Publicitātes foto

Latvijā publiskajā sektorā pieaug to būvniecības projektu skaits, kuros izvēlas koka konstrukcijas 0

Kārlis Vasulis, žurnāls “Baltijas Koks”

FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Lasīt citas ziņas

Pamazām sāk piepildīties daudzu meža nozares pārstāvju, tostarp žurnāla Baltijas Koks redakcijas, cerības, ka mūsu valsts publiskā sektora celtniecības projektos arvien vairāk parādīsies koka konstrukciju būves.

Pagaidām gan nevar runāt par šāda procesa masveidīgumu, jo koka apbūvi arvien kavē seni aizspriedumi, neloģiskas ugunsdrošības prasības normatīvajos aktos, kas sadārdzina šādus projektus, kā arī izpratnes trūkums par koka ēkām arhitektu, būvnieku, pilsētvides plānotāju un citu vidū.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tomēr ledus ir pamatīgi sakustējies, un uzņēmēji norāda, ka interese par koka konstrukcijas ēkām ir liela.

Teju katrā žurnāla numurā sniedzam pa kādam lieliskam koka apbūves piemēram gan no tālām zemēm, gan pašmājām. Līdz šim ir izkristalizējušies daudzi ieguvumi, kurus sniegtu plašāka koka apbūves aptvere. Starp tiem – būvniecības ātrums un precizitāte, estētiskā vērtība, energoefektivitāte un ekonomiskais ieguvums nacionālā līmenī, kas rodas no šīs nozares ar augstu pievienoto vērtību attīstības un vietējā resursa izmantošanas.

Piebūve skolai

Šajā numurā stāstīsim par piebūvi Ķekavas vidusskolai, kas ekspluatācijā tika nodota 2020. gada novembrī. Projektēšanu un būvdarbus veica SIA Belss, bet moduļu ražošana noritēja SIA Zemgales tehnoloģiskais centrs (ZTC).

Jaunais Ķekavas vidusskolas korpuss ir koka moduļu tipa būve, kas izbūvēta divos stāvos un ar gaiteni savienota ar vidusskolas esošo ēku. Piebūvē atrodas desmit mācību klases.

Pirmajā stāvā izveidota plaša ēdamzāle, kā arī ģērbtuves zona, bet otrajā – skolotāju atpūtas istaba, rekreācijas zonas skolēniem un ģērbtuves. Jaunā korpusa jeb piebūves kopējā platība sasniedz 1442 kvadrātmetrus. Piebūves būvniecība kopumā ilga nepilnus 11 mēnešus. Tāpat šis projekts piedalījās konkursā Latvijas Būvniecības gada balva 2020.

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Agnese Geduševa pie Ķekavas vidusskolas piebūves.
Publicitātes foto

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietniece Agnese Geduševa piebūves projektu vērtē pozitīvi. «Ēkas konstrukcijas pilda savas funkcijas. Sienu skaņas izolācija ir apmierinoša. Ēkai ir augsta siltumnoturība, kas ļauj ieekonomēt uz apkures izmaksām.

Ēka tika montēta no rūpnīcā sagatavotām konstrukcijām, nodrošinot ātru un ērtu uzstādīšanu. Kā viens no koka ēku plusiem jāmin, ka vieglāk ir veikt telpu pārplānošanu, proti, piebūvē vienu mācību klasi ir iespējams pārdalīt ar bīdāmo sienu divās atsevišķās telpās,» viņa norāda.

Ķekavas novada pašvaldībā pagaidām nav uzbūvēti citi objekti, kuros tiktu izmantots koks kā nesošo konstrukciju materiāls. Pašlaik norit Baložu vidusskolas piebūves darbi, un šajā objektā jumta konstrukcijas ir uzbūvētas, izmantojot rūpnīcā izgatavotas koka kopnes. Tās tika atvestas uz objektu un ar ceļamkrānu ātri iebūvētas jumtā. Tas deva iespēju ātri izbūvēt jumta segumu, saīsinot laiku, kurā zemākie stāvi atrastos nokrišņu ietekmē, stāsta Agnese Geduševa.

Ekonomiskie aspekti

Ķekavas novada domes priekšsēdētāja vietnieces ieskatā, koku izmantot kā būvju konstrukciju materiālu ir ilgtspējīgi un ekonomiski pareizi, jo tā dēvētā ekoloģiskā pēda koka konstrukcijām ir zemāka nekā mūra vai metāla konstrukcijām. Koks ir ogļskābās gāzes uzkrājējs.

Vērā ņemami ir arī ekonomiskie ieguvumi – izmantojot Latvijā ražotas koka konstrukcijas, tostarp CLT un GLT paneļus, mēs veicinām vietējo ražošanu, kā arī, neimportējot metālmateriālus, tiek uzlabota kopējā valsts ārējās tirdzniecības bilance.

«Mūsdienās mēs, protams, sabiedriskās ēkas nebūvējam no guļbaļķiem, kuriem ir jāparedz sēšanās. Tā vietā tiek izmantotas līmētas koka konstrukcijas, kuras tiek ražotas rūpnieciski, un ir pakļautas visiem rūpniecības standartiem, tā samazinot gan nekvalitatīva materiāla izmantošanu, gan ievērojami samazinot būvniecības laiku un attiecīgi cilvēkresursus, kas nav un turpmāk arī nebūs lēts un viegli pieejams resurss,» viņa uzsver.

