Latvijā ražo unikālu produktu – neredzamu stiklu. Kur un kā tādu izmanto? 3
Luvras muzejs Parīzē, Aizliegtā pilsēta Ķīnā – tās ir tikai dažas vietas pasaulē, kur izmanto Latvijas augstas tehnoloģijas stikla ražotāja “GroGlass” neredzamo stiklu.
Tuvāko piecu gadu laikā “GroGlass” iecerējis kāpināt ražošanas jaudu vismaz divas reizes.
SIA “GroGlass” neredzamais stikls jeb stikls ar pretatspīduma un UV aizsargājošu pārklājumu piemērots arhitektūras un dizaina projektiem, elektroniskajiem displejiem, mākslas darbu ierāmēšanai un citām vajadzībām.
Pagājušajā gadā kompānija izstrādāja stratēģisko plānu turpmākajiem pieciem gadiem, kas paredz dubultot ražošanas jaudu.
Neredzamais stikls
Kā viss sākās? No idejas ražot stiklu siltumnīcām. Uzņēmuma dibinātājs un valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Kelbergs Latvijā ieradās 2003. gadā kā ASV privātā kapitāla fonda NCH pārstāvis.
Šis fonds veicis lielus kapitālieguldījumus Latvijā, tajā skaitā deviņdesmito gadu sākumā tas kļuva par a/s “Sidrabe” līdzīpašnieku.
Var teikt, ka “GroGlass” tehnoloģiskās saknes meklējamas a/s “Sidrabe”, kas kopš 1962. gada bija galvenais nanomateriālu izpētes centrs padomju kosmosa un aizsardzības nozarē.
Pēc Latvijas neatkarības iegūšanas “Sidrabe” turpināja novatorisku ražošanu, lai apmierinātu pasaules vadošo kompāniju tehnoloģiskās vajadzības.
Kelberga kolēģim Kārlim Cerbulim radusies doma ražot stiklu siltumnīcām, jo bijis pieprasījums no Holandes dārzkopjiem.
Tā arī radies biznesa plāns ražot stiklu ar lielāku gaismas caurlaidību un uzņēmuma nosaukums. “GroGlass” izveidots 2004. gadā, bet vairāku gadu garumā ilga pārklājuma aprīkojuma izstrāde, iekārtu iegāde, līdz beidzot 2008. gada rudenī uzsākta ražošana.
Tieši tad sākās ekonomiskā recesija, kas ietekmēja turpmākos uzņēmuma biznesa plānus, jo “krīzes laikā neviens fermeris jaunas siltumnīcas vairs negribēja būvēt”.
Tādējādi nācies plānus pārorientēt, pievēršoties plānam B un C. To vidū – stikls mākslas darbiem, kura ražošana tika uzsākta 2009. gadā. Tolaik tirgū bija pieci konkurenti, taču jaunākie dati rāda, ka “GroGlass” ir vadošās pozīcijas Eiropas tirgū ar 80%.
Kāda ir uzņēmuma konkurences priekšrocība? Aleksandrs Kelbergs to skaidro ar tehnoloģiju.
Proti, lielākoties arhitektūrai paredzētais stikls ar vakuuma aizsargslāni tiek pārklāts tikai no vienas puses, lai bloķētu saules enerģijas piekļuvi objektam, un pēc tam no otras puses, un tā strādā uzņēmuma konkurenti.
Savukārt “GroGlass” stikls tiek pārklāts no abām pusēm vienlaikus, izmantojot “Sidrabē” radītu unikālu iekārtu un tehnoloģiju. “Tā ir arī kvalitātes priekšrocība. Katru reizi, kad šāds neredzamais stikls tiek aiztikts, uz tā paliek nelieli defekti.”
“Jo mazāk to aiztiek, jo labāk. Vienlaikus ar aizsargslāni pārklājot abas stikla puses, esam konkurētspējīgāki,” stāsta Kelbergs.
Praktiski tas notiek tā, ka aizsargslānis tiek uzklāts īpašā vakuuma iekārtā ar maksimālu precizitāti, veidojot barjeru starp stiklu un gaisu, lai neveidotos atspīdums.
