Ilustratīvs attēls
Ilustratīvs attēls
Foto: SHUTTERSTOCK

Katru pavasari gaidām kā jaunu sākumu: laiks sakopt dārzu! 0

Avita Jasliņa, “Praktiskais Latvietis”, AS “Latvijas Mediji”

Reklāma
Reklāma
TESTS: Atbildi tikai uz 6 jautājumiem un mākslīgais intelekts izrēķinās tavu vecumu!
Izrādās, gurķus ar tomātiem nedrīkst ēst kopā! 8 produktu kombinācijas, no kurām labāk izvairīties 37
Pasaule visdrīzāk tomēr ir plakana – astrofiziķis izpētījis zemi visaugstākajā precizitātes līmenī
Lasīt citas ziņas

Dārzs ir brīnišķīga platforma ar iespēju gūt prieku no tiešas saskares ar dabu. Strādājot dārzā, nomainās domas, parasti uz pozitīvo. Katru pavasari gaidām kā jaunu sākumu, un katrs pavasaris ir katra dārza jaunais sākums.

Šķiet grūti izskaidrojams tas naivais, aizkustinošais, līdz kaulam patiesais prieks par pirmajām sniegpulkstenītēm, stingrajiem asnu nadziņiem, briestošajiem pumpuriem. Jā, tā ir laime par dzīvības atgriešanos pēc sasaluma un miera perioda.

CITI ŠOBRĪD LASA
Kopskata uzlabošanai izgriežu pērnos ziedus.
Foto: Avita Jasliņa

Ierasti savu ziemsēdi beidzu un aktīvo dārzu sezonu sāku pakāpeniski ar izkustēšanos savā dārzā. Tiklīdz nokusis sniegs, apstaigāju un apskatu katru augu. Marts ir pavasara mēnesis, saulainās dienās aizvien grūtāk neiziet dārzā. Arī šāgada sakopšanas darbus nupat esmu sākusi. Pirmajās dienās pēc dažu stundu dārza fitnesa arī mans ķermenis atgriežas dažu mēnešu laikā piemirstajā stāvoklī, ko apliecina ar nelielu stīvumiņu locekļos. Bet tās ir patīkamas sajūtas.

Dārza sakopšana sākas ar dobēm!

Lielziedu krokusi ik pavasari pievilina bites un iedzīvina dzīvžogu, pirms lapas raisījuši fizokarpi.
Foto: Avita Jasliņa

Pie kaimiņu ēkas sienas tās piesegšanas nolūkā pirms gadiem astoņiem iestādīju vīteņhortenzijas (Hydrangea petiolaris). Starp tām sastādīti simtiem lielziedu krokusu, kuri nu steidz pretī saulei, dzenoties caur pērno lapu kārtu. Steidzu tās novākt, lai turpmāk nekas netraucē krokusiņu augšanai un ziedēšanai. Pagājušajā pavasarī nedaudz nokavēju. Ir grūti sakopt šo vietu, ja krokusi jau izveidojuši pumpurus.

Piekārtoju arī hortenzijas – apgriežu vecos ziedus, kādus zarus, atsevišķus nostiprinu, liekot saprast vēlamo augšanas virzienu. Vīteņhortenzijas ir brīnišķīgas visos gadalaikos. Man patīk, kā izskatās to zari bez lapām, patīk ziedēšanas laikā, tām ir brīnišķīgi skaistas lapas vasarā un koši dzeltenas rudenī pirms nobiršanas.

Neesmu liela mulčas piekritēja, bet daži maisi ir aizķērušies no iepriekšējās sezonas, tāpēc nolemju tos izmantot tieši šajā dobē.

Tūjas. Pagājusī ziema tām bijusi grūta. Smagais sniegs izliecis kādus zarus, lai arī esmu regulāri tās pieskatījusi un sniegu purinājusi. Vējš tās pluinījis un purinājis. Liela daļa sauso zariņu no augu vainaga vidus nobiruši un tagad izpūsti pa visu dārzu. Šis ir brīdis, kad tūjas var patīrīt un sakārtot tām vainagus. Dažus zarus ar savilcējiem pievelku tuvāk stumbram.

Reklāma
Reklāma

Lielās dobes sakopšanu, kurā pamīšu aug kokaugi un ziemcietes, sāku no viena gala. Tieši pavasaris ir laiks, kad rūpīgi apskatu un izvērtēju katra krūma formu. Dažus no tiem ierobežoju, lai nenomāc kaimiņus.

Tā parūkkokam (Cotinus coggygria) nākas atvadīties no dažiem uz sāniem augošajiem zariem. Neko darīt – šajā vietā tam nāksies būt diezgan slaidam.

Krietni sasparojusies un izpletusies Rietumu tūja (Thuja occidentalis) ‘Filiformis’. Pāris gadu to vērojot, esmu nonākusi pie secinājuma, ka esošajā vietā tā īsti neder. Esmu izdomājusi, kur to pārcelšu, lai varētu ilgtermiņā priecāties par šo zaļo diegaino gubu.

Lai veidotos kompakts krūms, skaraino hortenziju dzinumus īsinu, atstājot vien pāris posmu no pērnā pieauguma.
Foto: Avita Jasliņa

Man ļoti patīk skarainās hortenzijas. Man tādu ir vairākas – katra citas šķirnes. Izvietotas visas lielās dobes platībā grupās no vienas līdz trim. Šis ir īstais laiks, lai hortenzijas sakoptu jaunam cēlienam, – apgriežu katru zaru. Pagājušā gada dzinumiem atstāju pāris posmu. No tiem veidosies jauni dzinumi, kuru galos būs ziedi. Spēcīgi apgriežot, veidoju blīvus krūmus, kas ziedēšanas laikā ir kā baltrozā mākoņi.

