Ukrainas neatliekamās palīdzības darbinieki un brīvprātīgie ved ievainotu grūtnieci no apšaudē postītā dzemdību nama Mariupolē 9. martā.
Ukrainas neatliekamās palīdzības darbinieki un brīvprātīgie ved ievainotu grūtnieci no apšaudē postītā dzemdību nama Mariupolē 9. martā.
Foto: Evgeniy Maloletka/AP/SCANPIX

Cik lielā mērā Latvijas medicīnas sistēma gatava palīdzēt ukraiņiem? 0

Elīna Prikule, “Mājas Viesis”, AS “Latvijas Mediji”

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Lasīt citas ziņas

 

Kopš Krievijas Federācijas izraisītā briesmīgā kara pirmās dienas Ukrainā Latvijas valsts institūcijas, nevalstiskās organizācijas, privātie uzņēmumi un iedzīvotāji ar vārdiem un darbiem pierādījuši gatavību sniegt atbalstu daudz cietušajai valstij un tās pilsoņiem. Uz Ukrainu nogādātas humānās palīdzības kravas ar izdzīvošanai nepieciešamajām lietām, medicīnas precēm un zālēm.

CITI ŠOBRĪD LASA

Palīdzēt dodas Latvijas ārsti, un tiek koordinēti procesi uz robežas, lai bēgļi varētu nokļūt drošā vietā. Latvijas veselības nozare apliecinājusi, ka nodrošinās visu veidu veselības aprūpes pakalpojumus. Kādas ir nozares iespējas palīdzēt? Kā tas tiek organizēts, vai pietiek resursu? Kāda veida palīdzība nepieciešama visvairāk?

 

Iekšlietu ministrijas izstrādātais plāns bēgļu plūsmas uzņemšanai un izmitināšanai paredz, ka Latvija gatava sagaidīt līdz 10 000 personu, kas ieradīsies no Ukrainas, taču pieļauj, ka skaits varētu būt lielāks. Savukārt Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likums nosaka: ukraiņiem varēs izsniegt ilgtermiņa vīzu ar tiesībām uz nodarbinātību bez ierobežojumiem uz laiku līdz vienam gadam, kā arī tiesības saņemt valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus tādā pašā apjomā kā Latvijā valsts obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros apdrošinātām personām.

Valsts līdz 90 dienām nodrošinās arī primāri sniedzamo atbalstu – izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus, kā arī pirmās nepieciešamības preces. Latvijas institūcijas seko līdzi Ukrainas starptautiski izteiktajiem palīdzības pieprasījumiem, kas tiek koordinēti ar Eiropas Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, lai sniegtu nepieciešamo atbalstu.

Veselības ministrijas preses sekretāre Sintija Gulbe norāda, ka veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību Latvijā koordinē Veselības ministrija un tās padotības iestādes atbilstoši kompetencei: “Veselības ministrija kopā ar nozari, universitāšu slimnīcām strādā pie slimnīcu hospitalizācijas un pārprofilēšanas plāna, lai varētu nodrošināt nepieciešamos pakalpojumus.”

 

Agresoru mērķis – civiliedzīvotāji

Jana Streļeca, Ukrainas atbalsta biedrības valdes locekle, atgādina, ka Krievijas uzsāktās karadarbības dēļ Ukrainā cietušo ir kliedzoši daudz: “Tie ir civiliedzīvotāji, kuru vidū arī bērni. Un, protams, militārpersonas. Par pēdējiem datus neizplata, lai nebūtu spekulāciju. Par cietušajiem var spriest arī pēc tā, ka daudzas Ukrainas slimnīcas prasa specifiskus ārstēšanas līdzekļus. Diemžēl uz tām vietām, kur medikamenti un medicīnas ierīces nepieciešamas visvairāk, nav iespējams kravas nogādāt operatīvi.”

Streļeca uzskata, ka Latvijai ir jābūt gatavai uzņemt cietušos arī ar akūtiem ievainojumiem un traumām: “Liela problēma ir humānie koridori. Visi zinām, ka Krievija vairākkārt solīja tādus nodrošināt, taču savus solījumus netur, tāpēc pārvest cietušos ir sarežģīti. Tomēr mums ir jābūt gataviem, ka Latvijai būs jāuzņem arī šādi pacienti. Manuprāt, palīdzība primāri ir jāvirza traumatoloģijai un mikroķirurģijai.” Viņa piebilst, ka šobrīd Latvija to resursu ietvaros, kas ir, palīdzību sniedz efektīvi un operatīvi.