Rezumējot koka apbūves priekšrocības, Agnese Geduševa norāda, ka koka būves prasa ilgāku projektēšanu, tomēr ieguvumi ir acīmredzami – ātrums, kvalitatīva darbu kontrole koka konstrukciju ražotnē, neatkarība no laikapstākļiem, nepieciešams mazāk cilvēku būvobjektā, kas kvalitatīvu darbaroku trūkuma dēļ ir pozitīvi, un nākotnē var vieglāk veikt daļēju telpu pārplānošanu, ja tas nepieciešams.

Kā dot grūdienu?

Allaž aktuāls ir jautājums, kā veicināt koka apbūvi Latvijā? Ir dzirdēti piemēri no Skandināvijas valstīm, ka atsevišķās pilsētās vai reģionos apbūves normatīvajos aktos ir ietverta prasība, ka jaunceltnēm jābūt no koka. Taujājām, vai ko līdzīgu būtu lietderīgi ieviest pašmājās? Agnese Geduševa pauž viedokli, ka tas būtu valstiski svarīgi no ilgtspējības viedokļa. Tiesa, tam jānotiek kontekstā ar lielāku finansiālu atbalstu koka būvniecības objektiem, ja tiktu izmantoti vietējie resursi.

Publicitātes foto

«Šobrīd, ieliekot šādu prasību iepirkuma specifikācijā, pašvaldības riskē ar iespējamu dārgāku piedāvājumu saņemšanu un nepieciešamību aizņemties vairāk, lai vispār šo objektu realizētu,» viņa akcentē. Vienlaikus viņa pozitīvi vērtē iespēju apgūt ES fondu līdzekļus, kuri atšķirībā no pašvaldības budžeta līdzekļiem vai aizņēmuma ir uzskatāmi par dāvinājumu, ja būvniecībā tiek izmantoti dabai draudzīgi materiāli, tostarp koks.

«Šāda prakse būtu jāpaplašina un jādod iespēja pašvaldībām vairāk izmantot koku kā pamata materiālu būvniecības projektu realizācijā, nenosakot tiem īpaši specifiskas, ierobežojošas prasības, kuras nereti attur pašvaldības no ES līdzekļu apguves.

Strādājot ar tipveida projektiem un ilgstoši atstrādātiem un pētītiem materiāliem, riska momenti objekta būvniecībā un ekspluatācijā ir mazāki, tāpēc, izmantojot šīs jaunās tehnoloģijas, jārēķinās, ka riski ir lielāki abās pusēs, jo nav precīzu prognožu, kā reaģēs materiāls konkrētajā konstrukcijā, konkrētajā būvē, un tamdēļ arī pagaidām šīs būves izmaksā dārgāk,» skaidro Agnese Geduševa.

Viņa uzskata, ka koka apbūve ir celtniecības nākotne – koks ir ilgtspējīgs un konkurētspējīgs būvmateriāls. Tā izmantošana būvniecībā veicina resursu racionālu izmantošanu. Koks ir atjaunojams vietējais materiāls, un plašāka tā izmantošana būtiski ietekmē arī vietējo ekonomiku.

«Vēl jo vairāk, ja izmantojam vietējo koku, kura apstrāde notiek Latvijas teritorijā, un piegāde līdz objektam arī uzskatāma par klimata ietekmes minimizētu. Piemēram, Zviedrijā tiek plānota CO2 nodokļa ieviešana, lai ilgtspējīgai būvei, kas radījusi mazāku ietekmi uz vidi, būtu mazāki nodokļu maksājumi,» viņa stāsta.

Ārvalstu pieredze

ZTC direktors Māris Avotiņš sarunā ar žurnālu Baltijas Koks akcentē, ka patlaban Latvijā ir grūtības ar normatīvo bāzi, proti, ugunsdrošības prasībām. «Pie mums vēl nav sapratnes par koka būvi. Ārzemēs mēs ar tādām problēmām nesastopamies. Savukārt Latvijā dzirdu no arhitektiem, ka te ir nesamērojamas prasības, kas rada situāciju, ka koks nav finansiāli izdevīgs būvmateriāls,» viņš teic.

ZTC patlaban strādā pie koka būves projekta Latvijas Lauksaimniecības universitātei, kā arī ražo biroja ēku vietējam tirgum. Māris Avotiņš uzsver, ka interese par koka būvēm Latvijā ir liela, tostarp publiskajā sektorā.

«Pēdējo gadu tendences par to liecina. Pasūtījumi nav dramatiski auguši, bet interese ir, un cilvēki saprot koka būvju skaistumu un izdevīgumu. Estētika, celtniecības ātrums ir tikai dažas no pozitīvajām īpašībām. Tirgū tiek piedāvāts vēl viens materiāls, kuru izvēlēties, – lai nav izvēle tikai starp mūri, betonu un metālu, bet var izvēlēties arī koku,» viņš norāda.