Priecājos par Sulanža magnoliju (Magnolia x soulangeana) ‘Susan’ – skaisti saaugusi, nu jau tuvojas diviem metriem. Ir daudz ziedpumpuru. Magnolijai fonā esošie kolonveida kadiķi būs jāsavāc – pēc ziemas atsevišķi zari izliekušies. Vēl došu laiku, varbūt paši pacelsies.

Kalnu priedītes (Pinus mugo) sakopu jau rudenī: attīrīju no sausajām skujām un izgriezu sausos zarus. Pie tām būs jāatgriežas maija beigās, kad būs jāsaīsina jaunie dzinumi, lai saglabātu zemu un kompaktu augumu.

Lapegļu kaskādes ir interesantas un dekoratīvas jebkurā gadalaikā.
Foto: Avita Jasliņa

Divas nokarenās lapegles (Larix) uz dažāda augstuma potcelmiem ir skaistas kaskādes visa gada garumā un lielisks fons rozēm. Rozes šogad neapsedzu. Uznāca ziema, un sniega sega bija pietiekama. Nebija arī ilgstošu sala periodu. Skatos, ka pārziemojušas labi – visām zaļi dzinumi.

Japānas spirejas (Spiraea japonica) krietni apgriezīšu, kā katru gadu, izgriezīšu arī sausos dzinumus. Man dārzā aug šķirne ‘Shirobana’. Manuprāt, interesanta ar to, ka vienā krūmā ir divu krāsu ziedi – gan balti, gan rozā. Pavasarī ziedošās pelēkās spirejas (Spiraea x cinerea) ‘Grefsheim’ arī tikai nedaudz patīrīšu. Pirms gada izgriezu krietni daudz vecākos dzinumus. Šogad šis darbiņš aiztaupīsies.

Citādi klāsies manai mīļajai ošlapu kļavai (Acer negundo) ‘Flamingo’. Esmu nolēmusi to krietni ierobežot. Vainaga formēšanu gan atlikšu, līdz lapas sāks plaukt, lai nezaudē vērtīgās dzīvības sulas.

Parastā egle (Picea abies) ‘Inversa’ gan būs jāsakārto – jānoņem augšup strauji izšautā galotne.

Irbeņlapu fizokarps (Physocarpus opulifolius) ‘Diabolo’ kārtīgi jāapgriež. To audzēju ar apaļīgu vainagu. Pie viena jāparetina – jāizgriež kādi vecākie zari.

Tunberga bārbeles (Berberis thunbergii) ‘Erecta’ ir izpletušās. Tās ierobežošu rūpēs par līdzās augošajām puķēm. Apaļu arī turpmāk piecirpšu Meijera ceriņu (Syringa meyerii) ‘Palibin’ un Tunberga bārbeles dzeltenlapu šķirni ‘Gold Mound’.

Priecājos arī par otru savā nelielajā dārzā augošo zvaigžņu magnoliju (Magnolia stellata). Ziedēšanas laikā tā veido burvīgu saspēli ar līdzās augošajiem rododendriem (Rhododendron) ‘P.J.Mezitt’.

Vecās ābeles gaida ikgadējo sakopšanu.
Foto: Avita Jasliņa

Līdz pumpuru plaukšanai jāsapucē arī abas vismaz 60 gadu vecās ābeles. Tajās gan pati nekāpju. Man talkā nāk dārznieks Ilvars Auseklis.

Pēc nepilniem trim mēnešiem rododendru klās ziedu kupena.
Foto: Avita Jasliņa

Šogad esmu iecerējusi vienas dobes rekonstrukciju. Pašlaik tajā aug pieci mūžzaļie rododendri, bet vairāku gadu novērojumi liecina, ka vismaz trijiem no tiem šī vieta nav īsti piemērota – pārāk daudz saulītes. Tad nu atradīšu tiem jaunas mājas kādā dārzā, kurā strādāju. Vietā stādīšu pāris skaraino hortenziju un varbūt kādas rozes. Par to vēl padomāšu.

Kokaugus parasti cenšos apgriezt iespējami agri pavasarī. Darbojoties katru kāju pārvietoju uzmanīgi, lai nesamītu ziemciešu asnus. Pagaidām gan lielākā daļa no tām vēl snauž, bet katra siltā diena modina arī tās. Lielu daļu ziemciešu apgriezu rudenī. Tās, ko nepaspēju, apgriežu tagad. Graudzāles visas apgriežu tikai pavasarī. Pēc ziemas tās izpūrušas, pie zemes, sniega pieplacinātas, lielākās šmucētājas.

Pirmie trauslie pavasara vēstneši – sniegpulkstenītes.
Foto: Avita Jasliņa

Katrs dārzs mikroklimata ziņā ir nedaudz atšķirīgs. Manējais mostas salīdzinoši vēlāk par citiem. Pašlaik vien kādas sniegpulkstenītes. Pumpurus briedina sniegrozes, bet pavisam drīz savu uznācienu sāks krokusi, no lauku meža atvestie zilie vizbuļi, tulpes un tad jau arī pārējais.

Sniegs gandrīz jau nokusis, tik pāris vietās vēl. Kad apžūs, liels darbs būs zāliena nogrābšana. Jāsakārto arī kurmja nedarbi. Decembrī tas pēkšņi uzradās, bet nu, šķiet, aizdevies uz kaimiņu dārzu…

Sārtais sniegrozes pumpurs ceļā briest.
Foto: Avita Jasliņa

Ar augu mēslošanu parasti nesteidzos. Jāvēro, kā augi mostas. Visefektīvāk to darīt, kad visi jau modušies, – marta beigās, aprīļa sākumā.

Lai mums visiem daudz prieka, strādājot dārzā!

SAISTĪTIE RAKSTI