Vēl viena skolotāja pamet darbu un dalās skaudrās atziņās par izglītību: “No šīs sistēmas iziet iebiedēti un nepārliecināti, stīvi un mazkustīgi bērni”
0
Ar kādas skolotājas publiskām pārdomām par savu profesiju aizsākām LA.LV rakstu sēriju par izglītības sistēmu. Esmu pa šo laiku saņēmusi vairāku vecāku, jauniešu, skolotāju vēstules. Katrā no tām ir savs stāsts, sava sāpe. Turpinu ar tiem dalīties ar jums, jo mēs visi esam ieinteresēti vienā mērķī – arvien labākā mūsu bērnu izglītībā.
Šoreiz dalos ar vēstuli, ko saņēmu no kādas bijušās skolotājas, kura no šīs sistēmas nolēmusi aiziet, kā pati saka, ļaujot tai satrupējušajai konstrukcijai sabrukt dabīgā nāvē.
Visvairāk viņa ir vīlusies kādā konkrētā lēmumā: “Visa izglītības sistēma ir milzīgs, inerts mehānisms, kurā liela daļa uzlabojumu ir ārišķīgi, bet iekšēji mācību procesā rada pretēju efektu. Vissāpīgākais un demotivējošākais manam pusaudzim ir aizliegums kļūdīties un labot kļūdas. Kā? Kāpēc? Kurš ir tas perfektais, kurš pieņēma šo absurdo lēmumu?
Kļūdas ir vajadzīgas, lai uz tām balstītā pieredzē nākamreiz izdarītu kvalitatīvāk. Viņi MĀCĀS! Tātad viņiem vēl ir jākļūdās, tas pieder pie mācību procesa.”
Viņa norāda, ka likumu pieņēmēji jau ir ieguvuši augstāko izglītību, taču arī viņi realitātē pieļauj daudz kļūdu, kas cita starpā tiek iekļautas pat likumdošanā.
Tāpat bijusī skolotāja uzskata, ka mūsu valsts izglītības sistēmā darbojas dubultie standarti. Viens ir tas, kā visam jābūt, bet realitātē darbojas kaut kas pavisam cits.
Viens no piemēriem esot par mobingu – skolēnu mobings vēl tiekot pieskatīts, taču par mobingu starp kolēģiem gan esot pieņemts klusēt.
“Emocionālā vardarbība joprojām ir grūti pierādāma. Necieņa no atsevišķām vecāka gadagājuma kolēģēm, cik zinu, ir katrā otrajā, trešajā izglītības iestādē. Jo zemāks amats un intelekts, jo slīpētākas un zemiskākas agresijas un necieņas metodes,” novērojusi sieviete.
Viņa uzskata, ka šajā sistēmā paliek tie, kas neciena sevi, pārējie saprotot sistēmas agoniju un pametot šo slīkstošo laineri. Tas arī esot iemesls, kāpēc ministrija cenšas ierobežot tālmācību – ir pālāk lieli riski, ka daudzi jaunieši un viņu vecāki izvēlēsies šo ceļu.
“Ja nesavelk patiesos cēloņus un sekas izglītības līmeņa straujam kritumam, tad ir dīvaini. Sēžot kabinetos un neesot reālajā vidē, nevar saprast, kas notiek patiesībā. Kad ierēdņi ierodas vizītēs skolās, viss notiek iestāžu direktoru kontrolē, tāpēc neviens darbinieks patiesību nepateiks,” uzvilkusies ir bijusī skolotāja.
Viņa neslēpj, ka iespēju uzrakstīt LA.LV izmantojusi vien tāpēc, ka var to izdarīt anonīmi: “Man ir daudz ko pateikt, bet, ja to darīšu, mani bērni var palikt bāreņi. Anonīmi ziņot par sistēmas nepilnībām vadošajām instancēm nav iespējams. Esmu sadegusi un salūzusi, lai gan man ļoti patika mans darbs.”
Noslēguma secinājums ir pavisam skaudrs: “No šīs sistēmas iziet iebiedēti un nepārliecināti, stīvi un mazkustīgi bērni. Kam tas ir izdevīgi?”
Ja arī Tev ir ko teikt par mūsdienu izglītības sistēmu, ja esi vecāks, pedagogs, skolēns vai vienkārši cilvēks ar viedokli, dod ziņu! [email protected]!
