi – vispirms internetā tieši Latgales kongresa dienā, pēc tam arī Latvijas Televīzijā – piedzīvoja filma “Laiki. Cylvāki. Volūda” par politisko varu attieksmi pret latgaliešu valodu laikā starp 1920. un 1960. gadu. Filmas autors ir mūziķis, grupas “Dabasu Durovys” līderis, interešu izglītības pedagogs, televīzijas un radio raidījumu veidotājs ARNIS SLOBOŽAŅINS.

“Veidojot filmu, uzdūros arvien jaunai un jaunai informācijai, visu laiku šķita un arī tagad vēl, no rītiem pieceļoties, domāju – varbūt vajadzēja citādi, pielikt klāt vēl to vai citu faktu.

Tomēr galvenais mans mērķis ir raisīt diskusiju, galvenokārt pašu latgaliešu starpā,” saka Arnis Slobožaņins. Vēl grūti teikt, vai viņam būs izdevies sasniegt mērķi, jo pagaidām pie filmas vietnē “Youtube” ir tikai pāris atzinīgi komentāri.

– Šajā laikā ir diezgan neparasti, ka izdodas pabeigt filmu. Vai visu paspējāt nofilmēt pirms ārkārtējās situācijas sākuma?

A. Slobožaņins: – Pašus pēdējos kadrus pabeidzām filmēt pirms mēnešiem diviem. Tad filma bija praktiski gatava, vēlāk piefilmējām tikai atsevišķus sīkumus.

Filma tapa ļoti lēni un ilgi, tā ir drīzāk pētniecisks darbs, kurā ir daudz vēstures.

Tā veidota, izmantojot manas vēstures zināšanas, jo pirms vairākiem gadiem biju vēstures skolotājs, man ir vēsturnieka izglītība, un Latgales jautājums man vienmēr ir bijis interesants.

Bet, protams, filmas pamatā ir ekspertu – gan vēsturnieku, gan valodnieku – komentāri, kas papildināti ar vēsturiskiem dokumentiem, materiāliem, vēsturiskiem kino materiāliem, ko speciāli nopirkām no Latvijas kinofotofonodokumentu arhīva, un to visu savelk kopā mani, ja tā var teikt, stendapi.

– Filma ir pārskats par latgaliešu valodas likteni četrās 20. gadsimta desmitgadēs…

– Es teiktu, mazs ieskicējums, jo pusotru stundu garā filmā nevar vispusīgi aptvert tik plašu tēmu kā valoda.

“Laiki. Cylvāki. Volūda” ir maksimāli vienkārši populārzinātniskā valodā izstāstīts stāsts par latgaliešu valodu gan demokrātiskā, gan autoritārā, gan okupācijas režīmā.

Sižetu caurvij dažādu gan pazīstamāku – kā Francis Kemps –, gan mazāk zināmu vai vienkārši piemirstu Latgales personību likteņi. Teiksim, Vincents Mickāns, pirmais Latvijas Radiofona korespondents no Latgales, viņam bija ļoti neparasts liktenis.

Filmā dažādie režīmi tiek ieskicēti caur cilvēku likteņiem.

– Filmas pieteikumā rakstīts, ka tā veltīta latgaliešu valodai, taču gan politiķi, gan valodnieki, arī paši latgalieši nebeidz diskutēt par to, vai latgaliešu mēle ir valoda vai dialekts. Kā uzskatāt jūs?

– Likumā teikts, ka latgaliešu valoda ir vēsturisks latviešu valodas paveids, un es turos pie šī formulējuma, bet interpretācija katram ir sava, un arī pie Satversmē uzrakstītā var turēties dažādos veidos.

Francis Kemps un Francis Trasuns gribēja panākt, lai Satversmē būtu ierakstīts punkts, ka Latvijā valsts valoda ir latviešu, bet Latgalē šo statusu bauda arī latgaliešu valoda.

Uzskatu, ka Latvijā ir divas lielas valodas formas – tā, ko 20. gadsimta 20. un 30. gados sauca par baltiešu izloksni, un otra ir latgaliešu valoda. Abas bagātina mūsu kultūru.

– Ja atceros savus studiju laikus 90. gados, tad vilcienos, kas brauca no Zilupes, Rēzeknes, Daugavpils, līdz Aiviekstei skanēja latgaliešu runa, bet aiz Aiviekstes pēkšņi visi sāka runāt literārajā latviešu valodā. Tagad, šķiet, tas mainījies?

– Mani skumdina, ka ir daļa latgaliešu – katrai tautai tādi ir –, kuri uzskata, ka pie visām nelaimēm vainīgi un par visu atbildīgi citi, latgaliešu gadījumā čiuļi. Kaut gan jāsaka, arī man pašam jaunībā bija šāda apziņa.

