Publicitātes foto

Latvijā publiskajā sektorā pieaug to būvniecības projektu skaits, kuros izvēlas koka konstrukcijas 0

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
Lasīt citas ziņas

Pamazām sāk piepildīties daudzu meža nozares pārstāvju, tostarp žurnāla Baltijas Koks redakcijas, cerības, ka mūsu valsts publiskā sektora celtniecības projektos arvien vairāk parādīsies koka konstrukciju būves.

Pagaidām gan nevar runāt par šāda procesa masveidīgumu, jo koka apbūvi arvien kavē seni aizspriedumi, neloģiskas ugunsdrošības prasības normatīvajos aktos, kas sadārdzina šādus projektus, kā arī izpratnes trūkums par koka ēkām arhitektu, būvnieku, pilsētvides plānotāju un citu vidū.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ledus ir pamatīgi sakustējies, un uzņēmēji norāda, ka interese par koka konstrukcijas ēkām ir liela.

Teju katrā žurnāla numurā sniedzam pa kādam lieliskam koka apbūves piemēram gan no tālām zemēm, gan pašmājām. Līdz šim ir izkristalizējušies daudzi ieguvumi, kurus sniegtu plašāka koka apbūves aptvere. Starp tiem – būvniecības ātrums un precizitāte, estētiskā vērtība, energoefektivitāte un ekonomiskais ieguvums nacionālā līmenī, kas rodas no šīs nozares ar augstu pievienoto vērtību attīstības un vietējā resursa izmantošanas.

Piebūve skolai

Šajā numurā stāstīsim par piebūvi Ķekavas vidusskolai, kas ekspluatācijā tika nodota 2020. gada novembrī. Projektēšanu un būvdarbus veica SIA Belss, bet moduļu ražošana noritēja SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs (ZTC).

Jaunais Ķekavas vidusskolas korpuss ir koka moduļu tipa būve, kas izbūvēta divos stāvos un ar gaiteni savienota ar vidusskolas esošo ēku. Piebūvē atrodas desmit mācību klases.

Pirmajā stāvā izveidota plaša ēdamzāle, kā arī ģērbtuves zona, bet otrajā – skolotāju atpūtas istaba, rekreācijas zonas skolēniem un ģērbtuves. Jaunā korpusa jeb piebūves kopējā platība sasniedz 1442 kvadrātmetrus. Piebūves būvniecība kopumā ilga nepilnus 11 mēnešus. Tāpat šis projekts piedalījās konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2020.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Agnese Geduševa piebūves projektu vērtē pozitīvi. «Ēkas konstrukcijas pilda savas funkcijas. Sienu skaņas izolācija ir apmierinoša. Ēkai ir augsta siltumnoturība, kas ļauj ieekonomēt uz apkures izmaksām.

Ēka tika montēta no rūpnīcā sagatavotām konstrukcijām, nodrošinot ātru un ērtu uzstādīšanu. Kā viens no koka ēku plusiem jāmin, ka vieglāk ir veikt telpu pārplānošanu, proti, piebūvē vienu mācību klasi ir iespējams pārdalīt ar bīdāmo sienu divās atsevišķās telpās,» viņa norāda.

Ķekavas novada pašvaldībā pagaidām nav uzbūvēti citi objekti, kuros tiktu izmantots koks kā nesošo konstrukciju materiāls. Pašlaik norit Baložu vidusskolas piebūves darbi, un šajā objektā jumta konstrukcijas ir uzbūvētas, izmantojot rūpnīcā izgatavotas koka kopnes. Tās tika atvestas uz objektu un ar ceļamkrānu ātri iebūvētas jumtā. Tas deva iespēju ātri izbūvēt jumta segumu, saīsinot laiku, kurā zemākie stāvi atrastos nokrišņu ietekmē, stāsta Agnese Geduševa.

Ekonomiskie aspekti

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieces ieskatā, koku izmantot kā būvju konstrukciju materiālu ir ilgtspējīgi un ekonomiski pareizi, jo tā dēvētā ekoloģiskā pēda koka konstrukcijām ir zemāka nekā mūra vai metāla konstrukcijām. Koks ir ogļskābās gāzes uzkrājējs.