“Atomi, kas nonāk uz stikla, jau kļūst par stikla sastāvdaļu. Šie metāla atomi veido pārklājumu, kas ir neredzams, jo ir mazāks par gaismas vilni,” tehnoloģiju skaidro vadītājs.
Sākotnēji vajadzējis kliedēt klientu šaubas, kā iespējama šāda tehnoloģija.
Neatņemama darba sastāvdaļa bija klientu aicināšana uz Latvijas galvaspilsētu nolūkā iepazīstināt gan ar robotizēto ražotni, gan pašu pilsētu, jo daudziem tā bijusi pirmā saskarsme ar Latviju.
Pilnībā eksportē
Gandrīz pilnībā visu saražoto uzņēmums eksportē. Pašlaik ap 50% no realizētā aizņem stikls mākslas darbu ierāmēšanai, 30% – stikls ledusskapju vitrīnām lielveikaliem galvenokārt Vācijā un Francijā, bet vēl aptuveni 20% stikla tiek pārdoti elektronisko displeju ražotājiem.
Latvijā “GroGlass” neredzamo stiklu uzdāvinājis Nacionālajam mākslas muzejam, jo vēlas būt sociāli atbildīgs.
To nelielos apjomos iegādājušies arī citi klienti Latvijā.
A. Kelbergs atklāj, ka diezgan daudz stikla tiek realizēts Ķīnas tirgū. Tur īpašā cieņā tas ir muzejos, vasaras rezidencēs, Aizliegtajā pilsētā.
Ķīnieši vēlas kvalitatīvu preci, kas ražota Eiropas Savienībā, nevis pašu mājās, tāpēc izvēlas “GroGlass”. Pavisam uzņēmums savu produkciju eksportē uz 45 pasaules valstīm.
Lai arī pagājušā gada otrā puse iezīmējās ar strauju biznesa izaugsmi, kopējais gada apgrozījums salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu saruka par 4,9% un bija 16,4 miljoni eiro.
Taču uzņēmuma peļņa salīdzinājumā ar 2017. gadu gan samazinājās par 35% un sasniedza 2,5 miljonus eiro. A. Kelbergs skaidro, ka kopējos datus ietekmēja uzņēmuma īpašnieku maiņa.
Proti, to iegādājās uzņēmuma vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija “Kartesia”.
Pēc vērienīgajām izmaiņām, kad tika pabeigts darījums, jaunā vadības komanda izstrādāja stratēģiskās attīstības plānu nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz divkāršot uzņēmuma ražošanas kapacitāti nākamo trīs līdz piecu gadu laikā.
Apjomu kāpināšana būs iespējama, pateicoties topošajai jaunajai ražotnei. Līdz šī gada beigām plānots atvērt paplašināto vakuuma ražotni, modernizējot tās tehnoloģiju un iekārtas, kas ļaus iegūt divkārt lielāku ražošanas kapacitāti.
Tajā skaitā vairāki procesi tiks robotizēti. Kas īpaši svarīgi – komanda tiek papildināta ar pieredzējušiem darbiniekiem, kas strādā Francijā, Vācijā un citviet.
2019. gadā paredzēts īstenot vairākas iniciatīvas ražošanas un piegāžu ķēdes procesos, lai palielinātu efektivitāti. Kopējās investīcijas šogad plānotas sešu miljonu eiro apmērā.
Gadu uzņēmums plāno pabeigt ar apgrozījuma procentuālo pieaugumu vismaz divciparu skaitļa apjomā, bet pagaidām precīzu skaitli vadītājs atturas nosaukt – tas būs atkarīgs no stratēģijas īstenošanas.
“Pašlaik, ieejot mākslas galerijās vai salonos Eiropā, vidēji 90% stikls ir parastais un tikai 10% – speciālais. ASV ir gluži pretēji – ap 50% ir speciālais stikls. Mūsu mērķis ir panākt, lai tirgus aug, lai Eiropas pircējs uzdod jautājumu, kādu stiklu izvēlēties.”
