“Latvija ir burta kalpu zeme!” Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors noguris no valsts milzīgās birokrātijas 0
2013. gadā, pāris mēnešus pēc ugunsgrēka Rīgas pilī, Arnis Radiņš, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktors, kādā intervijā sacīja: “Man kā muzeja direktoram reizēm ir vienkāršāk darīt neko, nekā meklēt ceļu, kā darīt, jo uzreiz tu domā – tur ir audits, tur Valsts kontrole, tādi vai šādi papīri, tā ir kā staigāšana pa naža asmeni. Likumi nav slikti, bet Latvija ir tipiska burta kalpu zeme.”
Radiņš toreiz arī dalījās pieredzē par saviem ārvalstu kolēģiem, jo viņu zemēs esot tā, ka, ja likums nav pārkāpts, cilvēks nav noziedznieks: “Mums ir burts, mēs nevērtējam pēc kā lielāka!” Arī tagad, TV24 raidījuma “Uz līnijas” sarunā, viņš joprojām parakstās zem šiem vārdiem, jo nekas daudz neesot mainījies.
“Mēs esam burta kalpu zeme. Tu vari izdarīt labu darbu, bet, ja esi ko pārkāpis, tad labais darbs neskaitīsies. Pēc labākās sirdsapziņas vari darīt, bet no otras puses ir šī te burtu puse, kas joprojām eksistē, tā nav palikusi mazāka – tā ir savādāka, palikusi vēl izsmalcinātāka,” atzīst eksperts.
Radiņam ir sajūta, ka “reformas, kas formāli samazina birokrātijas slogu, neko nav devušas – patiesībā slogs pat ir palielinājies. Esmu pārliecināts, ka mums ir ministriju federācija, bet Ministru prezidents ir kompromisu kārtotājs – mums nav vienotas politikas, labā roka reizēm nezina, ko dara kreisā.”
Kā vēl vienu būtisku birokrātijas absurduma aspektu viņš min faktu, ka mēs “vēlamies apgūt Eiropas naudu – šī vēlme ir lielāka par saprašanu, cik tas būs lietderīgi, un tikai tad vērtējam, vai tas būs lietderīgi.”