Vērā ņemami ir arī ekonomiskie ieguvumi – izmantojot Latvijā ražotas koka konstrukcijas, tostarp CLT un GLT paneļus, mēs veicinām vietējo ražošanu, kā arī, neimportējot metālmateriālus, tiek uzlabota kopējā valsts ārējās tirdzniecības bilance.

«Mūsdienās mēs, protams, sabiedriskās ēkas nebūvējam no guļbaļķiem, kuriem ir jāparedz sēšanās. Tā vietā tiek izmantotas līmētas koka konstrukcijas, kuras tiek ražotas rūpnieciski, un ir pakļautas visiem rūpniecības standartiem, tā samazinot gan nekvalitatīva materiāla izmantošanu, gan ievērojami samazinot būvniecības laiku un attiecīgi cilvēkresursus, kas nav un turpmāk arī nebūs lēts un viegli pieejams resurss,» viņa uzsver.

Rezumējot koka apbūves priekšrocības, Agnese Geduševa norāda, ka koka būves prasa ilgāku projektēšanu, tomēr ieguvumi ir acīmredzami – ātrums, kvalitatīva darbu kontrole koka konstrukciju ražotnē, neatkarība no laikapstākļiem, nepieciešams mazāk cilvēku būvobjektā, kas kvalitatīvu darbaroku trūkuma dēļ ir pozitīvi, un nākotnē var vieglāk veikt daļēju telpu pārplānošanu, ja tas nepieciešams.

Kā dot grūdienu?

Allaž aktuāls ir jautājums, kā veicināt koka apbūvi Latvijā? Ir dzirdēti piemēri no Skandināvijas valstīm, ka atsevišķās pilsētās vai reģionos apbūves normatīvajos aktos ir ietverta prasība, ka jaunceltnēm jābūt no koka. Taujājām, vai ko līdzīgu būtu lietderīgi ieviest pašmājās? Agnese Geduševa pauž viedokli, ka tas būtu valstiski svarīgi no ilgtspējības viedokļa. Tiesa, tam jānotiek kontekstā ar lielāku finansiālu atbalstu koka būvniecības objektiem, ja tiktu izmantoti vietējie resursi.

Publicitātes foto

«Šobrīd, ieliekot šādu prasību iepirkuma specifikācijā, pašvaldības riskē ar iespējamu dārgāku piedāvājumu saņemšanu un nepieciešamību aizņemties vairāk, lai vispār šo objektu realizētu,» viņa akcentē. Vienlaikus viņa pozitīvi vērtē iespēju apgūt ES fondu līdzekļus, kuri atšķirībā no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai aizņēmuma ir uzskatāmi par dāvinājumu, ja būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli, tostarp koks.

«Šāda prakse būtu jāpaplašina un jādod iespēja pašvaldībām vairāk izmantot koku kā pamata materiālu būvniecības projektu realizācijā, nenosakot tiem īpaši specifiskas, ierobežojošas prasības, kuras nereti attur pašvaldības no ES līdzekļu apguves.

Strādājot ar tipveida projektiem un ilgstoši atstrādātiem un pētītiem materiāliem, riska momenti objekta būvniecībā un ekspluatācijā ir mazāki, tāpēc, izmantojot šīs jaunās tehnoloģijas, jārēķinās, ka riski ir lielāki abās pusēs, jo nav precīzu prognožu, kā reaģēs materiāls konkrētajā konstrukcijā, konkrētajā būvē, un tamdēļ arī pagaidām šīs būves izmaksā dārgāk,» skaidro Agnese Geduševa.

Viņa uzskata, ka koka apbūve ir celtniecības nākotne – koks ir ilgtspējīgs un konkurētspējīgs būvmateriāls. Tā izmantošana būvniecībā veicina resursu racionālu izmantošanu. Koks ir atjaunojams vietējais materiāls, un plašāka tā izmantošana būtiski ietekmē arī vietējo ekonomiku.