 

Vīrs un vārds

Mikroķirurgs Olafs Libermanis (pa kreisi) un traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris jau marta sākumā devās uz kara norises vietu, lai palīdzētu Ukrainas mediķiem.
Foto: Dainis Bušmanis un publicitātes foto

Mikroķirurgs Olafs Libermanis un traumatologs ortopēds Mārtiņš Malzubris jau marta sākumā devās uz kara norises vietu, lai palīdzētu Ukrainas mediķiem. Viņi strādā vienā no Kijivas slimnīcām, kurā ārstē vissmagāk cietušās militārpersonas. Libermanis stāsta: “Situācija šeit ir tāda: piemēram, atbrauc autobuss ar 30 ievainotajiem, no kuriem daļai ir pavisam bēdīgi. Daži uzreiz nokļūst reanimācijā. Tos, kuri spēj piecelties, ved citur. Slimnīcā, kur esam mēs, paliek tikai tie, kuriem ir ļoti smags stāvoklis, nepieciešama specifiska ārstēšana vai kuri nevar izturēt trīs, četras vai piecas stundas līdz nedaudz drošākai pilsētai.”

Malzubris skaidro, ka Latvijā pacienti ar akūtiem ievainojumiem, visticamāk, nenonāks, jo pat ievainotas militārpersonas netiek izlaistas no valsts: “Šābrīža reālā situācija atšķiras no Donbasas un Luhanskas konflikta. Tur bija viena konkrēta fronte, no kuras evakuēja noteiktā situācijā, valstī nebija pilnas mobilizācijas.” Mediķi teic, ka viņi šajā Kijivas slimnīcā pagaidām ir vienīgie ārsti no ārvalstīm. Viņi atzīst, ka arī paši patiesībā nebija gatavi braukt un strādāt kara apstākļos, taču iepriekš solījuši ukraiņu draugiem, ka to darīs, ja radīsies tāda nepieciešamība. Libermanis piebilst: “Kad tā stunda sita, vārds bija jātur.”

Iniciatīvu nepieciešamības gadījumā doties palīdzēt izrādījuši arī citi mediķi. Latvijas Ārstu biedrība līdz 25. martam saņēmusi astoņus pieteikumus. Biedrības prezidente Ilze Aizsilniece norāda: “Samērā nelielais pieteikumu skaits ir saistīts ar to, ka Latvijā hroniski trūkst ārstu un esošie ir pārslogoti, palīdzot mūsu pacientiem. Latvijā ir viena no dramatiskākajām pacientu un ārstu skaitliskajām attiecībām Eiropā. Otrs faktors – vidējais ārstu vecums ir 54 gadi. Liela daļa ārstu ir pirmspensijas vecumā.” Viņa stāsta, ka brīvprātīgajiem izsniedz kvalifikāciju apliecinošas izziņas, kā arī pirms došanās prom visus informē par nopietnajiem riskiem.

 

Klīnisko universitāšu slimnīcu atbalsts

Foto: SHUTTERSTOCK

Solidarizējoties ar ukraiņu tautu viņu cīņā pret Krievijas agresiju un lai sniegtu atbalstu Ukrainas bēgļiem, kuri ierodas Latvijā, Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca piedāvā darbu ārstiem, māsām un citam medicīnas personālam. Slimnīcas preses sekretāre Ilga Namniece norāda, ka ir jau saņemti pirmie pieteikumi.

Viņa piebilst, ka slimnīca ir gatava sniegt neatliekamo medicīnisko un ambulatoro palīdzību gan civiliedzīvotājiem, gan militārpersonām: “Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai ir pieredze ar kara ievainojumu un traumu ārstēšanu. Kopš 2014. gada jau esam palīdzējuši vairākiem Ukrainas karavīriem.” Domājot par praktisku palīdzību kolēģiem Ukrainā, kuri cīnās par savas valsts piederīgo dzīvību un ievainoto karavīru dzīvību glābšanu, fonds “Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas attīstības biedrība” atvēris kontu, kurā saziedotos līdzekļus novirzīs cietušo ārstniecībai un rehabilitācijai. Slimnīca jau uzņēmusi vairākus pacientus, kuri ieradušies no Ukrainas saņemt palīdzību.