Arī pats skolas laikā esmu sastapies ar situāciju, kad aizbraucam ar klasi uz Latvijas Nacionālo teātri, un pēkšņi neviens vairs nerunā latgaliski, visi paliek vīzdegunīgi un kaut kādu apsvērumu dēļ izliekas par čiuļiem un baltiešiem.

Uzskatu, ka pie pašreizējā latgaliešu valodas stāvokļa latgalieši ir tikpat līdzatbildīgi kā tās varas, kas ierobežojumus uzlika.

– Varbūt tomēr jāatgādina par ierobežojumiem, jo tie ir visam saknē, jau sākot ar drukas aizliegumu ilgi pirms gadiem, kas apskatīti filmā…

– Ja skatās uz pagājušajā gadsimtā notikušo, tad 20. un arī 30. gados līdz pat Ulmaņa apvērsumam Latgalē de facto viss notika latgaliski, sākot ar sarunām uz ielas un beidzot ar dokumentāciju, izglītību skolās, reklāmas bukletiem, priekšvēlēšanu aģitācijas materiāliem, kvītīm, grāmatām.

Viena no Ulmaņa autoritārajām idejām bija nevis aizliegt latgaliešu valodu, bet veidot vienotu latviešu nāciju,

un diemžēl latgalieši pakļuva zem šīs izkapts. Lai gan tas nebija ne tuvu tik drastiski kā pēc tam padomju okupācijas laikā.

Padomju režīms nolēma un aizliedza, un neviens arī neiebilda, jo baidījās nonākt cietumā. Uzskatu, ka tiem 70. gadu jauniešiem, kas brauca uz Rīgu vai citiem novadiem, bija mazvērtības komplekss.

Valoda bija kļuvusi ekonomiski nepamatota, nevērtīga, nerespektabla, izsmiekla objekts, un lielākie smējēji un nicinātāji bijām mēs paši – ne visi, bet lielākā daļa.

Pats atceros savus radiniekus, kuriem bija nostāja – runāsim latgaliski mājās, citur ne, jo mums taču nevajag problēmas.

– Ir daļa politiķu, kuri velk, manuprāt, nepamatotas paralēles starp latgaliešu un krievu valodu, tā sakot, ja atdodam tiesisko statusu pirmajai, radīsies politisks pamats prasīt tādu pašu statusu arī otrai. Kā tikt galā ar šo dīvaino rēbusu?

– Saistība starp latgaliešu valodu un krievu valodu nav tiesiski pamatota, jo latgalieši ir valstsnācijas sastāvdaļa, bet krievi nav. Otra argumentācija, ko dzirdu kā pretargumentu latgaliešu valodas oficiālam statusam, ir tas, ka Latgalē katrā novadā runā atšķirīgi.

Jā, piekrītu, tā ir, bet arī latviešu literārajā valodā dažādos novados runā atšķirīgos dialektos – paskatieties vien, cik atšķirīgi runā Vidzemē, piemēram, Limbažos, un kā Ventspils novadā!

Taču visi šie jautājumi ir risināmi, un tiek risināti, teiksim, arī iekļaujot Latgales dienu svinamo dienu sarak-stā. Politiskā nostāja pēdējos četros piecos gados mainījusies par labu latgaliešiem.

Arī Latvijas Televīzija neliek nekādus ierobežojumus filmām – tā pieņēmusi jau ceturto manis veidoto filmu. Es pat domāju, man savā ziņā ir priekšrocības, jo latgaliski filmu ir maz. Protams, no tā savukārt cieš kvalitāte, jo neesmu profesionāls režisors.

– Tomēr esat izveidojis jau vairākas filmas, tāpat vadījis Latgalei veltītu raidījumu. Savā ziņā esat tāds Latgales vēstnieks elektroniskajos medijos.

– Man patika darbs pie raidījuma “Sajūti Latgali”, kurā līdzdarboties mani uzaicināja neatkarīgie producenti “Trīs karotes medus”. Tā bija mana pirmā pieredze video formātā, un, paskatījies, kā tiek veidots raidījums, nolēmu pats producēt filmas.

– Tagad latgaliešu valoda vairāk ienāk arī profesionālajā mākslā – teiksim, Daugavpils teātrī jau vairākas sezonas ir vismaz pa vienam jauniestudējumam latgaliešu valodā, nesen pirmizrāde bija arī Viestura Kairiša filmai, kur gan daļa skatītāju režisoram pārmeta šo pārcēlumu.

– Ar Daugavpils teātri biju ļoti cerējis sadarboties, man bija doma parādīt ideju sadursmi pirms Latgales kongresa – to, kā atšķīrās Franča Trasuna un Franča Kempa viedokļi.