Publicitātes foto

Māris Avotiņš kā vienu no svarīgākajiem kavējošiem faktoriem, kas nesekmē koka apbūvi Latvijā, min novecojušu domāšanu.

«Ļoti gribu ticēt, ka tas izzudīs. Man zināmi arhitekti un arhitekti, kuri māca citus arhitektus un būvniekus, apgalvo tā: koks nav slikts materiāls privātmāju un atsevišķi stāvošu māju būvniecībai, bet pilsētvidē tas neder. Arguments, kādēļ koks nav labs, – atgādinājums, ka gadsimta sākumā Londonā bija lielais ugunsgrēks, kurā visas koka būves nodega. Ja šādas atziņas nenomirs, tad Latvijā šajā jomā nekas nenotiks. Mēs varēsim skatīties vien uz ārzemēm, kur tiek celtas skaistas būves no koka,» sašutumu pauž uzņēmējs.

ZTC galvenie noieta tirgi meklējami Skandināvijas valstīs, Nīderlandē un Šveicē. Taujāts, kā cilvēki tur attiecas pret koka apbūvi publiskajā sektorā, Māris Avotiņš norāda, ka ļoti pozitīvi.

«Publiskajā sektorā viņi skatās ļoti ekonomiski. Tiek izsvērts ekonomiskais – ātrums, būvlaukuma noslogojums, cik ātri būvlaukums beidzas, būves vieglums, cik viegli strādāt. Pēc šādas izvērtēšanas viņi būvē vai nu no koka, vai jebkura cita izstrādājuma. Savukārt privātajā sektorā, piemēram, Nīderlandē, cilvēki saprot, ka koks ir ekskluzīvs un skaists. No tās puses mums nāk brīnišķīgi, sarežģīti projekti. Tur cilvēki zina, ka mājai jābūt estētiski baudāmai,» teic ZTC vadītājs.

FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
Par ko 80 minūšu telefona sarunā šodien runāja Makrons, Šolcs un Putins?
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
Lasīt citas ziņas
Krievijas politiķi vēršas pret Putinu: “Ja nepārtrauks militāro operāciju, bāreņu būs vēl vairāk”
“Nevis pirkt griķus par pieciem eiro, bet putraimus par 69 centiem?” Pārtikas cenas šogad turpinās augt
Ivars Auziņš par Kariņu: Viņš mēģina būt viens no mums
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
FOTO. Pašmāju slavenības ierodas uz Maestro Raimonda Paula koncertu “Dzintaros”
23:53
Lietuvā jau izdevies savākt Ukrainai paredzētā “Bayraktar” iegādei vajadzīgos piecus miljonus eiro
23:32
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
22:40
FOTO. Cilvēki joko par karu Ukrainā – par ko sapņo Ukraina bet par ko Krievija? Apskaties!
“Ja jūs kādu nogalināt, dabūjat piemaksu” – kāds ir atalgojums militārajos grupējumos?
Ukraina veidos mūsdienīgu bumbu patvertņu sistēmu
Arī svētdien daudzviet Latvijā gaidāms lietus
Spānija plāno nosūtīt uz Latviju zenītraķešu bateriju un aptuveni 100 karavīrus
Burovs: Tā mēs sagaidām apkures sezonu – liekam ģimenēm piemaksāt par ēdināšanu skolās
Mūžībā devies bijušais LNT žurnālists Ivo Goldmanis
Vai Latvijai šobrīd pastāv kādi militāri draudi no Krievijas? Vērtē Rajevs!
Pasaules hokeja čempionāta finālā Kanāda pievienojas Somijai
Dita Lase: Viss Latvijas “superfūds” ir ziemā, tikai cilvēki to nezin kāpēc aizmirst
Zelenskis: Donbass būs ukraiņu zeme
Ukrainas tiesībsardze: Okupanti no Mariupoles izved metāla izstrādājumus
Iecerētā, bet neatļautā pasākuma vietā pie Uzvaras parka aizturēti divi cilvēki
Sodas brīnumainās īpašības! 10 veidi, kā to gudri uzmantot mājās
Krievija apsūdz ASV pērtiķu baku radīšanā laboratorijās Nigērijā
Aptauja: Iedzīvotāju satraukums par Covid-19 izplatību zemākais pēdējo divu gadu laikā
Planētas noslēpumi: Globālā sasilšana nav atcelta! Mitrie tropi virzās uz poliem
FOTO. Latvijā vēl retums – saimniecība, kur top produkti no aitu piena
Planētas noslēpumi: Radīts neievainojams materiāls – nevar ne sagriezt, ne caururbt
Planētas noslēpumi: Starptautiska pētnieku grupa nākusi klajā ar jaunu diagnozi Staļinam
Vai dzīvesvietu drīkst deklarēt jebkur – arī vasarnīcā?
Lasītāja: Agrāk īpašuma nodoklis bija 0,2–0,5%, bet šogad 1,5% – trīs reizes dārgāk. Kāds tam pamatojums?
Planētas noslēpumi: Teju vai neticami! Kā izskatās pasaules diženākie baseini
Vilis un Vilhelms – šīs dienas gaviļnieki! Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?