Valdes locekle Ilze Kreicberga norāda, ka ar akūtām traumām Latvijā, visticamāk, cilvēki nenonāks, jo palīdzība jāsniedz nekavējoties: “Lielāka iespējamība, ka pie mums nonāks cietušie, kam nepieciešama specifiska ārstēšana vai rehabilitācija. Esam arī gatavi darba apjoma pieaugumam.” Viņa piebilst, ka galvenais ir spēt saglabāt mieru: “Jo apkārt nemierīgāk, jo lielāks miers ir jāsaglabā.” Arī Bērnu klīniskā universitātes slimnīca aktīvi seko līdzi situācijai un ir ciešā saziņā ar kolēģiem no Amerikas un pārējām bērnu slimnīcām Eiropā un Eiropas Bērnu slimnīcu organizāciju (ECHO), lai koordinēti un operatīvi atbalstītu gan slimnīcas Ukrainā, gan iesaistītos to mazo pacientu ārstniecībā, kuri meklē palīdzību ārpus savas valsts.

Komunikācijas vadītāja Dace Zaldāte-Rozentāle stāsta, ka slimnīca jau ir sniegusi ambulatorās veselības aprūpes pakalpojumus bērniem, kuru ģimenes vērsušās slimnīcā ar sūdzībām par ierastām bērnu slimībām: “Plūsma pagaidām ir maza, bet apzināmies, ka tā var kļūt lielāka. Mums ir izveidojusies cieša sadarbība ar Bērnu slimnīcas fondu.

Arī šoreiz situācijās, kad valsts nevarēs nodrošināt finansiālu atbalstu Ukrainas pilsoņiem, fonds operatīvi iesaistīsies nestandarta situāciju risināšanā.” Viņa norāda, ka ir apzināti divdesmit kolēģi, kuri prot ukraiņu valodu un nepieciešamības gadījumā palīdzēs komunicēt ar pacientiem un viņu ģimenēm.

Veselības ministrijas preses sekretāre S. Gulbe apstiprina, ka Latvijā pacienti uzreiz no Ukrainas netiks vesti: “Sākotnēji viņi nonāks Ukrainas robežvalstīs (Polija, Rumānija, Ungārija, Moldova, Slovākija). Tālāk Ukrainas robežvalstis ar Eiropas Komisijas agrīnās brīdināšanas un reaģēšanas sistēmu informēs par nepieciešamību nogādāt pacientus citās valstīs, tostarp Latvijā.

Plānots, ka pie mums lielākoties nonāks pacienti, kuriem ir nepieciešama ārstēšanās stacionārā pēc traumām, rehabilitācija, dažādas sarežģītas ķirurģiskas operācijas.” Viņa teic, ka rehabilitācijas pakalpojumus NRC “Vaivari” šobrīd plānots sniegt piecdesmit karavīriem, tomēr pieļauj, ka skaits varētu būt lielāks. I. Aizsilniece uzsver: ir svarīgi sniegt palīdzību Ukrainai atbilstoši viņu vajadzībām un pieprasījumam: “Mēs cieši sadarbojamies ar Ukrainas Veselības ministriju un vēstniecību Latvijā.”

 

Palīdzība: zāles un medicīnas līdzekļi

Nozīmīgu medicīniska rakstura preču nosūtīšanu uz Ukrainu koordinē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kā arī atsevišķas nevalstiskās organizācijas. Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi labdarības organizācijai “Ziedot.lv” saziedojuši vairāk nekā 6,5 miljonus eiro. Praktiska palīdzība Ukrainas cilvēkiem sniegta jau 5,9 miljonu eiro apmērā.

Komunikācijas vadītāja Ilze Ošāne stāsta: “Sadarbībā ar Aizsardzības ministriju, Ārlietu ministriju un Ukrainas vēstniecību sniegts nozīmīgs atbalsts Ukrainas aizstāvjiem, tostarp atbalsts ar medicīnas precēm, iekārtām un medikamentiem. Līdz 25. martam medikamenti un medicīnas preces iegādātas un nosūtītas Ukrainai 724 531,43 eiro apmērā.”