“Gribu izaugt līdz ASV tirgus cipariem, bet jāsaprot, ka viņiem tas izdevās 20 gadu laikā. Domāju, ka mūsdienu tehnoloģijas un digitālie mediji to palīdzēs paveikt. Ceru, ka izdosies sasniegt ap 30% mākslas darbu ierāmēšanu ar neredzamo stiklu,” uzsver uzņēmuma vadītājs.
UZZIŅA:
Stikla ražotājs SIA “GroGlass” dibināts 2004. gadā. Uzņēmums tapa uz a/s “Sidrabe” bāzes, kas padomju laikā bija galvenais nanomateriālu izpētes centrs padomju kosmosa un aizsardzības nozarē. Sākotnēji ieguldīts ASV privātā kapitāla fonda NCH finansējums.
2009. gadā sāk ražot stiklu, kas paredzēts mākslas darbu ierāmēšanai un pamazām iekaro ārvalstu tirgus, pašlaik aizņemot jau 80% tirgus Eiropā.
2018. gadā kompāniju iegādājās uzņēmuma vadības komanda un Apvienotajā Karalistē bāzētā investīciju kompānija “Kartesia”. Top stratēģiskais plāns nākamajiem pieciem gadiem, kas paredz dubultot ražošanas jaudu. Pašlaik ražošana notiek divās ražotnēs – Rīgā un Stopiņu novadā.
Šogad plāno ieguldīt ap sešiem miljoniem eiro, kas nākamo trīs līdz piecu gadu laikā ļaus būtiski palielināt ražošanas un realizācijas apjomus.
Vērtējums: Ļoti interesants uzņēmums
Pēteris Strautiņš, “Luminor” ekonomists: “GroGlass” ir ļoti interesants uzņēmums, kuram līdzīgu Latvijā ir grūti atrast.
Tas ražo pasaulē unikālu produktu – stiklu ar pārklājumiem gaismas atstarošanas mazināšanai, kam ir ļoti elitārs pielietojums.
Piemēram, to izmanto mākslas darbu aizsardzībai, siltumnīcu būvē, saules paneļu ražošanā.
Vēsture nevirzās taisnās līnijās, ir veiksmīgi un mazāk veiksmīgi gadi, taču nav šaubu, ka uzņēmums attīstās visumā sekmīgi. Piemēram, no 2014. līdz 2018. gadam tā apgrozījums ir pieaudzis par 39,2%, kamēr nemetālisko minerālu ražošanā kopumā pieaugums bija 17,4%.
Nozares uzņēmumu vairākums gan ir ļoti atšķirīgi, tās tipiskākais produkts ir būvmateriāli.
“GroGlass” apgrozījuma dinamika šajā laikā vairāk līdzinās tādu tehnoloģisko nozaru kā farmācija vai mašīnbūve attīstībai.
Tas neapšaubāmi ir augsti tehnoloģisks uzņēmums, kura izmantotajām iekārtām precīza analoga nav nekur citur pasaulē. Tas lielā mērā ir ar “GroGlass” sākotnēji saistītā uzņēmuma “Sidrabe” nopelns.
Uzņēmumiem, kuru tehnoloģijas atbilst pasaules labākajai praksei, kuriem ir spēcīga vadības komanda, Latvijā ir iespējams augt ļoti strauji, jo darbaspēka izmaksas joprojām ir ievērojami zemākas.
Latvijas IKP šobrīd ir apmēram 70% no ES vidējā (pēc pirktspējas paritātes), bet starpība ar bagātākajām un tehnoloģiski attīstītākajām valstīm ir lielāka, jo īpaši nominālajā jeb naudas izteiksmē.
Tās ir valstis, kur galvenokārt strādā “GroGlass” un citu tehnoloģisko uzņēmumu konkurenti.
Līdz ar to starpība starp darbaspēka izmaksām par stundu salīdzinājumā ar Rietumeiropu, arī ASV un Japānu, joprojām ir mērāma reizēs.
Ja šie uzņēmumi spēj panākt tādu darba ražīgumu kā bagātajās valstīs, kas pirmkārt ir atkarīgs no paša uzņēmuma un daudziem ir izdevies, tad tā ir liela konkurētspējas priekšrocība.
