– Kultūra ir ļoti jauki, bet jautājums bija par nacionālkonservatīvas politikas praktisku iedzīvināšanu. 16
– Jūs minējāt mūsu cilvēku paceltās problēmas, tātad ir politiķi, kas grib darīt un dara. Piemetināšu arī par uzmanību demogrāfijas problēmām, kam pievērsies Imants Parādnieks, kurš savu demogrāfijas jomu virza varbūt visefektīvāk un sistemātiskāk. NA prioritātes iet vienā virzienā. Demogrāfija, kultūra kā saturamas latviskās vērtības, kas ļauj virzīties uz Latvijas nākotni. Ir jomas, kur partijai būtu vēlams vairāk līdzdarboties, strādāt plašāk, dziļāk. Par to ir arī iekšējā diskusija partijā.
– Vai politiķim Cilinskim pašreizējā situācijā ir drošības sajūta par valsti? Dažkārt Latviju dēvē par vājo punktu Baltijā.
– Pilnīgas drošības sajūta šodien nevienam nevar būt. Ekspertu domas jāvērtē, bet viens no infokara signāliem, ko sūta no Maskavas un uz kā, manuprāt, uzķeramies, – cik Krievija varena un tūlīt var uzbrukt. Tas nomāc cilvēkus – vai nebūtu jēga ātrāk laisties prom. Iespējams, to grib iepotēt – nepaļauties uz savu valsti un tās ilgtspēju. Ar apziņu, ka esam vājākie, sliktākie, grūti dzīvot. Taču jāskatās, ka problēmas ir, bet tās ir pārvaramas vai novēršamas.
– Kāds jums ir priekšstats – cik liels Krievijai iespaids Latvijā? Agrāk bieži piesauca lienošo, maigo varu, tagad tvēriens hibrīdkarā dzelžaināks. Vai pēc Ukrainas notikumiem ietekme krievvalodīgo vidē mazinājusies vai pretēji – putinisma piekritēju skaits pieaug?
– Aina nav uzlūkojama vienpusīgi. Cilvēki, kuri grib dzīvo Krievijas TV kanālu infotelpā, nocietinās savos uzskatos, bet sliktākais, ka viena daļa latviešu arī sāk ņemt par pilnu neatspēkotu propagandu. Ilgākā laikposmā Kultūras ministrijas rīcībā esoši dati liecina pozitīvākas tendences. 1989. gadā 23% cittautiešu mācēja latviešu valodu, bet 2014. gadā – jau 94 procenti. Apgalvojumam “lepojos, ka esmu Latvijas pilsonis” 2009. gadā piekrita 35%, 2014. gadā – 58% nelatviešu. Pieaug arī cittautiešu īpatsvars, kas atzīmē Latvijas Republikas dibināšanas dienu. Šie piemēri pierāda, ka integrācija noris pareizā virzienā, bet tas, kas procesu paātrinātu, protams, ir izglītības sistēmas latviskošana. Varbūt vienota izglītības sistēma nav iespējama šobrīd, bet uz to jātiecas.
– Koalīcijas partneriem nešķiet, ka tas panākams līdz 2018. gadam.
– Ir domstarpības, ar kādu ātrumu tuvojamies mērķim, kāds nolikts valdības deklarācijā. Nez vai būtu pareizi priekšmetus skolā uzreiz mācīt latviski un darīt to sliktā, lauzītā latviešu valodā. Vajadzīgs sagatavošanās priekšdarbs. Mēs, piemēram, daudz domājam, kā arī cittautiešu jauniešus iesaistīt Latvijas simtgades sagaidīšanas pasākumos.