Palīdzība sniegta Hersonas, Kijivas, Ļvivas, Vinnices, Harkivas slimnīcām. Ir nosūtītas vērtīgas medicīnas iekārtas un četras ātrās palīdzības automašīnas: “Tas īstenots, pateicoties medicīnas sabiedrībai ARS, Anesteziologu asociācijai, Latvijas Ķirurgu asociācijai un citām.” Ošāne piebilst, ka viens no vērtīgākajiem ziedojumiem ir taktiskie žņaugi, kas īsā mirklī spēj glābt ievainotā dzīvību. Ukrainas iedzīvotājiem nepieciešamo zāļu piegādi Latvijas valsts veic centralizēti, sadarbojoties ar Ukrainas iestādēm, kas nosūta pieprasījumus, precizējot specifiskas vajadzības un zāļu apjomus.

Zāļu valsts aģentūras pārstāve Tanita Tamme-Zvejniece norāda, ka privātpersonām pašrocīgi iegādāties zāles ziedošanai Ukrainas iedzīvotājiem nevajadzētu, jo pastāv risks veselībai, ja medikamenti ir nepareizi uzglabāti vai transportēti: “Mēs aicinām resursus, ko cilvēki paredzējuši investēt zāļu iegādei, labāk ziedot labdarības organizācijām.”

 

Aptieku un privāto klīniku iesaiste

Palīdzēt steidz arī farmācijas uzņēmumi un privātās klīnikas, ziedojot finanšu līdzekļus, medikamentus un medicīnas ierīces, kā arī piedāvājot darbu ukraiņu mediķiem un farmācijas speciālistiem. Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Juč­koviča norāda, ka pēc asociācijas un Latvijas Farmaceitu biedrības saskaņotas iniciatīvas veiktas izmaiņas Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā, lai ukraiņu speciālisti varētu strādāt arī farmaceitiskajā aprūpē: “Interesenti ir, un potenciālie darba devēji ir atsaucīgi.”

Vilma Druliene, “Repharm” uzņēmumu grupas farmācijas biznesa uzņēmumu valdes priekšsēdētāja, norāda, ka “Mēness aptiekā” pirmie farmaceiti jau sākuši strādāt: “Esam parūpējušies, lai jaunie darbinieki ātri varētu iekļauties aptiekas darbā, kā arī sagatavojuši atpazīstamības zīmes, lai mūsu aptieku apmeklētāji zina un saprot, ka šie kolēģi var apkalpot krievu vai angļu valodā.” Tuvākajā laikā darbu sāks vēl citi farmācijas speciālisti no Ukrainas.

Farmaceite Marija no Kijivas: “Pirmās darba dienas “Mēness aptiekā” man ir bijušas ļoti piesātinātas. Esmu priecīga, ka man tagad ir darba devēja nodrošināta dzīvesvieta un jau tik ātri Latvijā varu strādāt savā iemīļotajā profesijā, palīdzot citiem cilvēkiem un apkalpojot rīdziniekus, kuriem vajadzīgs farmaceita padoms. Aptiekas vide un darba ritms man labi pazīstams, kolēģi atbalsta un palīdz, ja vajadzīgs kāds skaidrojums.

Kara pirmajās dienās devos prom no Kijivas, kur līdz šim esmu strādājusi lielā aptieku uzņēmumā.” Druliene stāsta, ka Ukrainai atbalstu sniedz, arī sagādājot nepieciešamās zāles un medicīnas preces. Pirmais atbalsta sūtījums cietušajiem civiliedzīvotājiem sagatavots jau otrajā dienā pēc kara darbības sākuma: “Tajā bija 10 000 medicīnisko marles saišu iepakojumu un 10 000 vienreizlietojamu medicīnisko cimdu pāru. Nākamajā sūtījumā bija pārsienamie materiāli, antibiotikas, pretsāpju medikamenti un citi vajadzīgi aptiekas produkti kopumā par 120 000 eiro.”

Darbu ukraiņu speciālistiem piedāvā ne tikai aptiekas, bet arī privātās klīnikas. Piemēram, uzņēmumā “Klīnika DiaMed” ir vairākas vakances ārstiem un citam medicīnas personālam. Valdes locekle Darja Cvetkova teic, ka jau pavisam drīz darbu uzsāks divas operācijas māsas: “Pārrunas noritējušas veiksmīgi, un šobrīd notiek dokumentu formēšana, lai jaunās kolēģes varētu pievienoties kolektīvam.” Savukārt “Veselības centrs 4” sniedzis palīdzību jau trīs kravu apjomā, ziedojot medikamentus neatliekamās palīdzības sniegšanai, infekciju, iekaisumu un hronisku slimību ārstēšanai.

