Latvijas reģionos lielas problēmas piesaistīt vadošos prokurorus 0
Latvijas reģionos ir lielas problēmas piesaistīt vadošos prokurorus, taču galvaspilsētā situācija nav tik sasāpējusi, šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina ģenerālprokurors Ēriks Kalnmeiers.
Saeimas komisijā šodien deputāti ar uzaicinātajām personām diskutēja par Tieslietu ministrijas (TM) rosinātajiem likuma grozījumiem, kas paredz mainīt ģenerālprokurora atlases kārtību. Cita starpā grozījumi paredz, ka virsprokurors vienā un tajā pašā amatā nevarēs strādāt vairāk kā divus termiņus, proti, desmit gadus pēc kārtas.
Lai arī šo priekšlikumu pirmdien atbalstīja Tieslietu padome, Ģenerālprokurora padome to kritizē.
Par to šodien Saeimas komisijā vēlreiz atgādināja Kalnmeiers. Viņš uzsvēra, ka, esot spēkā šādai normai, būtiskas problēmas radīsies reģionālajās prokuratūrās, kurās ir mazs cilvēku skaits. Jau patlaban reģionu prokuratūrās ir problēma ar vadošo darbinieku piesaisti.
“Rīgā to vēl var risināt, jo nav problēma vai strādāt Ziemeļu rajona vai Latgales priekšpilsētas prokuratūrā. Ārpus Rīgas tā ir liela problēma,” norādīja Kalnmeiers.
Ja šāda norma būtu spēkā šodien, tad divas prokuratūras paliktu bez virsprokuroriem, uzskata ģenerālprokurors. Viņš paskaidroja, ka strādājošo skaits nelielajās prokuratūrās ir neliels, proti, ir virsprokurors un arī vairāki prokurori, kuriem nav atbilstoša stāža, lai viņi varētu kandidēt uz virsprokurora amatu.
“Atbilstoši likumam mums ir jāsludina konkurss uz virsprokurora amatu, taču neviens nepiesakās, jo ir dzīvesvietas maiņa, bērni, īpašumi un tamlīdzīgi, ” piebilda Kalnmeiers.
Viņš arī pauda, ka līdz ar šādu normu, piemēram, Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokuroram pēc diviem termiņiem ceļš tikai “iet uz leju”, jo, neskatoties uz profesionāli pildītajiem pienākumiem, viņam “būs pazemināšana amatā un algas samazināšana”.
Kritizēja TM priekšlikumu, Kalnmeiers uzsvēra, ka vienkārši vēlas, lai nākamajam ģenerālprokuroram būtu normāli iespējams organizēt darbu.
Tikmēr tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) padomnieks Mārtiņš Lode noraidīja Kalnmeiera bažas, atgādinot, ka šo priekšlikumu atbalstīja lielākā daļa Tieslietu padomes locekļu. “Pēc virsprokurora termiņa beigām nebūs karjera tikai uz leju. Tā ir aplamība, jo pēc rajona virsprokurora iespējams kandidēt uz apgabala līmeņa prokuratūru un pēc tam uz Ģenerālprokuratūru,” uzsvēra Lode.
Kalnmeiers gan oponēja, sakot, ka Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta virsprokurors nevarēšot vadīt Personu un valsts tiesību aizsardzības departamentu, jo specializācija ir citādāka. “Vadīt jau var, bet kvalitāte tīri no profesionāliem apsvērumiem nebūs un tas nenodrošinās prokuratūras darba kvalitāti,” uzskata ģenerālprokurors.
Kā vēstīts, Ģenerālprokurora padome uzsvērusi, ka liegums virsprokuroriem ieņemt amatu ne vairāk kā divus termiņus vērtējams kā profesionālās izaugsmes būtisks ierobežojums amatpersonām ar ilgstošu profesionālo un vadītāja pieredzi.
Šāda norma vērtējama kā diskriminējoša un aizliedzoša struktūrvienību virsprokuroriem savas iegūtās zināšanas un profesionālās iemaņas, tajā skaitā kolektīva vadīšanā, turpināt piemērot darbā prokuratūrā, secinājusi padome.
Tā kritiski vērtē arī TM priekšlikumu ģenerālprokurora izvēles funkciju nodot Tieslietu padomes kompetencē un nesaskata pamatu ģenerālprokurora amata kandidātu loka paplašināšanai.
“Jebkura persona, kura atbilst Prokuratūras likumā noteiktajiem kritērijiem, var pieteikt savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam. Ar likumprojektu nepamatoti tiek izslēgta iespēja savus ierosinājumus par ģenerālprokurora amata kandidātu izteikt Ģenerālprokurora padomei, Augstākās tiesas (AT) plēnumam, tiesnešu vai prokuroru profesionālajām biedrībām,” uzskata padome.
Savukārt Tieslietu padome atbalstījusi TM priekšlikumu, ka ģenerālprokurora amata kandidāta atlase turpmāk notiks atklātā konkursā. Tāpat ministrijas grozījumi paredz, ka Tieslietu padome apstiprinās konkursa nolikumu, vērtēs kandidātus un piemērotāko virzīs Saeimai iecelšanai amatā.
Tieslietu padomē atbalstītie TM grozījumi paredz, ka ģenerālprokuroram reizi gadā būs jāiesniedz ziņojums Saeimai par prokuratūras darbu. Savukārt uz ģenerālprokurora amatu varēs pretendēt visu līmeņu tiesu tiesneši un visu amatu prokurori ar atbilstošu darba stāžu, tādējādi paplašinot iespējamo kandidātu loku.
“Likumprojekta galvenais mērķis ir panākt, ka turpmāk piemērotākā ģenerālprokurora amata kandidāta izraudzīšanās notiek atklātā procesā, kas balstīts uz skaidriem un vienotiem pretendentu vērtēšanas kritērijiem,” paziņojis tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP).
Patlaban likums paredz, ka Saeima ģenerālprokuroru amatā ieceļ uz pieciem gadiem pēc Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētāja priekšlikuma, kas saskaņots ar Tieslietu padomi. Ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās AT priekšsēdētājam savus ierosinājumus par amata kandidātu var izteikt Ģenerālprokurora padome, AT plēnums, tiesnešu vai prokuroru profesionālās biedrības, kā arī fiziskā persona, piesakot savu kandidatūru.
Nākamgad pilnvaras izbeigsies gan pašreizējam ģenerālprokuroram, gan pašreizējam Augstākās tiesas priekšsēdētājam, attiecīgi Bičkovičam – 15.jūnijā un Ērikam Kalnmeieram – 11.jūlijā.
Ņemot vērā, ka ģenerālprokurora pilnvaras izbeigsies nākamā gada jūlijā, TM aicina savlaicīgi izdarīt izmaiņas, lai Tieslietu padome varētu uzsākt atlases procesu un Saeima varētu iecelt amatā jauno ģenerālprokuroru, kura atlasē būtu piemērota jaunā kārtība.