«Vēl jo vairāk, ja izmantojam vietējo koku, kura apstrāde notiek Latvijas teritorijā, un piegāde līdz objektam arī uzskatāma par klimata ietekmes minimizētu. Piemēram, Zviedrijā tiek plānota CO2 nodokļa ieviešana, lai ilgtspējīgai būvei, kas radījusi mazāku ietekmi uz vidi, būtu mazāki nodokļu maksājumi,» viņa stāsta.

Ārvalstu pieredze

ZTC direktors Māris Avotiņš sarunā ar žurnālu Baltijas Koks akcentē, ka patlaban Latvijā ir grūtības ar normatīvo bāzi, proti, ugunsdrošības prasībām. «Pie mums vēl nav sapratnes par koka būvi. Ārzemēs mēs ar tādām problēmām nesastopamies. Savukārt Latvijā dzirdu no arhitektiem, ka te ir nesamērojamas prasības, kas rada situāciju, ka koks nav finansiāli izdevīgs būvmateriāls,» viņš teic.

ZTC patlaban strādā pie koka būves projekta Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kā arī ražo biroja ēku vietējam tirgum. Māris Avotiņš uzsver, ka interese par koka būvēm Latvijā ir liela, tostarp publiskajā sektorā.

«Pēdējo gadu tendences par to liecina. Pasūtījumi nav dramatiski auguši, bet interese ir, un cilvēki saprot koka būvju skaistumu un izdevīgumu. Estētika, celtniecības ātrums ir tikai dažas no pozitīvajām īpašībām. Tirgū tiek piedāvāts vēl viens materiāls, kuru izvēlēties, – lai nav izvēle tikai starp mūri, betonu un metālu, bet var izvēlēties arī koku,» viņš norāda.

Publicitātes foto

Māris Avotiņš kā vienu no svarīgākajiem kavējošiem faktoriem, kas nesekmē koka apbūvi Latvijā, min novecojušu domāšanu.

«Ļoti gribu ticēt, ka tas izzudīs. Man zināmi arhitekti un arhitekti, kuri māca citus arhitektus un būvniekus, apgalvo tā: koks nav slikts materiāls privātmāju un atsevišķi stāvošu māju būvniecībai, bet pilsētvidē tas neder. Arguments, kādēļ koks nav labs, – atgādinājums, ka gadsimta sākumā Londonā bija lielais ugunsgrēks, kurā visas koka būves nodega. Ja šādas atziņas nenomirs, tad Latvijā šajā jomā nekas nenotiks. Mēs varēsim skatīties vien uz ārzemēm, kur tiek celtas skaistas būves no koka,» sašutumu pauž uzņēmējs.

ZTC galvenie noieta tirgi meklējami Skandināvijas valstīs, Nīderlandē un Šveicē. Taujāts, kā cilvēki tur attiecas pret koka apbūvi publiskajā sektorā, Māris Avotiņš norāda, ka ļoti pozitīvi.

«Publiskajā sektorā viņi skatās ļoti ekonomiski. Tiek izsvērts ekonomiskais – ātrums, būvlaukuma noslogojums, cik ātri būvlaukums beidzas, būves vieglums, cik viegli strādāt. Pēc šādas izvērtēšanas viņi būvē vai nu no koka, vai jebkura cita izstrādājuma. Savukārt privātajā sektorā, piemēram, Nīderlandē, cilvēki saprot, ka koks ir ekskluzīvs un skaists. No tās puses mums nāk brīnišķīgi, sarežģīti projekti. Tur cilvēki zina, ka mājai jābūt estētiski baudāmai,» teic ZTC vadītājs.

Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
VIDEO. Tūlītēja atmaksa! Tūrists iemet ūdens pudeli šimpanzes mītnē. Dzīvnieks sadusmojas un iemet to atpakaļ tūristu pūlī 6
Pārnes biznesu uz Saeimu: deputāte Vīksna iesaista vīna reklamēšanā Saeimas priekšsēdētāju Smiltēnu un ministru Sprindžuku 48
Lasīt citas ziņas
Šmits par palīdzību un ekonomiku. “Latvija ziedo lielas kravas ar olām, bet ukraiņi par pazeminātu cenu citas pārdod Latvijai” 14
Ko Krievija par katra “Leopard” iznīcināšanu sola saviem karavīriem? To pašu, ko senākos laikos
VIDEO. Portugālē mazā ciematiņā atrasts visvecākais dzīvojošais suns pasaulē. Viņa vecums pārspēj visus zināmos rekordus
Live TEKSTA TIEŠRAIDE. Tanku piegāde Ukrainai var notikt jebkurā brīdī – Vācija apstiprinājusi “Leopard 1” piegādi no rūpnīcu krājumiem
Samits Kijivā apliecina ES politisku, militāru un ekonomisku solidaritāti ar Ukrainu
16:32
Kļuvis zināms, cik daudz dzīvojamās mājas cietušas Jēkabpils novada plūdos
16:20
KNAB lietā par kukuļošanu Ropažu pašvaldībā, iespējams, iesaistīti arī deputāti 5
15:47
“Jums neērti nav?”: TV personība Žaklīna Cinovska nikna uz Latvijas bankām, kas turpina pelnīt Ukrainā
KNAB lietā par kukuļošanu Ropažu pašvaldībā, iespējams, iesaistīti arī deputāti 5
Putina kritiķis nosauc datumu, kad kapitulēs Krievijas armija. Kāpēc tieši šajā dienā? 17
Lapsa: Tas nav vienkārši apkaunojums, ka valsts nespēj izsniegt saviem pilsoņiem pases un ID kartes
Kļuvis zināms, cik daudz dzīvojamās mājas cietušas Jēkabpils novada plūdos
Pūtīs auksts vējš. Laika prognoze sestdienai
Matroškas, degvīns un pat Čeburaška: Artūrs Mednis nosauc populāras lietas, kuras patiesībā krievi “nozaga” citām tautām 13
FOTO. Interesantākie galamērķi ģimenes brīvdienām: ko apskatīt Lietuvā un Igaunijā?
Zatlers: Latvijā dzīvojošie Krievijas pilsoņi ir līdzatbildīgi par Putina karu Ukrainā 3
Vai saules paneļus patiešām var ierīkot uz jebkura jumta seguma? Izrādās, viens izņēmums tomēr ir
Nākamās nedēļas sākumā Latviju šķērsos siltā atmosfēras fronte. Vai ziemai gals?
Skatītājs par ēdināšanu skolās: Ēdāju ir maz, ēdienu tikai sacūko
Pārnes biznesu uz Saeimu: deputāte Vīksna iesaista vīna reklamēšanā Saeimas priekšsēdētāju Smiltēnu un ministru Sprindžuku 48
Par neatbilstošu dzeloņstiepļu piegādi apsūdzēta Nodrošinājuma valsts aģentūras vadība
“Z” francūzis
Toksiskā izstāde: kāpēc Ogres novada mēram bija spiedīga vajadzība eksponēt krievu oligarham piederošus mākslas darbus?
VIDEO. Krievijas propagandists šausminās par “briesmīgo” dzīvi Eiropā, kur cilvēkiem iesakot mazāk mazgāties un ēst tārpus 22
ES pārstās importēt Krievijas dīzeļdegvielu. Vai gaidāms tās deficīts?
Kad gribas ko izcilu un sātīgu: skābētu kāpostu zupa
Darbinām lielākos elektrības tērētājus naktī – vai vērts?
Jautā skatītājs: Ārsti dažreiz ir tik augstprātīgi un rupji! Vai viņu attieksme mainītos, ja paaugstinātu algas?
Bulciņa par vienu eiro! Horvātus pēc iestāšanās eirozonā pārsteidz jaunās cenas
“Neesam gatavi masveidā ārstēt politraumas.” Saruna ar traumatologu Andri Vikmani
FOTO. Drāma aristokrātu ģimenē: miljonu mantiniece uz ielas dzemdē bērnu un pazūd mīklainos apstākļos 8