Administratīvā direktore Kristīne Ozoliņa-Kaļetova teic, ka ir ziedota arī ekipēta neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīna un nokomplektētas neatliekamās medicīniskās palīdzības somas: “Šobrīd aktīvi sniedzam atbalstu tiem bēgļiem no Ukrainas, kurus esam atveduši uz Latviju atpakaļceļā no kara postītās valsts. Tā ir mūsu svētība un laime – spēja atbalstīt Ukrainas iedzīvotājus, jo viņi karo mūsu vietā. Tas ir mūsu pienākums viņiem sniegt palīdzību un atbalstīt šajā grūtajā brīdī!”

 

Pieredze: piedzīvot karu

Olafs Libermanis un Mārtiņš Malzubris veic operāciju kara apstākļos Kijivas slimnīcā.
Foto no Olafa Libermaņa personiskā arhīva

Ukrainis Jura Bubess dzīvo Ļvivā. Viņš stāsta, ka situācija tur ir mierīgāka nekā citviet: “Karš Ukrainā ir postošs, taču mums ir stiprs gars. Mēs apraudam visus, kuri cietuši Krievijas karaspēka uzbrukumu dēļ. Iebrucēji apšauda visus – arī bērnus, sievietes un seniorus. Met bumbas uz skolām, slimnīcām un bērnudārziem. Tas ir neiedomājami, bet mēs stāvam stipri. Mēs savu zemi un cilvēkus aizstāvēsim.” Jura teic, ka pats cietis 2014. gada kaujās.

Viņš savainojis roku, un tā kļuvusi nekustīga: “Pirmo operāciju man veica Ukrainā. Pēc tam no 2016. līdz 2019. gadam Latvijā man bija divpa­dsmit operācijas un tika veikta rehabilitācija. To organizēja Ukrainas konfliktā cietušo atbalsta fonds.” Vīrietis uzskata, ka tieši šāda veida palīdzība būs visvairāk vajadzīga arī tagad: “Neatliekamo palīdzību sniegs Ukrainā, taču pēc tam būs nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi, kas cietušajiem palīdzēs atgūt funkcionalitāti un dzīves kvalitāti.” Jura piebilst, ka ir pateicīgs par Latvijas organizāciju un iedzīvotāju atbalstu toreiz un tagad.

Dana Isarova, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķe, teic, ka vēl arvien nespēj aptvert to, kas notiek Ukrainā. Danas tētis ir ukrainis un mamma latviete.
Publicitātes foto

Dana Isarova, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas mediķe, teic, ka vēl arvien nespēj aptvert to, kas notiek Ukrainā. Danas tētis ir ukrainis un mamma latviete. Viņas radinieki – krustvecāki, māsīcas, brālēni, krusttēva meita ar ģimeni, babuška (tā sieviete dēvē savu vecmāmiņu) un citi tuvinieki – dzīvo Čerņihivā. Tā ir pilsēta Ukrainas ziemeļos, kas atrodas 140 kilometru attālumā no valsts galvaspilsētas Kijivas.

Dana norāda, ka tur noris aktīva karadarbība: “Situācija tur ir ļoti bīstama. Kad karš sākās, pieņēmām lēmumu, ka ģimene paliks tur, jo bijām pārliecināti, ka civiliedzīvotājus neaiztiks. Pēc dažām dienām sapratām, ka iebrucējam nav nekādu robežu, bet tad pamest dzīvesvietu jau bija kļuvis bīstami. Ceļi ir mīnēti, un krievu karaspēks šauj uz visām civilajām automašīnām, kuras mēģina izbraukt no pilsētas. Benzīna nav. Radinieki domā par evakuāciju, taču detaļās par to nestāsta.” Sieviete norāda, ka viņas gaidībās esošajai māsīcai kopā ar ģimeni ir izdevies izkļūt no Čerņihivas un nokļūt drošākā vietā.

Dana atzīst, ka viņas radinieki un viņa pati jūtas ārkārtīgi noguruši: “Mijas mežonīgs nogurums, bailes un milzīga ticība, ka beigās viss būs labi.” Mediķe norāda, ka situācija Ukrainas slimnīcās ir atšķirīga: “Mana krusttēva meitas krustmāte ir vietējā dzemdību nama vecākā māsa. Sazinājos ar viņu un noskaidroju, ka dzemdību namā situācija ir ļoti slikta.

