“Enefit”: Decembrī elektroenerģijas cenu Latvijā galvenokārt noteiks gaisa temperatūra, hidroloģija un vējš 0
Latvijā decembrī elektroenerģijas cenu galvenokārt noteiks gaisa temperatūra, hidroloģija un vējš, aģentūru LETA informē “Enefit”.
Kompānijā min, ka aukstās dienās, kad elektroenerģijas pieprasījums ir augsts un vēja izstrāde zema, cenas, visticamāk, saglabāsies 10-15 centu par kilovatstundu (kWh) diapazonā un nereti var kāpt virs 20 centiem par kWh. Ja pūtīs ziemai raksturīgāki vēji, lētākā vēja enerģija no Lietuvas, Igaunijas un Ziemeļvalstīm varēs samazināt dārgo fosilās enerģijas staciju nepieciešamību un pazemināt vairumtirdzniecības cenas. Turklāt, ja Latvijas hidroenerģijas izstrāde turpinās pieaugt, tas sniegs pastiprinošu efektu.
“Enefit” Tirgus izpētes un analītikas nodaļas vadītājs Romāns Tjurins norāda, ka Latvijas un Igaunijas starpsavienojuma remontdarbi turpinās, tāpēc no Somijas būtiskus importa apmērus nevarēs pārvadīt uz Latviju, veidosies cenu starpība, un šajā ziemā elektroenerģijas cenas Latvijā būs augstākas nekā Igaunijā.
Eksperts arī skaidro, ka vēl viens būtisks faktors atlikušo ziemas mēnešu laikā būs gāzes cenas – ja gāzes cena strauji pieaugs, tas ātri atspoguļosies elektroenerģijas cenās un arī patērētāju rēķinos. Pašlaik gāzes cena ir saglabājusies ļoti zema – 30 eiro par megavatstundu (MWh) diapazonā, kas palīdz uzturēt zemākas ar gāzi darbināmo elektrostaciju izmaksas Baltijā. Tomēr šo pozitīvo efektu daļēji vājina tas, ka Eiropas Savienības (ES) oglekļa dioksīda (CO2) emisiju kvotu cenas turpina pieaugt, palielinot oglekļa intensīvās ģenerācijas izmaksas.
Savukārt novembrī Latvijā vidējā gaisa temperatūra turpināja pazemināties, tādējādi, dienām kļūstot īsākām un naktīm garākām, pieaug elektroenerģijas un apkures patēriņš. Galvenie elektroenerģijas cenu noteicošie faktori bija reģionālā vēja ģenerācija, Latvijas fosilā un hidroenerģijas ražošana, kā arī Igaunijas degslānekļa un Ziemeļvalstu elektroenerģijas imports, kas plūda caur Igauniju un Lietuvu.
Vēl viens faktors, kas uzturēja augstāku cenu Latvijā, bija Latvijas-Igaunijas starpsavienojuma remontdarbi. Vairāk nekā puse pārvades jaudas bija ierobežota, tādēļ tikai daļa lētākas Somijas elektroenerģijas varēja nonākt Latvijā caur Igauniju. Šo faktoru rezultātā elektroenerģijas vidējā cena Latvijā sasniedza 11,1 centu par kWh, kas ir par aptuveni 5,5% vairāk nekā oktobrī un par gandrīz 25% vairāk nekā 2024. gada novembrī, savukārt Igaunijā cena bija zemāka – 9,59 centi par kWh.
Salīdzinoši augsto elektroenerģijas cenu Latvijā galvenokārt noteica reģionālā ražošana. Vēja enerģijas ģenerācija Baltijā, kas parasti ir viens no galvenajiem cenu ietekmējošiem faktoriem, samazinājās par aptuveni 12,5% salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi un bija apmēram par ceturto daļu mazāka nekā pirms gada. Tā kā vējš bija vājāks, pieaugošo pieprasījumu vairāk kompensēja fosilā kurināmā stacijas reģionā, it īpaši Igaunijas degslānekļa bloki un Latvijas-Lietuvas gāzes stacijas ar augstākām ražošanas izmaksām.
Tas veicināja cenu kāpumu – 25% novembra dienu elektroenerģijas cena bija ap 15 centiem par kWh un vairāk. Vasarā zemāku vēja ģenerāciju bieži kompensē spēcīga saules enerģijas ražošana, kas ļauj fosilajām stacijām nepiedalīties tirgū. Taču novembrī saules enerģijas sezona faktiski ir beigusies – ja jūnijā saules enerģija sedza līdz 25% Baltijas pieprasījuma, tad novembrī tās īpatsvars bija sarucis līdz aptuveni 2,2%, tāpēc tā vairs nevarēja darboties kā cenu samazinošs faktors.
Situāciju ikdienas Latvijas patērētājam vēl vairāk pasliktināja Latvijas-Igaunijas pārvades tīkla darbu turpināšanās, kuru dēļ nozīmīgs apmērs lētas Somijas elektroenerģijas faktiski “iestrēga” Igaunijā un augsta pieprasījuma stundās nebija pieejams Latvijai. Tas noveda pie augstākām cenām, nekā būtu bijis bez šī ierobežojuma, un parādīja, cik svarīgas cenu noturēšanai ir spēcīgas starpvalstu savienojumu līnijas Baltijā.
Viens no faktoriem, kas palīdzēja samazināt cenas, bija pēkšņs hidroenerģijas izstrādes pieaugums Latvijā. Novembrī hidroenerģija sedza nedaudz vairāk kā trešdaļu no kopējā Latvijas elektroenerģijas pieprasījuma un saražoja gandrīz 213 gigavatstundas (GWh) elektroenerģijas. Tas bija divreiz vairāk nekā oktobrī.
“Enefit” pieder Igaunijā reģistrētajai “Enefit”. “Firmas.lv” informācija liecina, ka Latvijas “Enefit” pērn strādāja ar 171,395 miljonu eiro apgrozījumu un 4,333 miljonu eiro peļņu. Uzņēmums reģistrēts 2006. gadā, un tā pamatkapitāls ir 52,485 miljoni eiro.
