Laima Jansone
Laima Jansone
Foto – Valdis Semjonovs

Kur meklēt ideālo Latviju? 0

Runājot par tradicionālās mūzikas atvērtību elektronisko skaņu vibrācijām, Laima teic, ka arī tradicionālās mūzikas kodiem var būt ļoti daudzas funkcijas. Piemēram, danči – vislabākie tie ir, kad cilvēkam ir jautri, viņš izdejojas un gūst tīro prieku. Bet ir pavisam citi virzieni, piemēram, bāreņu dziesmas. Vai arī karavīru dziesmas.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
Ja tavas mājas numurā ir kāds no šiem 3 skaitļiem, tev ir potenciāls sasniegt visu, ko sirds kāro
Cilvēkstāsts
“Man draudēja publiski, ka mani izkropļos” – saimniecības “Jaunapšenieki” saimniece Agnese par nievām un ļaunumu, ar ko sastopas ikdienā 58
TESTS prātvēderiem: ja zini atbildes uz vismaz 8 jautājumiem, tev ir pārsteidzoši attīstīts intelekts
Lasīt citas ziņas

Strādājot kopā ar dzejnieku, dziesminieku un grupas “Zāle” mūziķi Pēteri Dragūnu, Laima ierakstīja tautas mūzikas septītajai izlasei “Sviests” Ilgas Reiznieces dziesmu “Kungi mani karā sūta”. Tās teksts ir dramatisks: “Kungi mani karā sūta/ ar to ledus zobentiņu./ Karā bija karsta saule, izkūst ledus zobentiņis./ Izkūst ledus zobentiņis, pazūd mans augumiņš.” Taču, dziesmu izdziedot otro, trešo reizi, rodas nevis padošanās, bet iekšējas drosmes izjūta, ko Laima raksturo tā: “Izej cauri situācijām, kurās esi šķietami bezspēcīgs, bet īstenībā šāda veida mūzika palīdz iztaisnot mugurkaulu.”

Vai koncertu cikls “Dzimuši Latvijā” vedina uz domu par ideālo Latviju – to, kādu mēs visi to vēlētos redzēt? Pati nedēļu ideālās Latvijas esmu piedzīvojusi “3×3” saietos, kur ieviržu vadītāju lokā bijusi arī Ilga Reizniece, kuru Laima dēvējusi par vienu no savām skolotājām, un dejotājs Krišjānis Sants, ar kuru mūziķei bijusi radoša sadarbība. “3×3” man šķiet kā mazs ideālās Latvijas modelis tāpēc, ka šajos saietos nav redzamas kārtu vai sociālo stāvokļu atšķirības un cilvēki ir priekpilni, radoši, vēlas mācīties, sadarboties un palīdz cits citam. Laima teic, ka ir piedzīvojusi līdzīgu atskārsmi – ļoti skaisti ir nonākt vidē, kur nav kārtu atšķirību, ārējo domstarpību, bet kur cilvēki vienkārši ir kopā.

CITI ŠOBRĪD LASA

Kā spilgtu notikumu viņa atceras pērn Aglonas bazilikā notikušās koklēšanas dienas, kur piedalījās arī priesteri, un pulcējās cilvēki, kuri mācījās koklēt. Laima Jansone vada koklētāju kopu “Austras koks”. “Tajā visi spēlē kokles, un patiešām nav svarīgi, kurš spēlē tehniski labāk vai kurš gribētu būt vairāk solists, bet nozīme ir šajā kopības izjūtā. Un es domāju: kāpēc mēs tikai Dziesmu svētkos esam kopā,” spriež Laima. “Kā mūziķe teikšu: ja arī ikdienā mēs vairāk skanētu kopā, tad, iespējams, arī daudzas situācijas risinātos vieglāk, labāk, tālejošāk. Man ir svarīgi, kāds būs Latvijas liktenis nākotnē, jo plānoju šeit palikt.”

DJ Monsta: Paplašināt robežas 

Ko uzskatāt par intriģējošāko elektroniskās un tradicionālās mūzikas saplūsmē?

DJ Monsta (Uldis Cīrulis): “Rītdienas koncerta programma man ir jaunākais izaicinājums – latviešu tradicionālās tautas mūzikas atvērtība elektronikas skaņu vibrācijām, ritmiem un senās kultūras vērtībai, jo mūsu priekšteči dziedāja, spēlēja toreiz pieejamos instrumentus, bet kā tas viss ir bijis, mēs īsti nezinām. Tagad, izmantojot elektroniskās “uzpariktes”, centīšos paplašināt tradicionālās mūzikas robežas. Koncertā skanēs manas oriģinālkompozīcijas “Koki” un “Laiks”, spēlēsim tautasdziesmu “Baloži sniegā”, “Sidrabiņa lietiņš lija” un “Iebrauca saulīte” aranžijas.”

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.