– Tā ir ar politiķiem – viens preses nodarvots, otrs pats melns nopervējies – nav tas svars un dziļums kā profesores teiktajam. Vai tad nebūtu jālauž stereotipi, ka, politikā iedams, zaudēsi reputāciju, cieņu? Latvijas laika Saeimas stenogrammās var atrast spožas un izsvērtas runas, kamēr šodien tiešām šķiet, ka uz tribīnes kāpj izrādīties, nevis sacīt saturīgus tekstus. 16
– Piekrītu, Kārlis Skalbe ir izcils piemērs, kura “Mazās piezīmes” ir hrestomātiskas, un viņa no tribīnes runātais nav zaudējis nozīmi līdz šai dienai. Bieži teikts tik precīzi, kā mūsdienu deputāti ar lielāku pieredzes bagāžu ne tuvu nespētu tik trāpīgi norunāt. Te iezīmējas vēl viena problēma. Valsts ierēdņiem nav vēlams būt partiju biedriem. Uzņēmējiem arī labāk turēties tālāk no politikas. Zinātņu vīri, speciālisti? Tiem arī jābūt bezpartijiskiem, citādi viņu ekspertīzi apšaubīs vienā momentā. Tāpēc liela grupa cilvēku, kuru kvalifikācija ļautu augstvērtīgi darboties politikā, paceļot viduslīmeni uz augšu, labāk darbojas citās jomās un uz partiju pusi neskatās. Pieminējāt manu, Kiršteina stāžu. Politikā joprojām ir cilvēki no atmodas laikiem un ir pat komjaunatnē sagatavoti mūsdienu partijnieki. No šīs kadru kalves nākušie pat visai sekmīgi darbojas, ir līderi partijās. Jau minēju, ka kopumā politiķu loma mazinās, un parasti vienīgā pozitīvā attieksme latviešiem ir pret Valsts prezidentu. Gan dēļ pietātes pret amatu, gan it īpaši tad, ja par prezidentu ievēlētais sekmīgi darbojies, – tad viņam vēl augstāki reitingi, lielāks svars, iespējas.
– Nav politiskās konkurences, partijas ir vien tādi sīki grupējumi, bet vai pie vainas nav arī nespēja uzstādīt mērķus un skaidrus ideālus, ko politiķi gribētu sasniegt?
– Grūti uzrunāt un iedvesmot ļaudis ar to, ka Latvijai nepieciešams, piemēram, iestāties OECD. Lai arī iestāties vajag, vēlētājiem tas neliekas aizraujošs mērķis. Atkal jāvaicā – vai lielos mērķus var uzstādīt tikai partijas? Lielāka loma būtu arī pilsoniskajai sabiedrībai.
– Pēc Satversmes vara pieder tautai, bet to realizē ar vēlētām personām, kas nav nekas cits kā partiju biedri no vēlēšanu listēm. Mums nav dots ievēlēt neatkarīgus pilsoniskus kandidātus, valsts pārvaldīšana, virzīšana ir politisko spēku rokās. Jūs, protams, varat iesaistīt sabiedrību, bet šāda veida varas organizēšana, pieklājīgi sakot, bijusi ar mainīgiem panākumiem.
– Kad Saeimā, valdībā pieņemts virzošs lēmums bez lielām pretrunām, tas parasti negūst lielu ievērību plašsaziņas līdzekļos. Turpretī tas, kur ir problēmas, viedokļu sadures un nepatikšanas, vienmēr tiks atspoguļots. Ko, piemēram, es šobrīd daru? Vadu darba grupu uzņēmējdarbības likumprojekta izstrādē. Tas ietver invalīdu un citu mazaizsargāto grupu nodarbinātības veicināšanu un citas sabiedrībai nozīmīgas bezpeļņas aktivitātes. Darba grupā aktīvi līdzdarbojas sabiedriskās organizācijas, ministriju pārstāvji – katrs dod ieguldījumu melnajā darbā, lai pēc zināma laika tas iegūtu likumdošanas ietvaru. Rezultātā būs neliels, varbūt lielāks atbalsts mazaizsargātām sabiedrības grupām un varbūt arī reģionu attīstībai. Un tas nebūs vienas partijas vai deputāta Cilinska nopelns, ja pēc likuma pieņemšanas būs zināmi dzīves uzlabojumi. Ļoti daudzi cilvēki būs devuši savu pienesumu.
– Sabangotā pasaulē ir lielie globālie jautājumi, un sabiedrība ir neapmierināta, ka partijas nespēj tos aptvert. Krievijas ekspansija, atbalsts Ukrainai, bēgļu jautājums, ES nākotne. NA ir nacionālā ideoloģija un piekritēju loks. Jums ir deputāts Šnore, kas pārzina Krieviju, deputāts Kols spēj analizēt bēgļu lietu, un kur vēl lielāku ekspertu par Eiropas Savienību kā parlamentārietis Zīle. Viņi raksta, uzstājas, bet kaut kā tas nesasummējas konkrētā partijas piedāvājumā. Lai iezīmētu pozīcijas par Latvijas attieksmi pret bēgļiem, tā vietā NA kaulējas, kāpēc migrantu sociālās aprūpes darbiniekiem maksās vairāk nekā vietējo aprūpētājiem. Jūs teiksiet, ko mēs vieni varam, koalīcijā mazākie brāļi. Bet runa ir par piedāvājumu, ko parādīt vēlētājiem, kaut tāpēc, lai atspēkotu runas, ka Nacionālā apvienība ir “viena jautājuma” partija.
– Tā kā esmu Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs – jautājums, cik daudz no te padarītā saistāms ar Nacionālo apvienību un cik piedalījies daudz plašāks cilvēku loks? Kultūras ļaudis lielā mērā balsoja par NA, simpatizēdami mūsu ministrei. Domāju, ka ļoti sekmīgi strādājusi arī Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece. Es pieņemu kritiku par nepaveikto, bet jāraugās uz nākamo darbu periodu. Draudi, ko Latvijai rada ar hibrīdkara metodēm, liecina, ka jāstiprina ne tikai mūsu militārie spēki, jāizbūvē robeža, bet notiek cīņa par cilvēku prātiem. Man liekas, ka šeit vajadzētu atgriezties pie valsts ilgtspējīgas attīstības stratēģijas, kas skaitās mūsu galvenais dokuments. Tas par pirmo prioritāti noteicis Latvijas kultūrtelpas attīstību! Jo stipras un radošas nācijas identitāte sakņojas mūsu radītajās unikālajās vērtībās, kas vieno un saliedē sabiedrību.