Daudz ir priekšlaikus dzimušu bērniņu ar dažādām patoloģijām. Miera laikā tās visdrīzāk varētu ārstēt, pārvedot jaundzimušos uz Kijivas slimnīcu, taču tagad dzemdības tiek pieņemtas bumbu patvertnē. Bērns piedzimst, bet māmiņai paziņo, ka mazulis dzīvos īsu brīdi. Ir piedzimuši trīnīši. Tie vienmēr ir priekšlaikus dzimuši bērniņi, kuriem nepieciešama medicīniska palīdzība, taču pagrabā to sniegt nav iespējams. Noskaidroju, ka viņiem ļoti trūkst elementāru lietu, piemēram, antibiotiku, adatu, katetru, specializēto piena maisījumu.” Dana stāsta, ka pilsētas aptiekās krājumi ir beigušies vai aptiekas ir sabombardētas: “Arī humānās kravas nesaņem, jo krievu armija tās nelaiž iekšā pilsētā. Iebrucēji pat nelaiž neatliekamās medicīnas palīdzības mašīnas ar ievainotiem bērniem, lai viņus nogādātu slimnīcās.”

Savukārt sazinoties ar Čerņihivas apgabala bērnu slimnīcu, ārste uzzinājusi, ka tur krājumu pietiekot: “Viņi, protams, strādā kara apstākļos, bet medikamentu un nepieciešamo ierīču netrūkst. Neviens gan nezina, cik ilgi tā būs. Jāņem vērā, ka daudzi, kam ir hroniskas un autoimūnas saslimšanas, nesaņem nepieciešamo palīdzību. Tas nozīmē, ka diemžēl būs arī daudz netiešu nāvju, kas saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumu nepieejamību. Es vēl arvien to nespēju aptvert…”

 

Atbalsts ilgtermiņā

Dana Isarova uzsver, ka šis laiks visiem ir ļoti satraucošs, tāpēc ir svarīgi atcerēties rūpēties arī par sevi: “Esmu nogurusi no tā visa un zinu, ka arī citi tā jūtas, jo informācijas apjoms ir milzīgs. Mans aicinājums ir rūpēties arī par sevi, lai būtu spēks palīdzēt tiem cilvēkiem, kuri atbrauks uz Latviju. Ir svarīgi nepierast pie šī kara. Mūsu smadzenes ar laiku mēģinās mazināt piesaisti tam.”

Madonas baptistu draudzes mācītājs un biedrības “Baltijas Globālā iniciatīva” vadītājs Pēteris Eisāns, kas kopā ar citām organizācijām un brīvprātīgajiem palīdz ukraiņiem, uzskata: ir jādomā, kā palīdzēt karā cietušajiem ilgtermiņā: “Mums kā sabiedrībai un baznīcai ir jāgatavojas maratonam. Tas no mums visiem prasīs vairāk izturības, nekā mēs iedomājamies.” Mācītājs stāsta, ka tad, kad bijis Jordānijas skoliņā, kurā mācījušies Sīrijas un Irākas bēgļu bērni, uzskatāmi redzējis, cik lielu traumu nodara karš: “Ieejot skoliņā, pie sienas bija salikti zīmējumi. Katram bērnam divi – viens, kad bērns bija tikko ieradies, bet otrs – pēc gada vai diviem. Tajos varēja pamanīt dvēseles noskaņojuma atšķirību.” Uz Latviju ir uzaicināts ukraiņu mācītājs, kura uzdevums būs apzināt bēgļu kopienu un tajā darboties kā atbalsta personai: “Zinu, ka arī Latvijas psihiskās veselības aprūpe gatavojas šim darbam.”