Manu ideju atbalstīja Kultūras ministrijas simtgades programmā. Teātris nolēma ar mani nesadarboties, taču ideja palikusi un gan jau kādā veidā tiks īstenota.

Savukārt to, ka latgaliešu valoda izmantota gan Viestura Kairiša filmā, gan Daugavpils teātra izrādēs, vērtēju atzinīgi – jebkura latgaliska aktivitāte un projekts ir labs.

Ja runājam par Kairiša filmu, tad tas bija pirmais lielais kino darbs latgaliešu valodā kopš Jāņa Streiča filmas “Cylvāka bārns”.

Kad gāju uz kinoteātri, nespēju noticēt, ka modernā filmā tiešām viss ir latgaliski, pārņēma tāds patīkams drebulis.

Tas, ka tik talantīgi cilvēki kā Kairišs vai Streičs atzīst latgaliešu valodu lielajai kinomākslai par labu esam, var radīt tikai pozitīvas izjūtas.

Savukārt jautājums par to, vai drīkstēja pārlikt tekstu latgaliski – uzskatu, ka šāds jautājums ir provinciāls, nepamatots. Nesen skatījos filmu “Doktors Živago” angļu valodā: vai tad amerikāņu filma būtu jāuzņem krieviski?!

– Neesat filmu veidotājs vien, domāju, ka lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju jūs pazīst kā grupas “Dabasu Doruvys” dibinātāju. Kāds ir šis laiks jums kā mūziķim?

– Var teikt, ka ir divas situācijas – viena, kad karantīna sākās, un tagad jau pavisam cita. Mana pirmā reakcija bija: labi, nāksies mēnesi paciesties, turklāt bija sakrājušies darbi, kurus mēnesī izdarījām.

Bet šobrīd situācija ir paskumja, mans finansiālais stāvoklis tikpat slikts kā daudziem citiem mūzikas industrijas pārstāvjiem.

Šobrīd nopelnu aptuveni trešo daļu no tā, ko pirms krīzes.

Tas ir pamatīgs sitiens, jāsāk atcerēties 2008. un 2009. gada krīze, kaut gan tagad nav tik traki, jo šobrīd, paldies Dievam, nav kredītu. Bet es tiešām domāju par cilvēkiem, kuri šobrīd paņēmuši kredītus. Ceru, ka aizdevēji kļuvuši iejūtīgāki.

– Vai redzat, kā šo situāciju varētu risināt?

– Manuprāt, labs instruments varētu būt Valsts kultūrkapitāla fonds, ja tiks radīta pietiekami pieejama un plaša jauna programma, kas tendēta uz jaunradi šajā laikā, kad mūziķiem ir dīkstāve.

Jo, kā var saprast, dažādi ierobežojumi būs arī vasaras mēnešos, viss daudzmaz atsāksies tikai augustā, bet lielie koncerti, iespējams, tikai rudenī. Taču šajā laikā, kad nevaram koncertēt, varam radīt.

Saistītie raksti

Liels kompliments jāsaka AKKA/LAA, kas ārkārtas stāvoklī izsludināja vēl vienu pieteikšanos radošajai stipendijai, kā arī “LaIPA”, kas piedāvāja avansā paņemt līdz 30% plānoto ieņēmumu.

Tas nav daudz, tomēr bija labs atspaids. Tā ka viss nemaz nav tik slikti.

Man liekas, ka mēs no šīs situācijas izlīdīsim, bet trieciens man kā mūziķim, protams, ir spēcīgs un nepatīkams.

Filma Laiki.Cylvāki.Volūda. (Laiki.Cilvēki.Valoda.):