 

Uzziņa

Humāno palīdzību svarīgi sniegt sadarbībā ar organizācijām, kas to dara koordinēti, lai nepieciešamās lietas varētu piegādāt tur, kur tās vajadzīgas visvairāk. Līdz 25.martam labdarības organzācija “Ziedot.lv” medikamentus un medicīnas preces iegādājusies un nosūtījusi Ukrainai 724 531,43 EUR apmērā.
Foto: SHUTTERSTOCK

• Palīdzība Ukrainas bēgļiem Latvijā: ukraine-latvia.com; vienotais tālrunis +371 27380380

• Operatīvai medicīniskajai palīdzībai Ukrainas pilsoņi var pieteikties, zvanot pa telefonu +371 25680140

• Krīzes tālrunis ukraiņu valodā patvēruma meklētājiem no Ukrainas: +371 20900209

SAISTĪTIE RAKSTI

• “Gribu palīdzēt bēgļiem” – kustība, kas sniedz tūlītēju palīdzību grūtībās nokļuvušajiem patvēruma meklētājiem: gribupalidzetbegliem.lv

• Latvijas uzņēmumu bezmaksas piedāvājumi ukraiņiem: Propozycii.lv

Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
VIDEO. Sieviete slimnīcā slepus ienes rumu, lai dalītos pēdējā dzērienā ar savu mirstošo tēvu
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
VIDEO. Neapstādināmais zāles pļāvēja robotiņš – “traģikomiski” kadri no Igaunijas
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Lasīt citas ziņas
Rīdzinieki, esiet atcaucīgi un izmitiniet bēgļus no Ukrainas!
Atrasta problēmas sakne: pārāk maz skolēnu lauku klasēs
Četras pašvaldības radīs jaunas vietas bērnudārzos, kopā ieguldot 11,5 miljonu eiro aizdevumos
Mājas cūku audzēšanai uzliek stingrus žņaugus – uzzini kādus!
Absolventi turpina pārsteigt! Uz izlaidumu ierodas lielizmēra atkritumu konteinerā
16:30
Rīdzinieki, esiet atcaucīgi un izmitiniet bēgļus no Ukrainas!
16:26
Godinās pirmā prezidenta Čakstes veikumu ar piemiņas vietu uz AB dambja
16:12
Godinās pirmā prezidenta Čakstes veikumu ar piemiņas vietu uz AB dambja
Pērtiķu bakas atklājot, turpmāk obligāti noteiks arī kontaktpersonas
Fani uzslavē dziedātāju Adeli, kas pārtrauca koncertu, lai palīdzētu grūtībās nonākušam fanam
“Kamēr mēs te runājam, Latvijā joprojām ienāk Krievijas gāze.” Sprūde par to, ka karš Krievijai ir ekonomiski izdevīgs
Krastiņš par akcīzi degvielai: vērojot, kāda satiksme ir Rīgā un Pierīgā, neko nevajag “laist lejā”
Trešdiena Latvijā būs mākoņaināka, daudzviet īslaicīgi līs
VIDEO. Liepājā virs jūras manīts ūdens stabs jeb virpuļviesulis
Mikam Indrašim patriotisma trūkumu nevarēja pārmest. Kas tad mainījās?
Absolventi turpina pārsteigt! Uz izlaidumu ierodas lielizmēra atkritumu konteinerā
Vai Krievijas armija ir gana spēcīga, lai stātos pretī NATO armijai? Atbild NBS kapteinis
Tie nav viegli darbiņi! Prinča Viljama un Keitas Midltones trim bērniem mājās ir savi pienākumi
VIDEO. Linda Mūrniece: “Beidzot man ir kārtīgs, stabils vīrietis, kurš nemēģina ievākties manā dzīvoklī vai aizņemties mašīnu…”
Dziedātājas Samantas Tīnas dzīvē noticis bēdīgs notikums
FOTO. Smalkajā “pop-up” piknikā līdz rīta gaismai ballējušās slavenības un cilvēki no visas Latvijas
VIDEO. Aleksandrs Lukašenko pie sevis ciemos uzaicinājis gubernatorus: viesi spiesti vakariņot pie galda, uz kura atrodas… suns
Darbu plānošana pēc Austrumu horoskopa no 21. līdz 26.jūnijam
Emīls, Egita un Monvīds – šīs dienas gaviļnieki. Kā vārds ietekmē tavu dzīvi?
Megana Mārkla pēc viesošanās Londonā gaužām neapmierināta ar 96 gadus vecās karalienes Elizabetes II “uzvedību”
VIDEO, FOTO. “Tu esi mans varonis!”: Holivudas aktieris Bens Stillers devies uz Ukrainu, lai satiktu tur Zelenski
Mūsējie uzvar īpašā auto rallijā Dānijā
Tukuma pusē teju par 40% varētu pieaugt siltumenerģijas apgādes pakalpojumu tarifs