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.
LA
LA.LV
Ziņas
Viens no jaunākajiem Covid-19 upuriem – 40. vidusskolas skolotājs 13
10 stundas
LL
LETA, LA.lv
Ziņas
“Atsūtīja ziņu, lai gatavojos, ka nošaus.” Viņķele sūdzas par internetā saņemtiem draudiem 6
9 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Vai jāskaita arī zārka nesēji un izvadītājs? Jaunie pulcēšanās ierobežojumi rada neskaidrību bēru organizēšanā 1
9 stundas
LA
LA.LV
Laukos
Klauss: Covid-19 izplatību Latvijā var efektīvi mazināt, nodrošinot darbnespējas lapu apmaksu pilnā apmērā 5
13 stundas
LE
LETA/AFP
Ziņas
Turciju satricinājusi spēcīga zemestrīce, kas bija jūtama no Atēnām līdz Stambulai
12 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Aiz “Nulles depozīta” vīd Andris Šķēle? 12
16 stundas
KS
Kārlis Streips
Ziņas
Kārlis Streips: Pandēmijas beigas? Jārunā par Trampa fanu un atbalstītāju apzināto vai neapzināto stulbumu 6
11 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Sagrūstot kādas ēkas sienai, Rīgas centrā zem ķieģeļiem aprakta automašīna 1
13 stundas
LE
LETA
Ziņas
Covid-19 pandēmijas laikā arvien vairāk tautiešu vēlas atgriezties uz dzīvi Latvijā 8
14 stundas
LE
LETA
Ziņas
“Dvēseļu puteni” demonstrēs ASV televīzijas kanāls “HBO” 1
12 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
FOTO. Rīgas Modes nedēļā par spīti visam uzmirdz krāšņākās bērnu un pieaugušo modes kolekcijas
19 stundas
LE
LETA
Ziņas
Kaimiņam izvirzītā apsūdzība mainīta uz maigāku pantu
19 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Karaliskās ģimenes biogrāfe: brāļi, prinči Harijs un Viljams, varētu izlīgt tikai vienā gadījumā 7
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
VIDEO. Bricis asi kritizē mūsu jauno, gandrīz pusmiljonu vērto meteodienesta mājaslapu 26
21 stundas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Aktieris Gundars Āboliņš: “Nepatīk man tā dūrīšu sasišana vai bakstīšanās ar elkoņiem!” 2
19 stundas
LL
Lilija Limane
Stāsti
pirms 100 gadiem grāfa Pālena dēls ar baronu Bēru pils pagrabā izraka 100 vīna pudeles
15 stundas
VS
Viesturs Sprūde
Stāsti
Lielākais skandāls Nacionālajā operā: Vētra brutālā kārtā no muguras operas telpās uzbruka kritiķim
1 diena
GN
Gints Narogs
Ziņas
Modernā pieccīņa no 2024.gada olimpiskajās spēlēs būs jaunā veidolā
15 stundas
SK
Skaties.lv
Stāsti
Ķepainis par dzīvību cīnījās pēdējiem spēkiem! Ogrē, pateicoties drošsirdīgam garāmgājējam, izglābj slīkstošu suni 7
1 diena
LA
LA.LV
Ziņas
SIA “Rīgas ūdens” plāno nomainīt mehāniskos skaitītājus, nodrošinot precīzu sniegto pakalpojumu uzskaiti
14 stundas
KD
Krista Draveniece
Stāsti
“Kad veda uz slimnīcu, bērniem šoks, suns gaudo, tas bija sirreāli!” Kristaps atklāti par cīņu ar Covid-19 25
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Tradicionālie britu karaliskās ģimenes Ziemassvētki apdraudēti: darbinieki uzsākuši boikotu pret karalieni 4
1 diena
KD
Krista Draveniece
Ziņas
„Mums jārestartē domāšana!” AS „Olainfarm” priekšsēdētājs Jerūns Veitess par Covid-19, narkotiku baumām un kaitīgo cukuru
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
VIDEO. Dziedātāja ANNEMARIA: “Šī dziesma savu dzimšanas dienu gaida jau kādu laiciņu!”
18 stundas
SK
Skaties.lv
Veselam
“Viņiem ir bail.” Daļa veselības aprūpes darbinieku plāno atteikties strādāt ar Covid-19 pacientiem 26
2 dienas
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
vārds ietekmē tavu dzīvi: šīs dienas gaviļnieces – Nadīna, Ulla un Adīna
19 stundas
SK
Skaties.lv
Ziņas
Rīgā pa nakti vairākiem auto nozagti lukturi – zagli interesējis tikai vienas markas auto 5
1 diena
KO
kokteilis.lv
Kokteilis
Maģiskās eņģeļu stundas no 31.oktobra līdz 6.novembrim: kādas vēlmes piepildīsies
18 stundas
LA
LA.LV
Ziņas
Kāpēc nedarījām visu, lai maskas ražotu Latvijā? Muižniece par ASV izbrāķētajiem respiratoriem miljonu vērtībā 16
1 diena
VB
Vija Beinerte
Stāsti
Vija Beinerte: Kad melns tiek pasludināts par baltu 19
1 diena
LA
LA.LV
Kokteilis
Šodien tu vari uzticēties tikai pats sev! Horoskopi 31.oktobrim 1
13 stundas
MS
MAIJA SVARINSKA
Ziņas
Par cilvēka dabu. Recenzija par izrādi “Notikums Višī pilsētā” Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī
07:15
LE
LETA
Ziņas
ASV jauns vienā diena reģistrēto Covid-19 gadījumu skaita rekords – 94 125
07:00
LE
LETA/AFP
Ziņas
Dānijas ultralabējā partija sāk kampaņu pravieša Muhameda karikatūru pārpublicēšanai
23:16